Pandēmijas plaisa aizpildīta jau ar kaudzi

Ziņa par mazumtirdzniecības kāpumu aprīlī ir pirmais gabaliņš no šī mēneša statistikas datu brīnummozaīkas, ko var uztvert ar humoru, bet kas tomēr vēsta daudz ko svarīgu.

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā par laiku pirms gada pieauga par 15,6%, kas ir straujākais temps kopš 2007. gada jūnija. Turklāt nepārtikas preču pārdošana, atskaitot degvielu, kas atspoguļo patērētāju spēju veikt “neobligātus” pirkumus, pieaugusi par 25,9%. Straujš bija arī apgrozījuma kāpums mēneša griezumā – pieaugums par 3,9% ir viens no visu laiku labākajiem rādītājiem Latvijā. Turklāt nepārtikas un ne-degvielas preču pārdošana šādā griezumā auga par 9,1%.

Bāzes efekta apgrieztais spoguļattēls palīdz izdaiļot datus, bet tas nav viss stāsts. Pērn aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, tātad šogad kritums kompensēts ar uzviju. Pirmspandēmijas augstākais punkts (2020. gada februāris) aprīlī ir pārspēts par 1,5%, kaut arī aprīlī joprojām pastāvēja būtiski ierobežojumi nozares darbībai, lielākajiem tirdzniecības centriem paliekot faktiski slēgtiem. Ja visu laiku labāko nozares rādītāju var sasniegt arī šādos apstākļos, tad dažu tuvāko mēnešu laikā varam gaidīt jaunus rekordus. Par to liecina uzņēmumu aptauju dati – maijā ir strauji uzlabojies nozares noskaņojums, pārsniedzot vēsturisko normu pirmo reizi kopš pērnā gada janvāra.

Nav šaubu, ka turpmākajos mēnešos dzīve kļūs labāka un skaistāka. Taču tas nenozīmē, ka viss laiks līdz šī gada beigām būs nebeidzams tirdzniecības uzplaukums. Ierobežojumu aizturētā patēriņa vilnis gada 2. pusē noplaks. Ir nozares, kurās apgrozījums varētu kristies. Šāds risks pandēmijas pārvarēšanas periodā ir degvielas tirdzniecībā, cilvēkiem vairāk dodoties ar lidmašīnām uz ārzemēm un mazāk braukājot pa Latviju ar auto, kā arī vairs nebaidoties no sabiedriskā transporta izmantošanas. Pērn degvielas pārdošana salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 15,3%, tas nozarei bija veiksmīgākais periods kopš 2008. gada. Citās nozarēs var izpausties pārsātinājuma efekts. Laikā, kad tirdzniecība kopumā strauji auga pret martu, par 1,3% samazinājās pandēmijas laiku lieliski izbaudījušo elektropreču tirgotāju apgrozījums. Vēl straujāk, par 12,6% mēneša laikā samazinājās pārdošana internetā un pa pastu. Tātad vēl daļa no šī sektora apgrozījuma var tikt zaudēta, patērētājiem atgūstot izvēles iespēju – pirkt klātienē vai attālināti. Īpaši straujais apģērbu pārdošanas kāpums – par 33,5% pret martu un par 45,9% pret pērno aprīli parāda, ka ir nozares, kas labi nepakļaujas digitalizācijas tendencei. Šī ir pandēmijas laikā visvairāk cietusī joma no mazumtirdzniecības lielajām apakšnozarēm.

Arī patērētāju noskaņojumu vēl nevar saukt par ļoti labvēlīgu. Atšķirībā no Lietuvas tas maijā ir vēl zem vēsturiski vidējā, turklāt kopš aprīļa ir pasliktinājies, kas ir ļoti pārsteidzoši. Strauji krities iedzīvotāju vērtējums par personiskās labklājības izmaiņām nākamajos 12 mēnešos, tas gan par laimi joprojām ir viegli pozitīvs. Plāni veikt lielus pirkumus joprojām ir zem vēsturiski vidējā, taču šis indekss vismaz noturīgi uzlabojas pēdējos četros mēnešos.

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro