Pēterbaznīca vai 30 sudraba graši – ko izvēlēsimies?

Saeimas kuluāros un sabiedrībā joprojām turpinās diskusijas par īpašuma tiesībām uz Pēterbaznīcu. Kaut arī baznīcas ēkas tiesiskais valdītājs šobrīd ir Rīgas dome, uzskatāms, ka jau kopš 1992. gada nav atrisināts Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesību jautājums. Lai arī tīkotāju pēc Vecrīgas spožākās pērles netrūkst, bažas radušās, ka dievnamam būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas, ko it kā tam varot nodrošināt tikai Vācijas valdība. Vai esam gatavi iet naudas devēju pavadā attiecībā uz šo valsts nozīmes kultūras pieminekli?

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šobrīd lemj, kā nodrošināt Rīgas Sv. Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, noteikt tās juridisko piederību un ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus.

Lai arī teorētiski uz baznīcas īpašumtiesībām ir vairāki pretendenti, arvien kaismīgāk sabiedrībā tiek virzīta ideja par to, ka nav citas iespējas, kā vien baznīcu nodot Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Vēsturisko faktu, ka dievnamu patiesībā cēlusi Romas katoļu baznīca, politiķi vispār izvairās pat pieminēt.

Kā paudis Mežciema attīstības biedrības vadītājs un bijušais Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš (NA), tas nozīmē, ka Pēterbaznīca varēs saņemt Vācijas valdības finansējumu: “Saskaņā ar Vācijas Bundestāga lēmumu, kas 2020. gada novembrī un decembrī tika pieņemts attiecībā uz Baznīcu, 2021. gada federālā budžeta ārvalstu kultūras un izglītības politikas sadaļā baznīcas rekonstrukcijai un restaurācijai kopumā tika piešķirti 33 588 000 eiro. Tomēr līdzekļi ir iesaldēti līdz brīdim, kad tiks saņemts apliecinājums par kopējo restaurācijas darbu finansējumu un informācija par baznīcas īpašuma tiesību struktūru. Šobrīd ir veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai varētu saņemt Vācijas atbalstu. 2018. gadā Vācu Sv. Pētera draudze ir iestājusies Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (fakts reģistrēts Reliģisko organizāciju reģistrā). Tajā pašā laikā Vācu Sv. Pētera draudze ir risinājusi sarunas ar Vācijas Bundestāga deputātiem, kuri savā darbā sekmē sadarbību ar Latviju un Baltijas valstīm.”

Kaut arī šobrīd nav pilnīgi skaidri noteikumi, uz kādiem pamatojoties, Vācijas valdība šo finansējumu nodrošinās, tiek pausts, ka šis finansējums var būt pieejams tikai tad, ja baznīca tiks nodota Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, nevis īpašums tiks nostiprināts zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas vārda.

“Vai tiešām Rīga pēkšņi ir kļuvusi tik bagāta, lai atteiktos no 33,6 miljoniem eiro? [..] Tas vienkārši ir stulbi – atteikties no Vācijas valdības 33,6 miljoniem eiro, kā arī būtībā ir nepareizi pilsētai iesaistīties reliģiskas būves pārvaldīšanā. Pilsēta varētu iesaistīties tikai tad, ja Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca to nedarītu vai tā nespētu piesaistīt nepieciešamo finansējumu rekonstrukcijas veikšanai. Rīgas pilsētai ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu piesaistīt Vācijas rezervēto finansējumu un lai tas tiktu ieguldīts pēc iespējas labākā veidā, un tad jau Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas rokās būtu piesaistīt nepieciešamo finansējumu caur ES fondiem vai kā citādi,” paudis Lapiņš.

Viņa viedoklim gan ir daudz oponentu – vai tiešām vērts iet spožo dālderu pavadā, ņemot vērā, ka Pēterbaznīca var kļūt par vietu, kas vieno visas kristīgās konfesijas, kas turpina uzplaukt kā Rīgas un visas Latvijas kultūras pērle, nevis tikai apkalpo mazskaitlīgo vācu luterāņu draudzi. Daudzās valstīs jau sekmīgi darbojas ekumenisma kustība un baznīcas, kuras ir satikšanās vieta dažādām kristīgām konfesijām un iespēja rast jaunu kopējās saprašanas ceļu. Kāpēc gan šo ideju tagad norakstīt naudas dēļ? Vai tādas vērtības kā ticība un ekumenisms vispār drīkst mērīt ar naudas mērauklu?

Savukārt kāds cits šajā sakarā piesauc Jūdu, kurš zināms ar to, ka bija viens no Jēzus 12 apustuļiem, bet nodeva viņu apmaiņā pret naudu – 30 sudraba grašiem. Vai šī nav uztverama kā pārāk zīmīga sakritība?

Turklāt Pēterbaznīca kā tūrisma un kultūras objekts pati ir labu peļņu nesoša – Pēterbaznīcas skatu tornis vien gadā ienes līdz 1,5 miljoniem eiro. Par šo naudu iespējams nodrošināt baznīcas uzturēšanu un veikt nepieciešamo remontu.

Šie argumenti gan, šķiet, nav svarīgi, ja runa ir par Vāczemes miljoniem, kas gan vēl nemaz nav garantēti. Bet kas ir svarīgāks – vērtības vai nauda? Šī nauda svētību Latvijai nenesīs. Ja nauda būtu bijusi svarīgāka par visu, varbūt arī Latvijas neatkarība netiktu atgūta, jo teorētiski gan jau kāds varēja nopirkt arī mūsu Atmodas līderus.

Ar to tikai skaidri pasakāms, ka visu nevar un nedrīkst vērtēt naudā. Ar tādu Rīgas un visas Latvijas simbolu kā Pēterbaznīca, tāpat kā ar savu Tēvzemi, par naudu tirgoties ir grēks un nodevība.