Prezidenta Trampa tarifu buldozers “diktē” noteikumus

Martā ASV prezidents Donalds Tramps sāka aktīvi rīkoties, izpildot lielāko daļu solījumu attiecībā uz tirdzniecības tarifu ieviešanu, un pirmās aprīļa dienas sagaidījām ar jauniem, krietni paaugstinātiem tarifiem. Tikmēr Vācija aizvadītajā mēnesī apstiprināja atkāpes no stingrā fiskālās disciplīnas noteikuma aizsardzības un infrastruktūras nozarēm.

ASV Federālo rezervju sistēma martā neveica procentu likmju izmaiņas, kā tika prognozēts. Iestādes vadītājs Dž. Pauels uzskata, ka inflācijas kāpumam tarifu iespaidā vajadzētu būt “īslaicīgam”, un tirgus līdz gada beigām sagaida procentu likmju pazemināšanu par 75 bāzes punktiem. Kā bija sagaidāms, Eiropas Centrālā banka (ECB) pazemināja monetārās politikas procentu likmes, taču ir ļoti liela iespējamība, ka ECB aprīlī ieturēs pauzi pirms procentu likmju pazemināšanas vēl pāris reizes šajā gadā. Tirgi, it īpaši ASV tirgus, uz Trampa solījumu īstenošanu darbos reaģēja satraukti: ASV akciju cenas eiro izteiksmē pazeminājās par 9,4%, obligāciju ienesīgums Eiropā strauji pieauga, tādējādi vienīgais atlikušais drošu ieguldījumu instruments martā bija zelts, kura vērtība pieauga par 9,3%.

ASV akciju cenu korekcija vai krīzes sākums?
Ilgstoši ģeopolitiski nemieri un starptautiskās tirdzniecības izaicinājumi martā palielināja spriedzi visās aktīvu kategorijās. Mēneša vidū ASV S&P akciju tirgus indekss nokrita līdz tā zemākajam līmenim pēdējo sešu mēnešu laikā, pazeminoties par 10%, salīdzinot ar savu iepriekšējo augstāko rādītāju. Piemēroto tarifu izraisītas inflācijas draudi saglabā augstas ASV procentu likmes, un pēc Vācijas paziņojuma par papildu aizņēmumu plānu būtiski pieauga Vācijas 10 gadu valsts kases obligāciju un citu eirozonas valstu obligāciju procentu likmes. Daudzu aktīvu cenām piedzīvojot lejupslīdi, vienīgais atlikušais drošu ieguldījumu instruments bija zelts, kura vērtība mēneša laikā pieauga par 9,3%. 12 no 14 šī gada nedēļām zelta cena ir sasniegusi jaunu rekordu, un, šobrīd stabili turoties virs 3000 ASV dolāru atzīmes par unci, zelta cena kopš gada sākuma jau ir pieaugusi par 19%.

Šobrīd galvenais tirgos uzdotais jautājums – vai pēdējā laikā novērotās ASV akciju cenu izmaiņas ir īslaicīga korekcija (labais scenārijs) vai krīzes un “lāču tirgus” – akciju kritums par vismaz 20% – sākums (sliktais scenārijs). Parasti aktīvu cenu korekcija ietver četrus posmus: pirmkārt, straujš cenu kritums (pesimisms un aktīvu pārdošanas tirgus), otrkārt, cenu zemākā līmeņa pārbaude, treškārt, cenu kāpums vismaz vairākas dienas, kam seko atkārtota cenu zemākā līmeņa pārbaude un, zemākajam līmenim izturot pārbaudi, plaša mēroga cenu kāpums.

Martā pieredzētā lejupslīde bija diezgan strauja, taču tā nepārsniedza 10% korekcijas līmeni, tāpēc martā tā šķietami bija tikai dārgo ASV akciju cenu pārvērtēšana. ASV un globālie ekonomikas rādītāji saglabājas spēcīgi, un recesijas iespējamība ir neliela, tāpēc, ja nenotiek jauni triecieni, krīzes scenāriji var nematerializēties.

Šobrīd akciju tirgi atrodas zemāk, nekā vajadzētu cenu līmeņa pārbaudes posmā, tāpēc to cenu turpmākais virziens tuvākajā nākotnē ir neskaidrs. Ja neizdosies noturēties cenu korekcijas robežās, ir iespējama arī tālāka akciju cenu lejupslīde. Runājot par vēsturiskajiem skaitļiem, kopš Otrā pasaules kara S&P500 indeksam kopumā ir bijušas 48 korekcijas par 10% ar vidējo atkāpšanos par 14,3%. Citiem vārdiem sakot, vidēji korekcija bija novērojama ik pēc 1,7 gadiem. Nesenās cenu darbības nav nekas ārkārtējs, un no vēsturiskās perspektīvas tās bija jau sen gaidītas.

Eiropa: atslābināts Vācijas fiskālās disciplīnas stūrakmens
Vācijas jaunais kanclers Frīdrihs Mercs saņēma parlamenta apstiprinājumu palielināt aizsardzības izdevumu limitu (līdz šim maksimālā atļautā šādu izdevumu summa bija 45 miljardi eiro gadā) un izveidot 500 miljardu eiro fondu ieguldījumiem infrastruktūrā turpmākajos 12 gados.

Skatoties nākotnē, Eiropā pieaugošās procentu likmes atspoguļo jaunu līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu, taču kopējā ieguldītāju uzticēšanās joprojām ir spēcīga, jo pat šādi prognozētie papildu izdevumi ļaus Vācijai saglabāt spēcīgu fiskālo disciplīnu, salīdzinot ar citām valstīm. Šis apstāklis atspoguļojas eiro valūtas maiņas kursā pret ASV dolāru, kas martā pieauga par vairāk nekā 4%.

Baltijas valstis
Martā Šiaulių bankas “atmodināja” salīdzinoši mierīgo Baltijas valstu obligāciju tirgu, emitējot obligācijas 300 miljonu eiro vērtībā un aizņemoties uz pieciem gadiem ar 4,60 % ienesīgumu. Ieguldītāji apliecināja savu uzticēšanos Šiaulių bankas ar pieprasījumu, kas gandrīz četras reizes pārsniedza emitēto obligāciju apmēru.

Pirmā ceturkšņa rezultāti nav tādi, kā bija gaidīts, taču diversifikācija joprojām darbojas
Neskatoties uz triecieniem un pieaugošo svārstīgumu atsevišķās nozarēs, martā notikušais kritums ASV akciju tirgū atgādināja ilgi gaidīto korekcijas epizodi, kamēr pozitīvu atdevi tirgū kopš gada sākuma ir radījuši salīdzinoši lētāki citu reģionu tirgi. Eiro valūtā izteiktais pasaules attīstīto valstu akciju indekss martā saruka par 8%, bet Eiropas akcijas piedzīvoja kritumu tikai par 4%, savukārt Ķīnas akciju tirgus martā nepiedzīvoja lielas izmaiņas. Pirmajā ceturksnī pasaules attīstīto valstu akciju vērtība eiro izteiksmē ir nokritusi par 5,9%, savukārt pasaules valstu obligāciju indeksa vērtība ir pieaugusi par 0,8%.

Raugoties turpmāk, ģeopolitiskā spriedze saglabāsies. Pēdējie tarifu soļi no Trampa administrācijas aprīļa sākumā izraisīja jaunu izpārdošanas vilni finanšu tirgos. Bet aprīļa vidus ir zīmīgs ar negatīvās sezonalitātes perioda beigām, un, līdz tam laikam tirgus dalībniekiem un analītiķiem izanalizējot aprīļa sākumā paziņoto tarifu sekas un scenārijus, mēs varam sagaidīt akciju tirgu nostabilizēšanos un atgūšanos ilgtermiņā.

Luminor pensiju ieguldījumu daļas vadītājs Tarass Buka