Politiķi spēlējas ar pabalstiem
Jau divkārt izskatīšanai Saeimas plenārsēdē piedāvāti grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā ar priekšlikumu palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru. Abos gadījumos šīs ierosmes nākušas no opozīcijā esošām partijām un abos gadījumos diezgan pārliecinoši noraidītas.
Tieši pirms nedēļas Saeima skatīja 13 deputātu iesniegtu likumprojektu Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumiem, lai no 2020. gada ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir ne mazāks par 50 eiro, par otro – ne mazāks par 100 eiro un par trešo un katru nākamo bērnu – ne mazāks par 150 eiro mēnesī. Šo priekšlikumu bija iesnieguši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Deputāte Dana Reizniece-Ozola debatēs atsaucās uz kādreiz jau pieņemtu valdības lēmumu, palielinot šo pabalstu, un domu, ka tas ir jāturpina. «Mēs zinām, ka viena piektā daļa no daudzbērnu ģimenēm dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Un mēs zinām arī to, ka tikai ar nodokļu stimuliem to nevar izdarīt, jo atbalstu šīm ģimenēm nevar sniegt [..], neraugoties uz to, ka mēs būtiski palielinājām neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām, daudzbērnu ģimenes, kuru vecākiem nav pārāk lielas algas, nevar šo labumu pilnībā izmantot,» sacīja bijusī finanšu ministre. Pret šo priekšlikumu nobalsoja visa valdību veidojošā koalīcija, bet atsevišķi Nacionālās apvienības deputāti atturējās.
Vēl vienu reizi šādu priekšlikumu, kas būtībā neatšķiras no ZZS iesniegtā, Saeimā aicināja vērtēt jau Saskaņas deputāti. Vienīgā atšķirība, ka šie deputāti piedāvāja ģimenes valsts pabalstus palielināt no 2021. gada. Deputāts Jānis Krišāns (Saskaņa) debatēs atzina, ka «mums ir laba valdības deklarācija, kur ir arī rakstīts par tautas ataudzi». Viņš norādīja, ka visas partijas, «kas šodien šeit ir, solīja pabalstus palielināt». Savukārt deputāte Linda Ozola (JKP) atsaucās uz demogrāfijas konferenci, kas nesen notika Rīgā, un tajā secināto, ka naudas atbalsts ģimenēm ir svarīgs, un tomēr «tas nav vienīgais stimulators, ja tā var teikt, kas sabiedrībai un ģimenēm, it sevišķi daudzbērnu ģimenēm, liktu sajust, ka valsts novērtē viņus. Liels uzsvars likts arī uz mājokļa jautājumu, uz bērnudārzu pieejamību». Tiesa, te jāatgādina, ka tieši Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu programmā bija iekļauts priekšlikums tuvāko trīs gadu laikā palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru līdz 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro par otro un 150 eiro par trešo un katru nākamo bērnu. Rūpēties par ģimeņu labklājību, protams, solīja visas politiskās partijas.
Tā kā pagājušajā gadā nenotika nopietnu diskusiju par šā gada budžetu, kā arī joprojām šā gada budžeta vēl nav un tā sauktajā tehniskajā budžetā nav iekļauti nekādi jauninājumi (piemēram, ģimenes valsts pabalsta palielinājums), visticamāk, šogad nekādi lēmumi attiecībā uz ģimenēm ar bērniem netiks pieņemti. Labklājības ministrija izziņojusi par savām prioritātēm, tomēr par ģimenes valsts pabalstu nav ne vārda, izņēmums ir piedāvājums palielināt bērnu ar invaliditāti kopšanas pabalstu. Neatkarīgā rakstīja, ka saistībā ar dzimstības samazināšanos, tiek prognozēts līdzekļu pārpalikums valsts sociālo pabalstu budžetā, ko izmantos, lai noslāpētu budžeta deficītu.