Pāvels Gruziņš: debašu un pēdējā vārda ierobežojums skar cilvēktiesības
Saeimā virzītie Kriminālprocesa likuma grozījumi, ar kuriem plānots tiesai piešķirt tiesības ierobežot debates un pēdējo vārdu, ir pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, sarunā ar Neatkarīgo pauda bijušais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ar 32 gadu tieneša stāžu Pāvels Gruziņš.
Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas sagatavotie, Vienotības deputāta Andreja Judina papildinātie uz 3. lasījumu Saeimā nodotie grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz tiesības tiesnesim noteikt tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu, kas šobrīd nav iespējams. Grozījumus atbalstījis arī Valsts prezidents Egils Levits un viņa organizētais politiķu «tieslietu piecnieks».
Lūgts paust savu viedokli par politiķu vēlmi iegrožot tiesā debates un pēdējo vārdu, P. Gruziņš teica:
«Agrāk bija tā, ka pēdējo vārdu vispār nedrīkstēja ierobežot. Padomju laikos mums, studentiem, stāstīja par gadījumu no cara laikiem. Reiz kāds gudrs advokāts aizstāvības runu runājis tik ilgi, kamēr baznīcas zvani sākuši zvanīt. Viņa runa iežēlinājusi zvērinātos, un viņi pieņēmuši aizstāvamajam labvēlīgu verdiktu. Kopš tiem laikiem un arī padomju likumdošanā aizstāvības runas laiks netika ierobežots. Es kā vecās skolas pārstāvis esmu pieradis pie tā, kas noteikts un pastāvējis cauri laikiem. Neesmu pētījis, kādi jaunievedumi šobrīd ir ārzemēs. Mūsējie šo ārzemju apstākli bieži mēdz izmantot, sakot – re, ārzemēs jau to ierobežo. Bet es jau zinu, no kurienes tas viss [vēlme ierobežot debašu un pēdējā vārda runu] nāk. Tas nāk no tiem, kuri saka, ka pierādījumu latiņa, ko noteikusi tiesa un prokuratūra, esot par augstu. Viņuprāt, vajag to latiņu laist zemāk un tiesāt, ka tik ir kaut kādi pierādījumi. Es šādai nostājai nevaru piekrist.»
Lūgts atminēties savu tiesneša pieredzi, vai kādreiz bijusi vajadzība ierobežot debašu runu, P. Gruziņš atminējās: «Ir bijuši gadījumi, kad advokāts sāk runāt ne par tēmu. Tad viņš no tiesas saņēma vairākkārtējus aizrādījumus. Man kā tiesnesim nav jāklausās par to, kāds ārā laiks, skaidras vai apmākušās debesis. Šādi gadījumi ir bijuši, taču ne bieži. Pārsvarā prokurori un advokāti tiesības teikt debašu runu izmanto godprātīgi. Tiesa jau arī viņu runu nevar īpaši ierobežot. Taču ir bijuši gadījumi, kad to ir nācies darīt, jo runātājs nerunāja par lietu, bet sāka stāstīt savu dzīves gājumu vai par radu būšanām, kas neattiecas uz lietu. Ja runātais attiecas uz lietu, tad ierobežot nevar.»
Uz jautājumu, kāpēc jāgroza likums, ja tiesnesis jau tāpat vada procesu un nekas viņam neliedz regulēt notiekošo tiesas zālē, P. Gruziņš atbildēja: «Tieši tā! Procesa vadītājs tiesas sēdē ir tiesnesis! Nez kurš tādus priekšlikumus iesniedzis? Droši vien Bordāns ar Judinu.»
Runājot par to, ka tagad groza likumu, lai ātrāk virzītu tā saucamo Lemberga lietu, nedomājot par to, ka šai lietai sekos arī citas lietas un ka tiesības ierobežot debates un pēdējo vārdu var tikt izmantotas ļaunprātīgi, P. Gruziņš teica: «Tur jau ir tā lieta. Nezinu, vai viņi šo normu mēģina piedzīt tikai vienam procesam vai arī citiem procesiem nākotnē. Lai viņai vieglas smiltis, bet šī ir tā Jutas Strīķes popularizētā ideja vēl no tiem laikiem, kad viņa strādāja KNAB kopā ar [Juri] Jurašu. Viņi centās iegalvot, ka tiesās pierādījumu latiņa pacelta tik augstu, ka nevar nevienu notiesāt. Uz to viņiem atbildēju, ka bez pierādījumiem cilvēkus nedrīkst tiesāt. Nedrīkstēs teikt aizstāvības runu, nevajadzēs pierādījumus, pierādīšanas latiņa slīdēs aizvien zemāk, un nonāksim pie cilvēktiesību ignorēšanas, pie tiesību uz taisnīgu tiesu un tiesību izteikties ignorēšanas. Tiesas procesa saimnieks ir tiesnesis. Gudrs tiesnesis procesu pratīs novadīt. Ja tienesis ir muļķis, tad tā jau ir cita lieta.»
Uz piebildi, ka muļķim tiesnesim ir pa rokai tiesības ierobežot debašu runu: viņš, muļķis būdams, sapratīs – jo īsāka aizstāvības runa, jo vieglāk uzrakstīt spriedumu, P. Gruziņš atteica: «Ja tiesnesis izrādīsies likuma burta kalps, viņš teiks: man jūs jāpārtrauc, jo tā teikts likumā. Bet varbūt tieši tajā brīdī aizstāvi nevajadzēja pārtraukt. Viss atkarīgs no tiesneša un tā, kā viņš vada tiesas sēdi. Es pie tā pastāvētu, es balsotu pret tādiem grozījumiem. Kopš Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās drīz apritēs piecpadsmit gadi. Norma neiejaukties debatēs palika, jo tā saistīta ar cilvēktiesībām. Ja tiesības uz taisnīgu tiesu ir paredzētas, tad jāļauj izteikt viedokli abām pusēm. Ja tu nerunā par lietas būtību, tad tāpēc jau ir tiesnesis, procesa saimnieks, kurš var pārtraukt. It taču iespējas, bet vai tāpēc tagad vajag likumu grozīt?»
Foto: F64