Paralizē izšķiršanos par pensiju piemaksām
Pensiju piemaksu jautājums gruzd jau ilgāku laiku. Seniori, kuri pensionējas pēc 2012. gada, pensiju piemaksu par darba stāžu nesaņem, lai arī daļai vēl padomju laikos nostrādāti pat 20 un vairāk gadu. Lai arī drīz būs gads, kopš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā «stāv» grozījumi, kas likvidētu netaisnību pret lielu daļu pensionāru un atjaunotu pensiju piemaksu piešķiršanu, vakar komisija pat konceptuāli nelēma par kādu no variantiem.
Atšķirībā no citiem jautājumiem un citām diskusijām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, šoreiz Labklājības ministrija bija sagatavojusi labi pārskatāmus priekšlikumus ar precīzi aprēķinātu nepieciešamo finansējumu, turklāt Labklājības ministrija arī atbalsta šo izmaiņu ieviešanu. Pensiju piemaksu piešķiršanu pensionāriem, kuri pensionējušies pēc 2012. gada, atbalsta arī Latvijas Pensionāru federācija. Lai arī Sociālo un darba lietu komisijā bija sagatavoti jau konkrēti grozījumi pensiju likumā, diskusija par pensijām izvērtās cita, tāpēc nekāda balsošana nenotika.
Šī nav pirmā ne komisijas, ne darba grupas par senioru situāciju sēde, kurā spriež par pensiju piemaksām. Tās saņem visi pensionāri, kuri pensionējušies līdz 2012. gadam, piemaksas apmērs ir viens eiro, bet pensionāriem, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam, piemaksa ir 1,50 eiro par vienu darba stāža gadu.
Pašlaik pensiju piemaksas nepiešķir pensionāriem, kuri pensionējas, sākot no 2012. gada. Sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns atzīst, ka šī situācija ir netaisnīga, jo faktiski nekādi nav pamatots, kāpēc pensionārs, kas dzimis decembrī un vēl varēja 2011. gadā saņemt piemaksu, bet pensionārs, kas tikai mēnesi vecāks, bet ar identisku darba stāžu un tikpat vecs, piemaksu vairs saņemt nevar. Jāatgādina, ka Satversmes tiesa neatcēla par netaisnīgu uzskatīto likuma normu, taču, kā norāda P. Leiškalns, tiesa toreiz lēma sociālā budžeta «izdilšanas» laikā, uzskatot, ka budžeta ilgtspēja ir svarīgāka, tomēr pašlaik «situācija ir mainījusies», turklāt pensiju piemaksas kopš 2014. gada maksā no valsts pamatbudžeta. «Tagad nav nekādu argumentu, kāpēc vienai daļai pensionāru maksā piemaksas, bet otrai – nē,» teica eksperts.
Piedāvā pakāpeniski
Jau pagājušā gada vasaras beigās bija sagatavoti grozījumi un Saeima septembrī tos konceptuāli pieņēma un nodeva Sociālo lietu komisijai. Viens no kavēkļiem iepriekšējam likumprojektam bija prāvie papildu izdevumi, kurus Finanšu ministrija, visticamāk, neakceptētu. Tagad komisijā ir sagatavots jauns likumprojekts, to izvērtējusi arī Labklājības ministrija, aprēķinot dažādo variantu izmaksas, kā arī savu «jāvārdu» vienam no variantiem devusi Senioru darba grupa.
Tā kā uzreiz no nākamā gada piešķirt pensiju piemaksas visiem pensionāriem, kuri ir pensijā jau no 2012. gada, finansiāli praktiski nav iespējams, pensiju likuma grozījumi paredz to darīt pakāpeniski. Šādu variantu «apspēlējusi» arī Labklājības ministrija, norādot: ja pensiju piemaksas 2020. gadā piešķirtu visiem 127 000 senioru (vienu eiro par stāža gadu), tad tas maksātu gandrīz 30 miljonus eiro, savukārt, ja 2020. gadā sāktu maksāt piemaksas pensionāriem, kuri pensionējās 2012. un 2013. gadā, tad budžetā papildus nepieciešami septiņi miljoni eiro. Salīdzinājumam – priekšlikums piešķirt pensiju piemaksas visiem 1,50 eiro par vienu gadu izmaksātu papildus 85 miljonus eiro.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks skaidroja, ka savulaik Satversmes tiesa atzina, ka valdība drīkstēja pieņemt šādu lēmumu par pensiju piemaksām, proti, pārtraukt tās maksāt daļai senioru, taču tiesa arī pateica, ka tas ir valdības nākotnes izšķiršanās jautājums. Pensiju piemaksas vajadzētu saņemt visiem pensionāriem, tāda ir Labklājības ministrijas pašreizējā nostāja. I. Alliks arī atgādināja, ka savulaik arī politiķi izšķīrās, ka piemaksas maksās visiem neatkarīgi no pensijas apmēra: «Vai arī tagad būtu jānovelk robeža un pensijas piemaksas nepiešķirtu tiem, kuriem, piemēram, pensija ir virs 500 eiro? Tas būtu izšķiršanās jautājums.» Pensionāru īpatsvars, kuri nesaņem piemaksas, bet kuru pensija ir virs 500 eiro, nav liels – 18 procenti. Eksperti norāda, ka Satversmes tiesas risks noteikt kādu ierobežojumu ir lielāks nekā visiem, kuri ir strādājuši vēl padomju laikā, šo piemaksu piešķirt. Vidējais piemaksas apmērs pašlaik 37 eiro.
Politiskā nepatika?
Lai arī pensionāru biedrības atbalstīja grozījumus, komisija tomēr konceptuāli par šo jautājumu nelēma. Viena no Latvijas Pensionāru federācijas jaunajām valdes loceklēm Maija Balcere (Jaunā konservatīvā partija) sacīja, ka pensiju piemaksu piešķiršana arī pārējiem pensionāriem neko nedošot (?), jo būs ienākuma nodoklis, kas jāmaksā no pensijas. Skeptiski uz šīm pensiju likuma izmaiņām raudzījās arī divi komisijā pārstāvētie deputāti no šīs pašas partijas – Evita Zālīte-Grosa un Normunds Žunna, kurš teica, ka vēloties plašāk šo jautājumu skatīt, taču nevarēja pateikt, tieši kā būtu maināms pensiju likums. Par neizpratni un jautājuma novilcināšanu to uzskata Saskaņas deputāts Andrejs Klementjevs, kas pie šiem grozījumiem strādājis arī pirms pusgada. «Tas ir saistīts arī ar nākamā gada budžeta veidošanu, šo jautājumu nevajadzēja atlikt,» sacīja deputāts. Pensiju neapliekamais minimums ir svarīgs jautājums, taču pensiju piemaksas jebkurā gadījumā lielākajai daļai pensionāru dotu būtiskus papildu ienākumus, savukārt jautājuma atlikšana var būtiski to iekavēt. Viņš komisiju aicināja pieņemt lēmumu un nosūtīt Finanšu ministrijai izteikt viedokli. Ar komisijas priekšsēdētāja Andra Skrides (Attīstībai/Par!) lēmumu par jautājumu netika balsots. A. Skride pēc sēdes sacīja, ka šis jautājums darba kārtībā tiks ielikts vēlreiz.