Piektdaļa strādājošo pusdieno restorānā vai kafejnīcā
Lielākā daļa strādājošo jeb 83 procenti Latvijas iedzīvotāju pusdienojot cenšas iekļauties piecos eiro. Lai samazinātu ēdienreizes izmaksas, gandrīz puse uz darbu ņem līdzi mājās sagatavotu ēdienu. Savukārt svētku reizē lielākā daļa iedzīvotāju par maltīti ir gatavi tērēt no 10 līdz 15 eiro.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 61 procents respondentu vismaz reizi nedēļā ietur maltīti ārpus mājām. Retāk nekā reizi mēnesī ārpus mājām pusdieno 16 procenti aptaujāto vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Cita aina vērojama, ja ienākumu līmenis pārsniedz 1250 eiro mēnesī. Vairāk nekā puse jeb 55 procenti aptaujāto ar šādu atalgojumu ārpus mājām ēd vismaz vairākas reizes nedēļā, bet katrs trešais respondents ar ienākumiem virs 1500 eiro to dara katru dienu, liecina Reaton un pētījumu centra Norstat veiktā aptaujā par Latvijas sabiedrības ēšanas paradumiem.
«Mūsdienās pasaulē un Latvijā viesi restorānos, kafejnīcās un veikalu pircēji arvien vairāk vēlas zināt, kas ir maltītes sastāvā, kāda ir produktu izcelsme, kvalitāte un uzturvērtības rādītāji. Šādu tendenci parāda arī pētījuma dati, kur 95 procentiem respondentu galvenais izvēles kritērijs ir ēdiena kvalitāte,» kopējo pētījuma iezīmi akcentē uzņēmuma Reaton pārtikas produktu tirdzniecības departamenta tirgzinības vadītāja Baltijā Vija Tirzmale.
Aptaujas datos arī atklājas, ka darba laikā 39 procenti aptaujāto dod priekšroku līdzi paņemtam iepriekš pagatavotam ēdienam. No tiem nepilna puse jeb 44 procenti ir rīdzinieki, pārējo īpatsvaru veido cilvēki reģionos. Turklāt neatkarīgi no ienākumu un vecuma kategorijas saglabājas stabils to cilvēku skaits, kuri sagatavo maltīti līdzņemšanai. Tikmēr tuvāko restorānu darba dienas vidū apmeklē gandrīz katrs ceturtais respondents. Bet katrs desmitais aptaujātais pusdieno uzņēmuma kafejnīcā. Konkrētajam mērķim vienā ēdienreizē vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 61 procents respondentu tērē no 2 līdz 5 eiro. Bet reģionos 71 procents iedzīvotāju atvēl līdz 2 eiro.
Aptaujas dati liecina, ka gaļas produktus, pasūtot ēdienu ārpus mājām, labprāt izvēlas 70 procenti cilvēku. Gandrīz puse dod priekšroku cūkgaļai, bet otrajā vietā ierindojas putnu gaļa, ko iecienījuši 37 procenti aptaujāto, un tikai gandrīz katrs desmitais izvēlas liellopu. Turklāt gaļai dod priekšroku tikai katra otrā sieviete, un katras piektās ēdienkartē bieži ir gan dārzeņi, gan zivis. Tiesa, tās kopumā izvēlas tikai 15 procenti respondentu. Šajā kategorijā
55 procentiem aptaujāto biežākā atbilde ir lasis, tad seko jūras veltes. Tieši jūras veltes un tunci izvēlas katrs otrais respondents ar ienākumiem virs 1500 eiro.
Liela daļa jeb 42 procenti iedzīvotāju neizmanto internetu, telefonu vai mobilās lietotnes, lai pasūtītu ēdienus no restorāna vai kafejnīcas. Taču pastāv būtiska atšķirība starp galvaspilsētas un reģionu iedzīvotājiem. Rīgā ēdienu piegādes pakalpojumus neizmanto katrs trešais aptaujātais, bet reģionos tie ir 64 procenti. Līdzīgs rādītājs kā reģionos ir arī vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem. Savukārt ēdienu pakalpojumus izmanto kopumā 58 procenti respondentu, un katrs ceturtais to dara vismaz reizi mēnesī. Biežāk tas ir pieprasīts aptaujāto vidū no 23 līdz
29 gadiem, atrodoties mājās, ko atzīmējuši 73 procenti respondentu attiecīgajā vecumā. Tādējādi 62 procentos gadījumu ēdiens tiek pasūtīts uz mājām, bet 20 procentos gadījumu – uz darbavietu.