Putniņš norakstīts vēl pirms likuma izsludināšanas
Pat nesagaidot, kamēr Valsts prezidents izsludinās Saeimas pieņemtos grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, valdības māja jau sākusi organizēt šīs neatkarīgās iestādes vadītāja nomaiņu pret nepieciešamo politisko ielikteni.
Kuluāros jau figurē vairāki uzvārdi, ar kuriem varētu izpatikt Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībai un apturēt bankas ABLV pašlikvidācijas procesu. Caur atklātu konkursu vajadzīgo cilvēku iebīdīt būtu sarežģītāk, jo var taču nejauši uzrasties kāds patiešām potenciāli labs kadrs, kura noraidīšanai trūkst racionāla pamatojuma. Tāpēc valdība nolēmusi piesaistīt konsultantu, kurš tai ieteiks nepieciešamo uzvārdu, un Ministru kabinets tad mazgās rokas nevainībā – personāla eksperti taču strādājuši un izvēlējušies kandidātus. Bet vispirms ir jāatlasa atlasītājs. Zīmīgi, ka konkursa nolikums personāla atlases kompānijām sacerēts un nopublicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā vēl dienu pirms Saeima pieņēma grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā. Visticamākais, nepieciešamā kompānija valdībai jau ir zināma.
Kā izadministrēt ABLV
Termiņš, līdz kuram izsniedzami piedāvājumi, beidzas tajā pašā dienā, līdz kurai saņemami iepirkuma dokumenti. Tas ir 25. jūnijs. Ļoti iespējams, ka uz to laiku grozījumi likumā, kuru dēļ tiek meklēts jaunais FKTK vadītājs, jau būs izsludināti. Satversme paredz, ka Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitajā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmajā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienu pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.
Vismaz no prezidenta kancelejas uz Saeimas māju atnesta ziņa, ka prezidents aicina deputātus nesākt parakstu vākšanu par likuma grozījumu neizsludināšanu. Tas nozīmē, ka arī prezidents pakļausies stratēģiskā partnera spiedienam un bez objektīva pamatojuma mainīs FKTK vadību.
Tāda arī ir Saeimā pieņemtā likuma grozījumu jēga – tikt vaļā no Pētera Putniņa, jo šobrīd viņš ir galvenais šķērslis, lai bankas ABLV pašlikvidācijas procedūru, kas ir kreditoriem un īpašniekiem draudzīgāks process, nomainītu uz piespiedu likvidāciju un tādējādi ļautu to saplosīt banku maksātnespējas administratoriem. Runa ir par aptuveni 2,4 miljardiem eiro.
Deg izmaksu tuvošanās
Teorētiski šobrīd vairs nav nekādu oficiālu šķēršļu, lai ABLV bankas īpašnieki saņemtu savu naudu – klientu izvērtēšanas metodoloģija apstiprināta, un vismaz sākotnēji tika minēts, ka pēc tam kreditoru sarakstu iesniegšanai un pārbaudei, kas nepieciešama izmaksu sākšanai, būs nepieciešami pāris mēneši. Tagad izmaksas tiek solītas vasaras beigās, un arī tās strauji tuvojas. Tāpēc tāda steiga ar FKTK vadības nomaiņu. Ja izmaksas tiks sāktas, procesu būs daudz sarežģītāk apturēt nekā tad, ja to izdosies nomuļļāt līdz jaunās vadības iecelšanai.
FKTK esošajai vadībai tagad tiek oficiāli piedāvāts zelta izpletnis 80% apmērā no gada ienākumiem. Tas ierakstīts pārejas noteikumos un skan sekojoši:
«Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no komisijas budžeta.»
Divi kandidāti ar tautiešu pieredzi
Putniņš šo piedāvājumu joprojām nekomentē – vispirms likumam jāstājas spēkā. Tā vai citādi – ar likumā ierakstītu legālu komerciālu uzpirkšanu vai bez – Krišjāņa Kariņa valdība ir apņēmusies no Putniņa atbrīvoties līdz rudenim. Premjers jau no paša sākuma nav slēpis, ka vietā nāks kāda ārzemēs pieredzi guvusi persona, līdz ar to kandidātu loks ir pietiekami šaurs, lai profesionāļu aprindās jau figurētu konkrēti uzvārdi. Viens no tiem ir Austrijā dzīvojošais tautietis Kārlis Bauze, kurš baņķieru aprindās tiek uzskatīts par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča cilvēku. Viņš strādā Pasaules bankā. Turpat Pasaules bankā agrāk ir strādājusi arī Sanda Liepiņa, kas šobrīd vada Finanšu nozares asociāciju. Arī viņa kuluāros tiek minēta kā teju droša kandidāte. Tomēr viņa pati šādu iespēju neapstiprina. Viņai par šo amatu neesot intereses. Taču kaut kādas darba pārbīdes asociācijā tiek plānotas, jo tuvākajās dienās preses dienests sola speciālu paziņojumu.
Finanšu sektora kapitālā remonta aizsegā patiesībā pašlaik notiek FKTK piejaucēšana, un netrūkst cilvēku, kas no šā procesa iecerējuši gūt labumu. Kā atzīst Pēters Putniņš: – Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē.