Patēriņa cenu kāpums joprojām vērojams apģērbiem un apaviem, pārtikai, tabakai, kā arī pakalpojumiem
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,5 % – precēm tas pieauga par 0,5 %, bet pakalpojumiem – par 0,6 %.
Šogad aprīlī vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas. Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt noteica sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Cenas apģērbiem un apaviem aprīlī palielinājās par 7,9 % (apģērbiem cenas pieauga par 4,9 %, bet apaviem – par 19,1 %), kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem.
Būtisks cenu kāpums aprīlī bija tabakas izstrādājumiem, 1. aprīlī mazumtirgotājiem veicot tabakas izstrādājumu inventarizāciju saistībā ar 2024. gada 1. martā paaugstināto akcīzes nodokli vairākiem tabakas izstrādājumu produktiem. Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 7,5 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Savukārt akciju ietekmē aprīlī samazinājās alkoholisko dzērienu cenas.
Pakalpojumiem cenas aprīlī pieauga par 0,6 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Pakalpojumu sektorā lielākā palielinošā ietekme aprīlī bija cenu kāpumam pasažieru pārvadājumiem ar autobusu un vilcienu. Liela ietekme bija arī cenu kāpumam izmitināšanas pakalpojumiem, ambulatoriem pakalpojumiem zobārstniecības pakalpojumu sadārdzināšanās dēļ, mājokļa īres maksai un pirmsskolas izglītībai. Savukārt liela samazinoša ietekme bija cenu kritumam starptautiskajiem lidojumiem un kompleksiem atpūtas pakalpojumiem.
Cenas pārtikai šogad aprīlī pieauga par 0,3 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Jāatzīmē, ka pārtikai aprīlī ir raksturīgs neliels cenu palielinājums un šogad var vērot šim mēnesim raksturīgas pārtikas cenu pārmaiņas. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam maizei un citiem konditorejas izstrādājumiem, mājputnu gaļai un šokolādei, savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam sieram un biezpienam, kafijai, svaigiem dārzeņiem un augļiem.
Jāatzīmē, ka pārtikas produktu cenas pasaulē aprīlī arī pieauga ļoti mēreni – mēneša laikā vidēji par 0,3 %, bet gada laikā – salīdzinot ar 2023. gada aprīli, tām bija vērojams kritums par 7,4 %. Aprīlī gaļas, augu eļļas un graudaugu cenu indeksu kāpums kompensēja cukura un piena produktu cenu indeksu samazinājumu. Straujākais cenu kāpums aprīlī bija gaļas cenu indeksam, kas pieauga trešo mēnesi pēc kārtas. Cenas pieauga visiem gaļas veidiem, izņemot cūkgaļu. Cenu kāpumu mājputnu un liellopu gaļai galvenokārt noteica straujāks pieprasījuma kāpums no vadošajām importētājvalstīm, bet cenu kritumu cūkgaļai – vājais iekšējais pieprasījums Rietumeiropā un patstāvīgi vājais pieprasījums no vadošajās importētājvalstīm, īpaši Ķīnas. Augu eļļu un graudaugu cenu indeksi pieauga ļoti mēreni. Augu eļļām cenas pieauga saulespuķu un rapšu eļļai, ko veicināja joprojām stabils globālais importa pieprasījums un bažas par ziemas rapša sēklām nelabvēlīgajiem laikapstākļiem Eiropā. Savukārt pēc krituma iepriekšējos trīs mēnešos aprīlī stabilizējās vidējās kviešu eksporta cenas pasaulē, ko izraisīja bažas par nelabvēlīgiem ražas apstākļiem, kas ietekmēs 2024. gada ražu atsevišķās ES daļās, Krievijas Federācijā un ASV. Kopumā graudaugu cenas pasaulē bija par 18,3 % zemākas nekā iepriekšējā gada aprīlī. Savukārt straujākais cenu kritums jau otro mēnesi pēc kārtas bija cukura cenu indeksam, ko galvenokārt noteica uzlabotās ražošanas prognozes Indijā, Taizemē un Brazīlijā. Tomēr Brazīlijas reāla pavājināšanās attiecībā pret ASV dolāru un augstākas jēlnaftas cenas ierobežoja straujāku cenu kritumu. Pēc sešu mēnešu nepārtraukta kāpuma aprīlī mēreni samazinājās piena produktu cenu indekss. Visstraujāk saruka vājpiena cenas, ko noteica lēnais importa pieprasījums pēc tūlītējām piegādēm, ņemot vērā augsto eksportējamo pieejamību, īpaši Rietumeiropā. Turpretim pieauga sviesta un pilnpiena cenas, pateicoties stabilam importa pieprasījumam un krājumu un ražošanas sarukumam.
Mērenāk nekā iepriekšējos divos mēnešos cenas aprīlī pieauga degvielai – par 0,6 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni būtiski neietekmēja. Cenas pieauga benzīnam, bet dīzeļdegvielai samazinājās.
Pasaules naftas cenas turpināja pieaugt jau ceturto mēnesi pēc kārtas – aprīlī mēneša laikā vidēji par 5 %. Mēneša pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz 91 ASV dolāram par barelu, ko noteica bažas par piegādes traucējumiem, paplašinoties konfliktam Tuvajos Austrumos, Irānai veicot raķešu un dronu uzbrukumus Izraēlai kā atbildi uz Izraēlas triecienu Irānas vēstniecībai Sīrijā. Irānas uzbrukumam nodarot minimālus postījumus un mazinoties bažām par konflikta saasināšanos, Brent naftas cena mēneša otrajā pusē samazinājās līdz mēneša sākuma līmenim – 87-88 ASV dolāriem par barelu. Neskatoties uz cerībām uz pamieru starp Izraēlu un “Hamas”, bažas par naftas piegādes traucējumiem turpināja radīt Jemenas hutiešu uzbrukumi Suecas kanāla tuvumā. Spēcīgie ASV inflācijas dati mazināja cerības uz priekšlaicīgu procentu likmju samazināšanu, tomēr Ķīnā aprīlī vērojamā izaugsme rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs pozitīvi ietekmēja naftas pieprasījuma perspektīvas.
Lielākā samazinošā ietekme aprīlī akciju ietekmē bija cenu kritumam personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem par 8,1 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem.
Cenas aprīlī turpināja samazināties ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kritumam elektroenerģijai par 1,3 %, ko noteica tās cenas kritums biržā, samazinot tarifus, kas piesaistīti elektroenerģijas biržas cenām. Cenas samazinājās arī cietajam kurināmajam par 2,3 % un neliels cenu kritums bija arī siltumenerģijai – par 0,3 %.
2024. gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņa cenas pieauga par 1,1 %. Gada vidējā inflācija bija 3,4 %.
Prognozējams, ka arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu pārskatīšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums. Kopumā 2024. gadā vidējā gada inflācija sagaidāma 1,5-2 % robežās.