Plāns, kā sagraut dabas aizsardzības sistēmu
Dabas aizsardzības pārvaldei uzdots steidzami piecu dienu laikā apzināt visus resursus, lai nodotu tos Valsts vides dienestam. Ministrija faktiski nolēmusi likvidēt šo iestādi, atstājot tai vien dekoratīvu sabiedrības izglītošanas pienākumu. Droši vien arī tikai uz laiku.
Salīdzinoši nesen amatā ieceltais Dabas aizsardzības pārvaldes priekšnieks Andrejs Svilāns Neatkarīgajai atzīst, ka valsts sekretāra rīkojums viņam bijis kā auksta duša. Un arī visiem pārējiem darbiniekiem. Mulsina vienīgi tas, ka šobrīd kolektīvs tieši savu priekšnieku uzskata par iestādes kapraci. Vai drīzāk par kaprača palīgu, jo galvenais iniciators šajā stāstā tomēr ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Formāli uz rīkojuma ir valsts sekretāra Edvīna Balševica autogrāfs, bet publiskus skaidrojumus pēkšņajām pārmaiņām sniedz sekretāra vietniece Alda Ozola. Tieši viņa ministrijā ir persona, kurai uzdots tulkot sabiedrībai saprotamā valodā ministra Pūces plānus, kad viņam pašam nepietiek pacietības vai argumentu. Vienalga, vai runa būtu par sabiedrībai kaitējošiem jaunievedumiem klimata politikas vārdā, vai politiski uzkonstruēto atkritumu ārkārtas situāciju Rīgā. Tagad Ozola skaidro, ka Dabas aizsardzības pārvaldes reorganizācija sākta, lai novērstu funkciju dublēšanos ar Valsts vides dienestu un stiprinātu divas Dabas aizsardzības pārvaldes funkcijas – sabiedrības izglītošanu par dabas jautājumiem un dabas kapitāla apsaimniekošanas funkciju.
Kas ir daba, un kas ir vide
Dabas aizsardzībā strādājošie gan ir vienisprātis, ka neko stiprināt ministrija negrasās. Vienkārši uztaisīt divu iestāžu vietā vienu, bet tas ir problemātiski, jo funkcijas nevis pārklājas, bet esot pilnīgi atšķirīgas. To apliecinot arī pirms pāris gadiem veiktais funkciju audits.
Vienkāršoti runājot, daba – tas ir viss dzīvais un dabiskais ap mums – puķes, koki, zvēri, biotopi. Savukārt vide ir cilvēka radīto un ietekmēto apstākļu kopums, kurā daba ir tikai viena no sastāvdaļām. Dabas aizsardzības pārvalde attiecīgi aprūpē sugas un aizsargā liegumus, bet Valsts vides dienests izdod rūpnīcām piesārņojošās darbības atļaujas. Vides dienesta jaunākā aktualitāte ir «Valsts vides dienests uzdevis AS Limbažu siers šomēnes izstrādāt un iesniegt VVD smaku emisijas limita projektu». Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldei: «Sākas noslēdzošā dabas skaitīšanas sezona.» Tas, jāatgādina, ir Latvijas dabas aizsardzības vēsturē dārgākais projekts – 9,5 miljoni eiro tiek tērēti, lai saskaitītu visas Latvijas dabas vērtības un taisītu sugu aizsardzības plānus.
Abām iestādēm pārklājas vienīgi interese par maluzvejniekiem un kaktu makšķerniekiem. Andrejs Svilāns stāsta, ka šo funkciju gan bija iecerēts pilnībā nodot Valsts vides dienestam, savukārt pretī pārņemt sugām un biotopiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanu.
Piecas dienas priekšdarbiem
Taču ministrijas pasūtinātā reorganizācija ir daudz vērienīgāka, un «pastāv bažas par to, ka 2021. gada 1. janvārī Dabas aizsardzības pārvalde vairs nefunkcionēs, bet Valsts vides dienests vēl nefunkcionēs».
Kādēļ esošo kārtību tādā tempā nolemts mainīt, nav skaidrs. Rīkojumā priekšdarbiem atvēlētas vien piecas dienas:
«1. Dabas aizsardzības pārvaldei piecu darba dienu laikā apzināt visus resursus, kas nododami Valsts vides dienestam, lai tas veiktu Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumā minētos uzdevumus:
1.1. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrole;
1.2. atļauju izsniegšana, anulēšana, to darbību apturēšana, atzinumu un saskaņojumu sniegšana dabas aizsardzības jomā saskaņā ar dabas aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.» Pāris dienas vēl atlikušas.
Faktiski tas nozīmēs funkciju, darbinieku un algu pārceļošanu uz Valsts vides dienestu.
Koronavīrusa izraisītā pandēmija šādai reformai, protams, ir visai izdevīgs fons, jo nekas cits plašu publiku šobrīd neinteresē. Un koronavīruss varētu būt arī reformēšanas iemesls. Ja nauda vajadzīga un politiķiem ar skubu jāsāk strādāt pie nākamā gada budžeta, kāda vairs tur dabas aizsardzība.
Pilnveidei kaut kā jāpilnveido
Gan jau Dabas aizsardzības pārvalde apkopos pieprasītās ziņas par nododamajiem resursiem. Bet vēl pirms tam ir tapusi iestādes vadošo darbinieku vēstule ministram. Kas zīmīgi – paša priekšnieka tomēr neparakstīta. Viņš savas bažas paudis jau iepriekš citā vēstulē.
Šajā detalizēti analizētas sekas plānotajai funkciju pārdalei un citastarp teikts:
«Ja jēdziens «pilnveide» pēc būtības paredz to, ka dabas aizsardzības politikas īstenošana paliek kvalitatīvāka un efektīvāka, tad šobrīd DAP rīcībā nav jebkādas informācijas un argumentu, kas to apliecinātu. (..)
Dabas aizsardzības sistēmas pilnveidē lūdzam: nodrošināt adekvātu dabas aizsardzības politikas plānošanas un pārmaiņu vadības procesu, kur lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz ieguvumu un risku izvērtējumu un argumentētiem lietderības apsvērumiem.»