Populārākās profesijas valstī: Latvija – pārdevēju un direktoru valsts

Starp profesijām Latvijā populārākā ir veikalu pārdevēji – šādu darba vietu ir aptuveni 42 tūkstoši, turklāt vienmēr šajā nozarē ir bijis darbaspēka trūkums. Rīkotājdirektoru un uzņēmumu vadītāju Latvijā ir aptuveni 38 tūkstoši – gandrīz tikpat daudz, cik pārdevēju, taču šajos amatos vakances aizpildās ļoti ātri.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā bija nodarbināti 903,6 tūkstoši jeb 64,4 procenti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Lai gan kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni, Latvijā tas ir zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 67,5 %, bet Lietuvā – 65,2 procenti.

Labāk atalgotie – speciālisti un amatpersonas

Pirms pieciem gadiem profesijas ar augstāko vidējo stundas likmi atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta Profesiju klasifikatoram bija gaisakuģa kapteinis, kurš vidēji stundā nopelnīja 30,24 eiro, ortodonts, kur atalgojums stundā bija vidēji 29,67 eiro, un vērtspapīru darījumu struktūrvienības vadītājs ar vidējo stundas likmi 28,31 eiro. Šā gada februārī vislielākā stundas likme – 49,98 eiro – tika maksāta vērtspapīru darījumu struktūrvienības vadītājam, liecina Valsts ieņēmumu dati par februāri. Latvijā šajā profesijā februārī strādāja 15 cilvēki. Ortodonta vidējā stundas likme piecu gadu laikā pieaugusi pusotru reizi (līdz 46,97 eiro). Pirmajā labāk atalgoto profesiju trijniekā iekļuvis ar būvmateriālu inženieris ar 42,40 eiro vidējo stundas likmi. Šī VID pieejamā informācija gan atspoguļo informāciju par profesijām, kurās strādā vairāk nekā 10 cilvēki. Līdz ar to iespējama situācija, ka retās profesijās nodarbināto atalgojums ir daudz augstāks nekā šajās profesijās.

Valsts augstākās amatpersonas, par kurām ir iekļauti dati šajā VID profesiju apkopojumā, stundā nopelna mazāk. Piemēram, ministru vidējais atalgojums februārī bija aptuveni 30 eiro stundā, Saeimas deputātu – 22 eiro stundā, Ministra biroja vadītāja – aptuveni 16 eiro stundā. Tomēr tas ir krietni vairāk nekā vairākumam strādājošo. Veikalu pārdevēju vidējā stundas likme februārī bija 4,44 eiro, tai skaitā veikala pārdevēja palīgs vidēji pelnīja 4,05 eiro, bet vecākais pārdevējs – 5,35 eiro stundā. Biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēju, kuru skaits Latvijā ir aptuveni 24 tūkstoši, vidējā stundas likme bija 3,46 eiro.

Viszemāk atalgotā profesija Latvijā ir katoļu priesteris. Stundas likme februārī bija vien 2,07 eiro. Zivju vai inkubatora strādniekam maksāja vien nedaudz vairāk – 2,85 eiro stundā, bet prāvestam – 2,87 eiro stundā. Arī asistentiem personām ar invaliditāti (tādi Latvijā ir 1116) stundas likme nav daudz augstāka – tā ir 2,93 eiro stundā. Pirms pieciem gadiem prāvestam maksāja vidēji 1,83 eiro stundā, karstā metāla novācējam – 1,86 eiro, bet apavu labotājam – 1,87 eiro stundā.

Noslogotākie un čaklākie

Visvairāk stundas februārī ir strādājuši struktūrvienības vadītāja vietnieki un priekšnieka vietnieki apcietinājuma un brīvības atņemšanas jomā. Viņi darbā pavadījuši 225 stundas, kas ir ekvivalentas 28 dienām, katru dienu strādājot pa 8 stundām. Noslogotāko profesiju pirmajā desmitniekā ir vairākas ar jūrniecību un kuģniecību saistītas profesijas, piemēram ostas uzraugs (176 stundas),

kuģu satiksmes operators (174 stundas), iekšējo ūdeņu kuģa matrozis (172 stundas), tāljūras locis (168 stundas).

Ar likumdošanu saistītās amatpersonas februārī darbā bijušas vidēji 78 stundas, tas ir nepilnas 10 darba dienas. Tik mazs vidējais stundu skaits skaidrojams ar to, ka daļa amatpersona savā amatā februārī strādājuši maz. Piemēram, novada pašvaldības domes deputāti, un tādi Latvijā ir teju 800, februārī vidēji strādājuši tikai 37 stundas, tas ir nepilnas piecas pilnas daba dienas, tiesa, par katru nostrādāto stundu nopelnot vidēji 10 eiro. Saeimas deputāti februārī strādāja četras reizes vairāk (vidēji 155 stundas, tas ir 20 darba dienas) nekā novada pašvaldības deputāti. Vēl mazāk darba stundas ir bijušas komisijas locekļiem valsts pārvaldes jomā un pašvaldībās, kā arī sporta tiesnešiem, sporta spēļu vadītājiem, higiēnistiem, arodslimību ārstiem.

CSP pētījumā secināts, ka 1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,7 stundas, kas ir par 0,7 stundām mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš.

Teātra programmu pārdevēji strādā vairāk nekā ministri

Valsts ieņēmumu dati liecina, ka Latvijā ir 11 teātra programmu pārdevēji, kas darbojas ielu tirdzniecībā. Viņi februārī darbā ir bijuši 158 stundas, tātad 20 astoņu stundu darba dienas, un tas ir pat par pāris stundām vairāk, nekā strādāja Saeimas deputāti un ministri, kuru vidējais darba stundu skaits februārī bija attiecīgi 155 un 156 stundas.

Arī leļļu teātra aktieri februārī ir strādājuši ilgākas stundas nekā amatpersonas. Leļļu teātra aktieri februārī darbā bijuši vidēji 161 stundu, saņemot 7,10 eiro stundā. Piektā līmeņa kvalifikācijas aktiera stundas likme ir nedaudz augstāka – 7,81 eiro, bet nostrādāto stundu skaits – nedaudz mazāks (157 stundas).

VID dati arī liecina, ka aktiera profesija Latvijā tiek zemāk atalgota nekā, piemēram, parādu piedzinēju darbs, kurā stundas likme februārī bija 8,47 eiro. Latvijā darbojas vairāk nekā 300 šīs profesijas pārstāvju.