Paplašini savu kulināro redzesloku: amarants – universālais pseidograudaugs
Kurš meklē, tas arī atrod iespēju paplašināt savu kulināro redzesloku, iekļaujot jaunus ēdienus un produktus. Viens tiem noteikti varētu būt amarants.
Līdzīgi kvinojai, amarants ir balandu dzimtas pārstāvis, bet, tā kā amaranta sēkliņas pārtikā izmanto gandrīz tādiem pašiem nolūkiem kā graudaugus, to sauc arī par pseidograudaugu.
Amaranta vēsture ir nedaudz asiņaina. Tas cēlies Vidusamerikā – reģionā, kas ietver Meksikas centrālo daļu, Belizu, Gvatemalu, Salvadoru, Hondurasu, Nikaragvu un Kostarikas ziemeļus. Acteki amarantu audzējuši un lietojuši uzturā pirmskolumba laikmetā, izmantojot to arī dažādos reliģiskos rituālos, tostarp viņi gatavojuši figūriņas no amaranta sēklām un upurēto cilvēku asinīm. Vēršoties pret šo pagānisko tradīciju, spāņu iekarotāji centās amaranta audzēšanu izskaust un dedzināja laukus, tāpēc amaranta vietu pamazām ieņēma kukurūza un tā sējumi saglabājās tikai atsevišķās nomaļās vietās. Savā dzimtenē amarants nonāca līdz mūsdienām, pateicoties galvenokārt tradicionālajiem saldumiem – alegria, kas nozīmē – prieks. Lai tos pagatavotu, amaranta sēkliņas tiek «uzspridzinātas» uz sausas karstas pannas līdzīgi kā popkorns, sajauktas ar medu, iesalu vai šokolādi, saulespuķu vai ķirbju sēklām u.c., veidojot tāfelītes vai figūriņas.
Amarants var dot ievērojamu labumu ēdāja veselībai, jo izceļas ar vērtīgu uzturvielu kombināciju. Atsevišķi pētnieki sauc amarantu par nākotnes lauksaimniecības kultūru. Tajā ir aptuveni par trešo daļu vairāk olbaltumvielu nekā rīsos vai rudzos. Kopējais olbaltumvielu saturs amaranta sēkliņās ir aptuveni 16%, tajā ir neparasti daudz aminoskābes lizīna, kā arī metionīna, kura saturs graudaugos parasti ir zems. Amarants ir bagāts ar kalciju un dzelzi, bet šķiedrvielu saturs tajā ir trīsreiz augstāks nekā kviešos. Amaranta sēkliņas arī nesatur glutēnu, tāpēc tās var lietot uzturā celiakijas pacienti. Produkts turklāt tiek uzskatīts par viegli sagremojamu, tāpēc tas piemērots slimnieku pārtikai. Apēdot 100 g vārītu amaranta sēkliņu, tiek uzņemts ap 100 kcal. Nopērkami arī amaranta milti un amaranta eļļa, bet vasarā dažādiem salātiem, zaļajiem kokteiļiem, tējai, zupām un sautējumiem var izmantot arī amaranta lapas.
Vārīšanas ieteikumi
Pirmoreiz vārot amaranta sēkliņas, vislabāk sekot norādēm uz iepakojuma un cerēt, ka tās ir vispiemērotākās tieši konkrētajai šķirnei. Bet vispārējie ieteikumi ir tādi: uz vienu glāzi amaranta ņem trīs glāzes ūdens. Ūdeni uzvāra, pievieno nedaudz sāls, ieber amarantu, atkal uzvāra, samazina liesmu un vāra vēl 20-25 minūtes (daži avoti iesaka pat 40 minūtes). Sēkliņām jāiznāk viegli kraukšķīgām, bet ne cietām, un tām nevajadzētu salipt.
Otra metode: amarantam pievieno ūdeni, izmaisa un tad uzvāra, samazina liesmu, katliņam uzliek vāku un vāra 20 minūtes – pa šo laiku visam ūdenim jābūt uzsūktam vai iztvaikojušam, bet gatavajai putrai – irdenai. Ja grib, lai sēkliņas izjūk galīgā putrā, ņem vairāk ūdens un vāra ilgāk.
Iespējams arī cits risinājums: amarantu pārlej ar ūdeni un atstāj uz nakti, bet no rīta liek uz uguns un vāra 3-5 minūtes, līdz sēkliņas mīkstas, tikai jāuzmanās, lai nepiedegtu.
Vārītajam amarantam var pievienot medu, agaves sīrupu, cukuru, pienu, mandeļu vai kokosriekstu skaidiņas, augļus, ievārījumu u.c. To var lietot arī kā sāļu ēdienu, piemēram, ar saceptām sēnēm vai dažādām mērcēm, pasniegt piedevās otrajiem ēdieniem.
Receptes
Amaranta un banānu kēkss
Sastāvdaļas:
1 glāze vārīta amaranta
2 glāzes kviešu miltu
2 tējkarotes cepamā pulvera
1/2 glāze kapātu valriekstu
3 banāni
2 olas
1/2 glāze medus
3 ēdamkarotes sviesta
vaniļas cukurs
Pagatavošana:
Miltiem piejauc cepamo pulveri un riekstus. Banānus saspaida biezenī, pievieno medu, olas, vaniļas cukuru un mīkstu sviestu, sajauc. Pievieno pārējās sastāvdaļas un rūpīgi samaisa viendabīgā mīklā. To lej kēksa veidnē, liek cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā un cep aptuveni stundu.
Kotletes ar amarantu
Sastāvdaļas:
100 g amaranta
200 g kartupeļu
200 g vārītu lēcu
1 burkāns (ap 100 g)
3-4 olas
sāls, pipari
rīvmaize
eļļa cepšanai
Pagatavošana:
Amarantu, lēcas un kartupeļus atsevišķi vāra gatavus. Kartupeļus samīca biezenī, pievieno smalki sarīvētu burkānu, amarantu, lēcas, olas, sāli un piparus, samīca viendabīgu masu. Veido kotletes, apviļā rīvmaizē un apcep eļļā no abām pusēm.
Amaranta un siļķu pastēte
Sastāvdaļas:
100 g amaranta
1 mazsālīta siļķe
100 ml tomātu sulas
2 sīpoli
100 ml augu eļļas
Pagatavošana:
Tomātu sulu katliņā sajauc ar augu eļļu, uzvāra, pievieno amarantu un savāra putrā (vēlams, lai tā būtu bieza un pēc iespējas irdena). Atdzesē. Siļķi notīra un samaļ gaļasmašīnā kopā ar sīpoliem, pievieno sagatavotajai amaranta masai. Var likt uz sviestmaizēm, sāļajos groziņos vai «karotītēs», ēst kopā ar vārītiem kartupeļiem u.c.
Amaranta miltu pankūkas
Sastāvdaļas:
1 glāze amaranta miltu
1 glāze (vai nedaudz vairāk) ūdens
2 ēdamkarotes citronu sulas
2 ēdamkarotes sviesta
2 ēdamkarotes cukura
1/2 tējkarote sodas
kanēlis
taukviela cepšanai
Pagatavošana:
Miltus sajauc ar sodu un kanēli. Atsevišķā traukā sajauc ūdeni ar citronu sulu. Visus komponentus sakuļ viendabīgā mīklā. Pannā sakarsē taukvielu, ar karoti liek nelielas pankūkas. Kad mīklā cepoties veidojas burbulīši, apgriež pankūku uz otru pusi un cep gatavu.
Zivju filejas amaranta panējumā
Sastāvdaļas:
2 zivju filejas
1 sakulta ola
sāls, pipari
1/2 glāze amaranta
eļļa cepšanai
Pagatavošana:
Filejas sagriež gabaliņos, uzkaisa sāli un piparus, apviļā sakultā olā un amaranta graudiņos. Liek pannā sakarsētā eļļā un izcep vidējā siltumā.
Enerģijas batoniņi
Sastāvdaļas:
250 g amaranta
6 ēdamkarotes medus
6 ēdamkarotes cukura sīrupa
6 ēdamkarotes sviesta
6 ēdamkarotes lobītu saulespuķu sēkliņu
6 ēdamkarotes lobītu ķirbju sēkliņu
1/2 glāze žāvētu dzērveņu
dažas žāvētas aprikozes
Pagatavošana:
Uz sausas sakarsētas pannas pa vienai ēdamkarotei ber amaranta sēkliņas, karsē, līdz tās «uzsprāgst» (aptuveni 15 sekundes), izber traukā. Katliņā liek medu, sīrupu un sviestu, maisot karsē 7 minūtes. Pievieno sēkliņas, sasmalcinātas dzērvenes, aprikozes un amarantu, kārtīgi samaisa. Masu lej lēzenā pannā, kam ir nelīpošais klājums vai kas izklāta ar cepamo papīru, izlīdzina un ļauj atdzist. Sagriež vēlamā lieluma gabaliņos – batoniņos.