Pasūtījuma sižeta pazīmes pazīstamajā raidījumā “De Facto”?

Objektīvas žurnālistikas pamatuzdevums ir nodrošināt, lai fakti un notikumi medijos tiktu atspoguļoti godīgi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Uz objektīvu žurnālistiku mūsdienās balstās ne vien mediju galvenās vērtības, bet arī sabiedrības uzticība žurnālistiem.

Vairums līdz šim sabiedrisko mediju ir centušies uzsvērt savu žurnālistu profesionalitāti un informācijas objektivitāti, taču nule 5. maija LTV raidījuma “De Facto” pārraidītais sižets par Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa dalību nevalstiskajās organizācijās, rada bažas par to, vai sabiedriska medija žurnālisti tik tiešām gādā, lai sabiedrība saņemtu pilnu informāciju par procesiem un notikumiem Latvijā.

Lūk, kas dara uzmanīgu. Pirmkārt, no visa raidījuma Lemberga viedoklis atspoguļots vien pārdesmit sekunžu, lai gan galvenais jautājums saistīts ar Lemberga dalību nevalstiskajās organizācijās, tātad, viņam būtu jādod tiesības paust savu viedokli ilgāk par šīm sekundēm, jo citādi tas šķiet maznozīmīgs.

Vēl jo vairāk skatītājus piesardzīgus varētu darīt fakts, ka raidījumā nav atspoguļots viss Lemberga viedoklis, kurā viņš izsaka arī aizdomas par “De Facto” žurnālistu korumpētību. Pat ja šāds viedoklis žurnālistiem nešķiet simpātisks, objektīva žurnālistika nozīmē, ka sabiedrībai ir jādod iespēja iepazīties ar pilnu informāciju. Tā vietā “De Facto” šo Lemberga viedokli neatspoguļo vispār, kur nu vēl cenšas tam oponēt.

Ne velti izskan bažas, ka šis sižets varētu būt politiskais pasūtījums. Tiek runāts, ka vēji varētu pūst gan visiem zināmā Šveices advokāta, gan no kādas ministrijas, kas saistīta ar novadu reformu, gan arī no vietējiem Ventspils opozicionāriem, taču žurnālisti šādas aizdomas nav nedz apgāzuši, nedz vispār kā komentējuši. Tomēr jāatgādina, ka žurnālistu pienākums ir gādāt par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu – šajā raidījuma sižetā gan tas izpaliek.

Diez vai Latvijas nodokļu maksātājiem šāds žurnālistu ne pārāk profesionālais darbs būtu jāapmaksā. Pie tam, īpaši sabiedriskajiem medijiem jau nu būtu jānodrošina pilnvērtīga informācija pat tad, ja žurnālisti paši paustajam viedoklim nepiekrīt.