Partijām valsts finansējums reāli palielināts pat desmitkārt
Lai gan līdz šim masu medijos ir ticis minēts, ka Saeimā iekļuvušo partiju finansējums no valsts budžeta pērn tika palielināts sešas vai septiņas reizes, patiesībā vairākām partijām finansējuma pieaugums ir bijis vēl krietni straujāks.
Šāds secinājums izriet no reāliem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datiem, jo tieši KNAB un neviens cits ir institūcija, kura politiskajām partijām un to apvienībām piešķir valsts finansējumu.
KNAB lēmumi
Kādus datus ir korekti salīdzināt, lai izdarītu korektus secinājumus par valsts finansējuma pieaugumu politiskajām partijām?
Izvērtējot 2018. gadā notikušo 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus un partiju pārkāpumus priekšvēlēšanu aģitācijas procesā, KNAB pagājušā gada 31. maijā publiskoja pārskatu, kurā bija noteikts, ka, atbilstoši likumam, desmit partijas «katru gadu līdz 2022. gadam» saņems valsts finansējumu konkrētā apmērā.
Piemēram, tur bija teikts, ka 2018. gada Saeimas vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusī Saskaņa nākamos dažus gadus saņems 118 653 eiro gadā, bet vismazāk balsu no Saeimā iekļuvušajām partiju apvienībām saņēmusī Jaunā Vienotība šajā pašā laika periodā no valsts saņems 40 144 eiro gadā (skat. tabulu).
Pagājušā gada septembra beigās kļuva skaidrs, ka pašreizējā valdošā koalīcija jūtas tik varena, ka var pat vairākkārt palielināt sev un dažām citām partijām finansējumu no valsts budžeta.
Tas arī tika izdarīts, grozot partiju finansēšanas likumu. Kā zināms, šis likums pērn novembrī tika grozīts vienā paketē ar vairākiem citiem likumiem, pieņemot arī 2020. gada valsts budžetu. Valdošā koalīcija šos likumus pieņēma gandrīz bez diskusijām, jo opozīcija Saeimas zāli tobrīd jau bija atstājusi.
Bet šā gada 14. janvārī KNAB pieņēma jaunu lēmumu par valsts finansējuma piešķiršanu tām pašām desmit partijām, kuras 2018. gada Saeimas vēlēšanās bija ieguvušas vairāk par 2% balsu. KNAB šo lēmumu, protams, balstīja uz valdošās koalīcijas pieņemtajiem likuma grozījumiem.
Reālie skaitļi ir tiešām šokējoši un būtiski atšķiras no tiem, kurus masu mediji publiskojuši līdz šim.
«Non olet»? Nesmird?
Pat Neatkarīgā iepriekš nav bijusi līdz galam precīza, piemēram, secinot, ka vislielākā ieguvēja no valsts finansējuma palielināšanas partijām ir opozīcijas partija Saskaņa, bet «nosacīti šķiet, ka vismazāk no valsts finansējuma palielināšanas ieguvusi premjera partija Vienotība un tās veidotā partiju apvienība Jaunā Vienotība».
Ja salīdzina valsts finansējumu, kas partijām bija paredzēts pirms šīs valdošās koalīcijas «dzīrēm», apstiprinot šā gada budžetu, ar valsts finansējumu, kas, balstoties uz likuma grozījumiem, partijām reāli tika piešķirts, tad ir tieši otrādi – vislielākā ieguvēja ir Jaunā Vienotība, turpretī Saskaņa no tā nebūt nav guvusi «vislielāko baudu»!
Kāpēc mediji iepriekš ir izdarījuši neprecīzus secinājumus?
Pirmkārt, galīgais variants grozījumiem likumā par partiju finansēšanu publiski netika pienācīgi apspriests kaut vai tāpēc, ka tas tika pieņemts tad, kad pašreizējā opozīcija jau bija atstājusi Saeimas sēdi. Bija vajadzīga kompetenta juridiska analīze, lai saprastu, kas tad likumā, darbinot valdošās koalīcijas «balsošanas mašīnu», reāli ir sabalsots.
Otrkārt, par šo bezkaunību negrib daudz runāt ne tikai valdošā koalīcija, bet arī aplaimotā opozīcija. Droši vien tāpēc arī ir aizmirsti dažu nevalstisko organizāciju solījumi apstrīdēt šos likuma grozījumus Satversmes tiesā. Vespasiāns teiktu: «Pecunia non olet.» (No latīņu valodas – «Nauda nesmird».)
Treškārt, likuma grozījumos partiju finansējuma aprēķināšanai tika noteikts diezgan sarežģīts algoritms, kurā jāievēro, ka katra Saeimas vēlēšanās vismaz 2% balsu ieguvusī partija saņem:
1) 4,50 eiro par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās;
2) 0,50 eiro par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās;
3) katra partija, kura Saeimas vēlēšanās ieguvusi vairāk par 5% balsu, papildus saņem vēl 100 000 eiro.
Jāmaksā būs vēl vairāk
Jāņem vērā arī tas, ka no 2021. gada 1. jūlija Saeimā iekļuvušās partijas saņems vēl arī 0,50 eiro par katru iegūto balsi pašvaldību vēlēšanās. Bet tas jau būs pēc pašvaldību vēlēšanām – tās, atbilstīgi pašreizējam likumam, paredzētas 2021. gada jūnija pirmajā sestdienā. Bet likumu jau var mainīt, kā tas tika izdarīts sakarā ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Šo pašvaldību vēlēšanu iznākumu prognozēt nevar neviens kaut vai tāpēc vien, ka nemaz nav skaidrs, kādas tās pašvaldības būs.
Bet, kā redzams no tabulas, iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās visvairāk balsu ieguva (tātad varētu iegūt arī visvairāk naudas, ja likuma norma stātos spēkā šā gada 1. janvārī) pašreizējā opozīcija – ZZS (119 000 balsu) un Saskaņa (112 500 balsu).
Ziedojumus vairs nevajag
Lai saprastu, cik ļoti partijas ir aplaimotas ar šo valsts finansējumu, var izpētīt arī to, kā kritās partiju ziedojumu apjoms 2019. gadā (skat. tabulu), salīdzinot to ar 2018., t.i., Saeimas vēlēšanu gadu.
Jāatgādina, ka Neatkarīgā jau 11. marta publikācijā secināja, ka «valdošās partijas izbauda valsts finansējuma pieaugumu, tāpēc zaudējušas interesi par privātiem ziedojumiem». Šajā publikācijā tika salīdzināti ziedojumi partijām, kurus tās saņēma pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos un pēc pagājušā gada 1. oktobra, kad jau bija skaidrs, ka Saeimas vairākums nobalsos par valsts finansējuma palielināšanu. Tāpat publikācijā tika parādīti ziedojumi partijām šā gada pirmajos mēnešos, kad ziedojumi faktiski bija izsīkuši.
Pilnai ainai jāatceras arī tas, ka valsts budžeta finansējumu saņems arī divas partijas, kuras nav iekļuvušas Saeimā, t.i., Latvijas Reģionu apvienība – 169 371,50 eiro un Progresīvie – 106 203,50 eiro.
Valsts finansējumu varētu saņemt arī Latvijas Krievu savienība (136 336 eiro), tomēr tā nevar atvērt kontu nevienā no Latvijas bankām, līdz ar to tai valsts finansējuma nav.