Prieka vēsts Rail Baltica līdzjutējiem
Dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektā vairāki labi jaunumi. Atrasts veids, kā strādāt attālināti un turpināt projektēšanas darbus. Eiropas Komisija devusi ziņu, ka nauda ir un būs, ja vien projektā neizpaliks progress. Pēc premjeru tikšanās valstu individuālās ambīcijas noliktas pie malas, un visbeidzot sācies kopīgs darbs pie vienotas projekta vadības struktūras izveides.
Viens spēcīgs uzņēmums, kas atbildīgs par visa projekta ieviešanu, būtu labākā garantija tam, ka vilciens pienāks laikā 2026. gadā.
Skandāli pierimuši
Šobrīd projekta struktūra ir sadrumstalota. Katrā valstī iesaistīti vairāki atbildības līmeņi. Kaut ko dara kopuzņēmums RB Rail, kaut ko nacionālie ieviesēji. Pērn skandāli un intrigas nonāca tiktāl, ka darbinieki rakstīja publiskas petīcijas, pieprasot saukt pie kārtības ministriju ierēdņus. Iejaucās arī Eiropas Komisija, un pēc Baltijas valstu premjeru tikšanās neveselīgās ambīcijas tika noliktas malā.
Satiksmes ministrijām uzdots maijā prezentēt vienotu projekta vadības struktūru. Tas nozīmē, ka mātesuzņēmumi beigs konkurēt ar meitām. Viss iet uz apvienošanos, respektējot Eiropas Komisijas aicinājumu uztvert Rail Baltica dzelzceļa līniju kā vienu veselumu un tāpat arī valstu atbildību par projekta ieviešanu. Tad arī projektā būs progress, kam sekos Eiropas sniegtais finansējums. Šobrīd tas ir apstiprināts jau līdz 2022. gadam.
Pagājušās nedēļas nogalē tika rīkots tiešsaistes forums piegādātājiem – lai plašāka publika uzzina, ar kādām projekta vajadzībām var rēķināties tuvākā gada laikā. Rudenī iecerēts lielāks pasākums klātienē, ja vien vīruss atlaidīsies.
Instruments ekonomikas atveseļošanai
Tiešsaistes forums pulcēja 1000 dalībniekus no 39 valstīm. Tiešraidē kopuzņēmuma RB Rail AS pārstāvji informēja par galvenajiem iepirkumiem, projekta grafiku un stratēģisko virzienu būvniecības iepirkumiem, kā arī ilgtermiņa attīstības aktivitātēm.
Runāja ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viņu galvenais vēstījums ‒ lielais laika grafiks netiek pārskatīts, un par projekta gala termiņu joprojām tiek saukts 2026. gads. Turklāt politiķi Rail Baltica projektā saskata brīnišķīgu instrumentu valstu ekonomiku atveseļošanai. Tā vēstīts pēc foruma izplatītajā paziņojumā:
«Līdz 2026. gadam kopējās Rail Baltica investīcijas Baltijas valstīs sasniegs EUR 5,8 miljardus, no kuriem līdz pat 85% līdzfinansē Eiropas Savienība. Tas ievērojami stimulēs vietējās būvniecības, projektēšanas un citu ar būvniecību saistītu pakalpojumu nozares. Aktīvākajā būvdarbu laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam būvniecības nozarē tieši Rail Baltica projekta radīto darba vietu skaits sasniegs 13 000, savukārt ar projektu saistītajās nozarēs kā, piemēram, materiālu ieguvē un komponentu ražošanā, loģistikā, viesmīlībā un ēdināšanā, profesionālajos pakalpojumos un daudzās citās, darba vietu skaits var sasniegt 24 000.»
Tuvojas lielie būvdarbi
Tieši šogad projekta aktivitātēm plānots iztērēt ap 200 miljonus eiro. Paralēli pamattrases būvprojektam visās trīs Baltijas valstīs, projekta plānā uzmanība vērsta uz pasažieru staciju, kravas termināļu un dzelzceļa apkalpošanai nepieciešamo būvju attīstību. Kaimiņos jau sākusies būvniecība, bet arī Latvijā strauji tuvojas lielie būvdarbi un tēriņu kāpums. Šī gada beigās lāpsta tiks durta Centrālās dzelzceļa stacijas uzbērumā. Nākamgad ‒ lidostas dzelzceļa stacijas vietā. Tur 35% esot uzprojektēti. Protams, globālā pandēmija ietekmē darbu, un projekta īstenotājiem nākas pielāgoties koronavīrusa izraisītajām neērtībām. Nacionālā ieviesēja – Eiropas Dzelzceļa līniju pārstāve Rita Voronkova stāsta, ka martā vienu nedēļu darbu nācās piebremzēt, lai saprastu, kā vispār iespējams sadarboties ar karantīnā sēdošajiem itāļiem. Taču tehniskie risinājumi tika atrasti abās pusē, un tagad darbs rit uz priekšu milzu tempā.
Kopumā tas nozīmē, ka projektā būs prasītais progress un būs arī Eiropas apsolītā nauda, un, cerams, arī vilciens atbrauks.
Foto: Publicitātes