Par cik augušas ministru un deputātu algas četru gadu laikā?
Pretstatā minimālās algas saņēmējiem, ministri un deputāti šogad uz papīra saņems krietni lielāku algu nekā pērn. Četru gadu laikā ministru alga palielinājusies par 1722 eiro mēnesī jeb 66 procentiem, savukārt minimālā alga pieaugusi vien par 70 eiro mēnesī jeb 19 procentiem.
Iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā tautas kalpu atalgojums uz papīra, pat neskaitot dažādas piemaksas, pieauga par pustūkstoti eiro. 2014. gada beigās, 12. Saeimai sākot darbu, deputātu pamatalga bija 2192 eiro, bet pērn, noslēdzoties šā sasaukuma darbam, deputātu alga uz papīra jau bija 2749 eiro. Savukārt šogad Saeimas ierindas deputāti algā uz papīra saņems jau 2963 eiro mēnesī, pildot tos pašus pienākumus, ko pērn.
Arī ministri un citas augstas amatpersonas šogad gaida dāsns algas pielikums. Šogad ministri algā saņems 4334 eiro uz papīra. Parlamentārie sekretāri pirms nodokļu nomaksas pelnīs 3361 eiro mēnesī, premjerministrs šogad pamatalgā saņems 4565 eiro mēnesī.
Vienlaikus minimālā alga šogad būs 430 eiro, tas ir tikpat, cik pērn. Kopumā četru gadu laikā minimālās algas pieaugums ir bijis vien par 19 procentiem, lai gan ministru algas šajā laikā piedzīvoja 66 procentu kāpumu.
Minimālas algas lielumu nosaka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, kuri ir jāgroza likumdošanā paredzētā kārtībā, ja valdība vēlas palielināt vai samazināt minimālās algas apmēru.
Valsts prezidenta atalgojums ir atkarīgs no ikgadējā Saeimas balsojama, jo viņa algas maksimālais apmērs tiek noteikts valsts budžeta likumā. Pagājušajā gadā tas bija 5121 eiro, kas bija par aptuveni pustūkstoti vairāk nekā 2017. gadā. Tas, cik Valsts prezidents saņems algā šogad, nav zināms, jo Saeima vēl nav lēmusi par 2019. gada balsts budžetu. Šobrīd ir spēkā pagaidu budžets, kas paredz, ka 2019. gada budžeta izdevumi nevar pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus.
Līdz ar to, kā iepriekš Neatkarīgajai skaidroja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, līdz brīdim, kamēr tiks pieņemts jaunais budžeta likums, Valsts prezidenta atalgojums plānots 2018. gada līmenī.
Savukārt deputātu un amatpersonu ikgadējām atalgojuma izmaiņām nav vajadzīgi nekādi likuma vai MK noteikumu grozījumi. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, amatpersonu alga aprēķināma, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot attiecīgu koeficientu. Piemēram, Ministru prezidenta atalgojumam šis koeficients ir 4,93; ministra – 4,68; parlamentārā sekretāra – 3,63 utt. Tātad šo amatpersonu algas pieauguma lielums ir atkarīgs no tā, cik strauji ir kāpusi vidējā alga valstī, un pēdējos gados tas ir bijis visai liels pieaugums.
Arī Saeimas deputātu atalgojums tiek aprēķināts līdzīgā veidā, tautas kalpu pamatdarbu novērtējot ar 3,2 reizes lielāku algu nekā aizpagājušā gada vidējā alga valstī, kas nozīmē, ka šogad deputātu pamatalga būs 2963 eiro, kas ir par 214 eiro vairāk nekā pērn un par 345 eiro vairāk nekā 2017. gadā. Dāsnāks atalgojums gaida arī Saeimas priekšsēdētāju un tā biedru, Saeimas sekretāru un tā biedru, Saeimas frakciju un komisijas priekšsēdētājus un to biedrus, Saeimas komisijas sekretārus, Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājus un citas Saeimas amatpersonas, jo par katru no šiem amatiem tiek piemaksāts papildus. Piemēram, Saeimas priekšsēdētāja alga šogad būs 4565 eiro – par 330 eiro vairāk nekā pērn.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2015. gada nogalē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā tika veiktas izmaņas, kas paredzēja palielināt premjera, ministru, parlamentāro sekretāru un vairāku citu amatpersonu atlīdzības aprēķināšanas koeficientu. Ja tas nebūtu darīts, amatpersonu algu kāpums būtu mērenāks. Piemēram, ministru alga četru gadu laikā būtu pieaugusi par 766 eiro jeb 29 procentiem, kas arī nav maz.