Pašvaldību pacietības vadzis pārslogots
Latvijas pašvaldības neapmierina administratīvi teritoriālās reformas gaita, taču pagaidām tās nav vienojušās par kopīgu rīcību reformas apturēšanai un saprātīgāka piedāvājuma izstrādei, nekā to spējis nozares ministrs Juris Pūce.
Situācija šobrīd ir nokaitēta. Pašvaldības kopīgi pateikušas, ka Pūce ir slikts un nekam nederīgs ministrs, ka viņam jāiet prom. Pūce neklausa, jo bauda premjera Krišjāņa Kariņa atbalstu. Pašvaldības ir pieprasījušas, lai reformu vadību uzņemas pats premjers, iesaistot ministrijas. Premjers jau atkal to nedara. Pašvaldības prasa pildīt likumu un veidot apriņķus valsts pakalpojumu sakārtošanai – koalīcija ignorē. Visbeidzot, pašvaldības pieprasa Pūces sazīmēto karti pārskatīt, jo tajā ir tādi jaunveidojami novadi, kam iedzīvotāji kategoriski nepiekrīt.
Ar dakšām uz Rīgu
Bet Pūces reformas šķūris brauc pāri visām iebildēm, paredzot valsts pārvaldes centralizāciju. Par visu jālemj Rīgā. Un iedzīvotāju pārliecināšanā tiek piesaukti arī melīgi argumenti. Piemēram, ministrs ar domubiedriem izplata informāciju, ka lielajos infrastruktūras projektos, būvējot peldbaseinus un remontējot skolas, pašvaldības ir izšķērdējušas naudu, kaut gan Valsts kontroles revīzijas ziņojumā nav aprakstīts neviens šāds noziedzīgs nodarījums. Pašvaldību vidū šobrīd valda zināms apmulsums, jo nav jau tādu līdzekļu, kā piespiest ministru sarunāties, ja viņš to neuzskata par vajadzīgu. Viņa piekoptā politika ir metodiska pašvaldību diskreditācija. Kuluāros tāpēc tiek runāts pat par nepieciešamām protesta akcijām – no sērijas ar dakšām uz Rīgu. Taču pagaidām kopīga rīcība izpaliek. Latvijas Pašvaldību savienība ir paudusi savu viedokli, pavēlējusi ministram demisionēt un tagad pāris nedēļas vēros situācijas attīstību – līdz nākamajai organizācijas domes sēdei. Taču nav pazīmju, ka valdošā koalīcija varētu mainīt taktiku.
Tāpēc atsevišķas pašvaldības jau sākušas rīkoties individuāli. Vēršas pie prezidenta, vēršas pie Saeimas, uztur savos iedzīvotājos pilsonisku spriedzi, jo runa jau ir par viņu kopīgajām interesēm.
Nav pat protokolu
Kurzemē ministra plānus kategoriski izbrāķējušas abas lielākās pašvaldības.
Liepājas domes deputāti aicinās Saeimu saglabāt Liepājai republikas pilsētas statusu, nevis to apvienot ar astoņiem apkārtējiem novadiem. Savukārt mērs Jānis Vilnītis paziņojis, ka piespiedu apvienošanas gadījumā vērsīsies Satversmes tiesā. Un tur jau priekšā būs pieteikums no Ikšķiles, kas kategoriski nevēlas atrasties vienās robežās ar Ogri. Otrā Kurzemes pusē par nevēlēšanos apvienoties paziņojis Ventspils novads un Ventspils pilsēta. Novads ir viens no teritorijas ziņā lielākajiem valstī. Spējīgs patstāvīgi funkcionēt. Arī Ventspils pilsēta, tāpat kā Liepāja, ir komfortā ar esošo statusu un nevēlas mehāniskas pārmaiņas. Nevēlas pēc 730 gadu pastāvēšanas pilsētas statusā kļūt par pagastu. Ventspils dome ir pieņēmusi lēmumu aicināt premjeru Kariņu atsaukt valsts sekretāru sanāksmē jau uzsaukto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu. Uzmanība vērsta arī uz faktu, ka reformas virzībā tiek pieļauti būtiski pārkāpumi pret Eiropas pašvaldību hartā nostiprinātajiem pašvaldību patstāvības principiem. Reforma netiek apspriesta pēc būtības, apliecinājums tam ir protokolu trūkums Pūces vizītēs. Ministrija pat neizliekas, ka saskaņo lēmumus ar pašvaldībām. Protokolu nav.
Pienāks kārta arī Kariņam
Tieši tāpat notiek ar valsts un pašvaldību budžetu plānošanu. Lai gan teorijā nākamais būs pēdējo gadu lielākais Latvijas budžets, praksē valdība vienkārši atņem pašvaldībām naudu, pat formāli to nesaskaņojot, kā to prasa pašvaldību harta. Ventspils mērs Aivars Lembergs tāpēc pieļauj: «Tā kā budžeta sarunas nav notikušas, droši vien pienāks kārta prasīt arī demisiju Kariņam.»
Cita lieta, ka šāda prasīšana ir mazefektīva, vismaz attiecībā uz ministru. Zaļzemnieki, kas ir galvenā reģionu sadarbības partija, sēž opozīcijā. Taču, kad Pūces sacerētais likums ar 36 pašvaldībām nonāks Saeimā, iedzīvotāju noraidošā pozīcija deputātus var arī ietekmēt. Turklāt savs vārds par Pūces reformas šķūri gan jau būs sakāms arī Satversmes tiesai. Tas var radīt izmaiņas gan reformas kalendārā, gan saturā.