Pensionāri prasa indeksāciju divreiz gadā
Latvijas Pensionāru federācija rosina atjaunot pensiju indeksāciju divas reizes gadā, indeksējot pensiju apmēru, kurš ir pensijas neapliekamā minimuma apmērā.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča Neatkarīgajai pastāstīja, ka šo un citus priekšlikumus izvērtējusi federācijas pensiju darba grupa un tie vispirms tiks iesniegti Labklājības ministrijā. Pensionāri vēl aicina piešķirt piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam arī tiem pensionāriem, kuri pensionējušies, sākot no 2012. gada, un kuri pašlaik šīs piemaksas nesaņem.
Šajā gadā pēdējā Latvijas Pensionāru federācijas valdes sēdē pensionāri sprieda par iespējamām pensiju likuma izmaiņām. Federācijas darba grupa ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus, ar kuriem vispirms tiks iepazīstināta Labklājības ministrija, ar kuru kopā plānots diskutēt par priekšlikumu būtību, analizēt to ietekmi uz pensijām un sociālo budžetu, kā arī par iespējamo spēkā stāšanās datumu. Visticamāk, visi priekšlikumi reāli varētu stāties spēkā, sākot no 2021. gada un vēlāk. Viens no priekšlikumiem skar pensiju indeksāciju. Pensionāru federācija rosina to veikt divas reizes gadā, izmantojot tos pašus kritērijus – patēriņa cenu izmaiņas un darba algas pieaugumu. Pašlaik pensiju indeksācija notiek vienu reizi gadā, oktobrī, taču vēl pavisam nesen pensijas indeksēja divas reizes gadā. Pensiju indeksācija vienu reizi gadā notika, sākot no 2009. gada, un tas bija saistīts ar ekonomisko krīzi. Tobrīd atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam indeksēja pensijas, kuras nepārsniedza 225 latus (320 eiro).
Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča Neatkarīgajai skaidroja, ka pensiju indeksācija divas reizes gadā ļautu mērķtiecīgāk palielināt mazās pensijas – tās, kuras nepārsniedz pensiju neapliekamo minimumu, kas nākamgad būs 300 eiro, bet 2021. gadā – 330 eiro. Atsevišķiem pensionāriem gan radās jautājums, vai indeksācija mazām pensijām divas reizes gadā, ja inflācijas koeficients ir divi līdz trīs procenti, ļaus būtiski palielināt mazās pensijas, tomēr Pensionāru federācijas valde konceptuāli šo priekšlikumu atbalstīja, un ar to tiks iepazīstināta Labklājības ministrija. «Jāņem vērā, ka pašlaik pensiju indeksācijā ņem vērā darba stāžu – jo tas lielāks, jo lielāks pensiju pielikums sagaidāms, un tas ir būtiski, kāpēc rosinām šādas izmaiņas,» sacīja A. Barča, piebilstot, ka smagākas sarunas varētu būt ar Finanšu ministriju par iespēju šo ieviest jau no 2021. gada.
Vēl viens priekšlikums ir saistīts ar indeksāciju, proti, pensionāri rosina to pensiju indeksācijā, kuras piešķirtas par darbu smagos un sevišķi smagos apstākļos, ņemt vērā nevis 60 procentu algas pieaugumu valstī, bet 70 procentus. Arī te galvenais diskusiju avots ir jautājums – vai tas būtiski ietekmēs šo pensionāru pensiju pieaugumu. Par to sarunas ar Labklājības ministriju vēl turpināmas, vienojās seniori. Federācija arī aicinās būtiskāk indeksēt pensijas tiem pensionāriem, kuriem ir 50 gadu un lielāks darba stāžs – indeksācijā ņemt vērā 100 procentu darba algas pieauguma koeficientu (pašlaik piemēro 80 procentus).
Labklājības ministrija jau šogad sagatavoja pensiju likuma grozījumus par pensiju piemaksu piešķiršanu pensionāriem par darba stāžu līdz 1996. gadam, kuri pensionējas, sākot no 2012. gada. Tā bija sagatavojusi arī vairākus variantus, kā šīs piemaksas piešķirt, un arī detalizētus nepieciešamās papildu naudas aprēķinus, kam konceptuāli piekrita pat Finanšu ministrija. Tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu noraidīja. Pensionāru federācija uzskata, ka šie grozījumi vēlreiz ir jāaktualizē. «Saņemam gan zvanus, gan vēstules dusmīgā tonī, kāpēc pensiju piemaksa netiek piešķirta,» stāstīja A. Barča. Vēl viena aktualitāte nākamajam gadam būs prasība pensiju neapliekamo minimumu noteikt minimālās algas apmērā.
Inga Paparde