Pieminekļu sargi nespēj glābt kultūras mantojumu Vecrīgas sirdī
Vecrīgas vidū daļēji sabrūk 18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – noliktava Rīgā, Peitavas ielā 7, stāsta Latvijas Radio.
Rīgas domē šodien lems par sen jau grausta stāvoklī esošā Peitavas ielas nama piespiedu sakārtošanu. Bet kultūras pieminekļu sargi atzīst, ka pret privātīpašnieku nevērību tiem ir maz ieroču.
Grausta pagalamā aug zāle un atlikušās sienu daļas savilktas ar dzelzs sliedēm. Šonedēļ vienā no sienām izveidojās bīstama plaisa. Pagalma pusē pie viena no nama stūriem redzama nobrukušu ķieģeļu kaudze, kas apvilkta ar sarkanbaltu lenti. Kā tas var būt, ka valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nonāk līdz šādam stāvoklim?
“Saimnieki, īpašnieki ir tie, kuri ir atbildīgi par savām būvēm,” skaidro Dace Cebule, Nacionālā kultūras mantojumu pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas valsts inspektore, kura pēc nogruvuma apsekojusi Peitavas ielas graustu. “Valsts jau nav tā, kura var otra īpašumā iet un rīkoties. Mēs varam informēt īpašniekus, mudināt, viņi var nākt uz konsultācijām un risināt jautājumus.”
Tādējādi valsts šādus kultūras pieminekļus nevar ne piespiedu kārtā atsavināt, ne ieguldīt privātīpašumā nodokļu maksātāju naudu. Kultūras pieminekļu sargu rokas šādās situācijās faktiski ir sasietas, atzīst pārvaldes Rīgas nodaļas vadītājs Jānis Asaris. “Savā laikā no inspekcijas [Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, tagad Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes] puses esam vērsušies gan pie īpašnieka, gan jau pirms četriem, pieciem gadiem šis objekts pēc mūsu iniciatīvas tika aplikts ar paaugstinātu [īpašuma] nodokli. Jo acīmredzot tikai finansiālās ietekmēšanas mehānisms ir viens no tiem, kas šādās situācijās varētu likt īpašniekiem sarosīties,” uzskata Asaris.
Nama īpašnieks ir SIA “Peitavas 7”, kas no 2015. gada pieder kādam Beļģijas pilsonim Karimam Basilam (Karim Bassil), liecina “Lursoft” dati. Rīgas domes Īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) norāda, ka uzņēmums pēdējos gados nav darījis neko, lai īpašumu sakārtotu, vien maksājis paaugstināto nodokļa likmi 2600 eiro gadā. Dome šodien lems par īpašuma piespiedu sakārtošanu. Cik tas izmaksās, vēl nav zināms.
Arhitekts un kultūras mantojumu eksperts Pēteris Blūms norāda, ka greizi plānotā dzelzceļa un 13.janvāra ielas dēļ pamiruši ir teju visi Vecrīgas dienvidi. Viņš pieļauj, ka atsevišķos gadījumos, iespējams, vajadzētu paredzēt izņēmuma tiesības namus atsavināt. “Tas stūris starp Peitavas un Kalēju ielu – tur jau tikpat kā nekas nav palicis pāri! Tur ir tādi īpašnieki, kuri māju pa mājai noved līdz katastrofas stāvoklim un pēc tam paziņo, ka tur vairs neko nevar darīt,” uzsver Blūms.
Foto: F64