Puntulis: nepieciešams vienots un ilgtspējīgs Dziesmu un deju svētku organizatoriskais modelis

Šodien, 21. jūlijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tika iepazīstināta ar Kultūras ministrijas (KM) ziņojumu par vienota organizatoriskā modeļa izveidi Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Komisijas sēdē kultūras ministrs Nauris Puntulis uzsvēra tieši ilgtspējas un pieredzes pārmantojamības nozīmīgumu svētku organizēšanā, ministra ieskatā šādas pārmaiņas nepieciešamas, lai veidotos pastāvīga organizatoriskā kompetence, kur katrs nākamais svētku cikls sākas nevis no jauna, bet turpinās no jau iepriekš uzkrātās pieredzes, saglabājot Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, valsts un pašvaldību kopīgo atbildību, organizatorisko kompetenču pēctecību un nodrošinot lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu.

Nauris Puntulis, kultūras ministrs: “Dziesmu un deju svētku tradīcija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas kultūras identitātes izpausmēm, kuras nepārtrauktību nodrošina Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Šī tradīcija ir jākopj ar lielu atbildības sajūtu, turklāt nepārtraukti, arvien to spēcinot un labākās pieredzes nododot no svētkiem uz svētkiem. Vienotajam svētku organizatoriskajam modelim tiks uzticēta dziesmu svētku praktiskā organizēšana un koordinācija, tostarp projektu vadība, producēšana, iepirkumu, datu, loģistikas, drošības un komunikācijas procesi.”

Pastāvīga organizatoriskā modeļa priekšrocības būtu: pastāvīga, profesionāla svētku organizatoriskā komanda, vienota abu svētku organizatoriskā un tehniskā kompetence, efektīva resursu izmantošana un skaidrs atbildības dalījums starp iesaistītajām pusēm, zināšanu un pieredzes saglabāšana starp svētku cikliem, laikus uzsākta gatavošanās kārtējiem svētkiem, kā arī daudz ciešāka sadarbība starp valsts institūcijām, pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.

Vienlaikus jaunizveidotā struktūra nepārņems politikas veidošanu, māksliniecisko vai metodisko vadību, repertuāra veidošanu, izglītības satura jautājumus vai pašvaldību kompetences.

Šobrīd Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošana un norise ir Kultūras ministrijas (KM) kompetence, savukārt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošana un norise ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kompetence. Svētku organizatoriskās un tehniskās funkcijas no KM puses nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs, bet IZM šo uzdevumu veic Valsts izglītības attīstības aģentūra. Katram svētku ciklam tiek veidota jauna organizatoriskā komanda, kas nozīmē, ka katras atsevišķās komandas uzkrātā pieredze netiek sistemātiski saglabāta un nodota tālāk. Arvien pieaug prasības projektu vadībai, publisku pasākumu drošības noteikumiem, kā arī, piemēram, tehnoloģisko risinājumu ieviešanai, līdz ar to vienota modeļa ieviešana palīdzētu svētkus organizēt daudz pārdomātāk un efektīvāk.

Komisijā tika nolemts, ka KM sagatavos konceptuālo ziņojumu par vienotas organizatoriskās struktūras izveidi Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un to iesniegs izskatīšanai valdībā. Paredzams, ka ziņojums tiks virzīts septembrī.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis nepieciešamību izveidot vienotu organizatorisko modeli svētku rīkošanai ir nosaucis kā vienu no savām darba prioritātēm. Šobrīd tiek spriests par vairākiem iespējamiem risinājumiem, bijušas tikšanās gan ar IZM pārstāvjiem un ministri, gan Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem un pieredzējušiem svētku rīkotājiem. Kultūras ministrs šīs ieceres īstenošanai kā ārštata padomnieku piesaistījis diriģentu Intu Teterovski.