Raidījums: “Dobeles dzirnavnieks” atteicies sadarboties ar armijas 220 miljonu eiro pasūtījumu ieguvušo firmu “Zītari LZ”

Latvijā lielākais graudu pārstrādes uzņēmums AS “Dobeles dzirnavnieks” atteicies no sadarbības ar armijas 220 miljonu eiro pasūtījumu ieguvušo firmu “Zītari LZ” neizpildāmu un aizdomīgu līguma nosacījumu dēļ, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Aizsardzības ministrijā nākampiektdien jānoslēdzas pārbaudei, kā neliela Rojā reģistrēta firma tikusi pie 220 miljonu eiro vērta pasūtījuma Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apgādāšanai ar pārtiku. Saskaņā ar līgumu uzņēmums ir atbildīgs arī par armijas rezervēm kara gadījumā. “Nekā personīga” zināms, ka vairāki lielie pārtikas ražotāji atteikušies sadarboties ar konkursa uzvarētāju. Rojas uzņēmumam ir saikne ar partiju “Latvijas attīstībai” un konkursa komisijā darbojies arī iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika biroja darbinieks.

NBS pārtikas iepirkums sastāv no divām daļām- produktu piegādes ikdienas vajadzībām, lai bāzēs var gatavot maltītes karavīriem un zemessargiem. Un stratēģisko pārtikas rezervju glabāšana armijai kara gadījumam. Uzvarētājs saņem līgumu pieciem gadiem. Līguma summa ir 220 miljoni, ko var palielināt līdz 330 miljoniem. Pasūtījums ir milzīgs, tāpēc loģiski šķistu, ka konkursā meklētu pieredzējušu loģistikas, vairumtirdzniecības firmu, vai ražotājus ar lielu noliktavu tīklu un savu transportu.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons norāda, ka attiecīgajam pretendentam būtu jāspēj apzināt un noslēgt līgumus pārsvarā ar zemniekiem un vietējiem ražotājiem, jo karā ārējās apgādes visdrīzāk tiktu pārtrauktas. Tāpēc vajadzīga atbilstoša noliktavu kapacitāte un loģistikas kapacitāte.

Konkursa pirmajā posmā piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti. Arī līdzšinējie NBS pārtikas piegādātāji – “Sanitex”, Rēzeknes gaļas kombināts un “Lanekss”. Nolikums paredzēja, ka iepirkumā var startēt arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ar triju gadu pieredzi, kaut armijai vajadzīga pārtikas piegāde un glabāšana, nevis pavāri. Šī mazā atruna ļāva konkursā pieteikties arī salīdzinoši nelielam ēdināšanas uzņēmumam “Zītari LZ”, kura apgrozījums 2021. gadā bija pusmiljons. Salīdzinājumam – “Sanitex” apgrozījums 2021. gadā bija 411 miljoni, “Rēzeknes gaļas kombināta” – 52 miljoni, “Piegādātāju apvienības” – 55 miljoni eiro, “Lanekss” – 4,1 miljoni.

Par atbilstošām konkursa prasībām atzina trīs kompānijas. Tikmēr lielākais vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmums “Sanitex” piedāvājumu neiesniedza.

SIA “Sanitex” valdes loceklis Kārlis Ābele norāda: “Jau ilgstoši esam bijuši viens no lielākajiem pārtikas piegādātājiem visam valsts sektoram, tai skaitā NBS. Šī pieredze ļāva būt drošiem par mūsu spējām izpildīt šī iepirkuma prasības. (..) Izskatot piedāvātos nosacījumus šajā iepirkumā, “Sanitex” secināja, ka līguma projekta prasības ietver pārāk lielus riskus – līgumsodu apmēri ir nesamērīgi. Ja šāds līgums tiktu parakstīts, tas nostādītu uzņēmumu izteikti nevienlīdzīgā tiesiskajā situācijā.”

Piedāvājumus finālā iesniedza divi – “Zītari LZ” un “Lanekss”. Par saimnieciski izdevīgāko valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs atzina “Zītaru LZ” piedāvājumu. Iespaidīgā pārtikas apgādes armijai iepirkuma uzvarētājs pamatā bāzējas Rojā. Rīgā tam ir līgums par ēdināšanu ar Rīgas satiksmi, taču jau šogad 31. martā līgums beidzas.

“Zītaru LZ” gada pārskatā teikts, ka bez “Rīgas satiksmes” firma vēl apkalpo Rojas vidusskolas ēdnīcu. Covid-19 pandēmijas laikā kompānija saņēma atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem. “Firmas.lv” informācija liecina, ka uzņēmumam ir deviņi transportlīdzekļi – četri vieglie, četri kravas auto un viena piekabe.

Iepirkuma organizētāji skaidro, ka uzvarētājam nav vajadzīgas savas noliktavas un transports. Tā pienākums esot nodrošināt pārtikas piegādātājus un ražotājus, kuri piedāvā produktus komersanta izveidotajā e-platformā. Šāds risinājums izvēlēts, lai mainītu līdzšinējo kārtību, kad katra armijas vienība slēdza vienošanās ar uzņēmumiem un pati administrēja pasūtījumus. Tagad to darīs Rojas firma. Citiem vārdiem – paralēli elektronisko iepirkumu (EIS) katalogam, ko valsts jau uztur, būs vēl viens- militārais pārtikas e-veikals, ko par valsts naudu administrēs privātfirma.

“Zītaru LZ” un otra pretendenta “Lanekss” administratīvie izdevumi piedāvājumā atšķīrās vairāk nekā 40 reizes. Arī pārtikas uzglabāšanas tarifi “Zītari LZ” bija 40 reizes mazāki nekā otram pretendentam – viens eiro par tonnu. Šīs jomas pārzinātāji “Nekā personīga” atzīst, ka, ņemot vērā noliktavu nomas maksu, darbinieku algas, nodokļus, tas neatbilst tirgus situācijai.

VALIC Centralizēto iepirkumu vadības departamenta vadītāja Māra Ozoliņa, komentējot, vai komisijai nebija pienākums pārbaudīt, vai otra pretendenta piedāvājums nav nepamatoti zems, pieļauj domu, ka tas ir tā tika darīts. Vienlaikus viņa nesaka, ka netika uzskatīts, ka “Zītaru LZ” piedāvājums ir nepamatoti zems, esot jāpārbauda iepirkumu dokumentācija, bet ierasta prakse ir, ka tas ir jādara, un viņa domā, ka arī šajā gadījumā tas tika darīts.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš norāda, ka piedāvājumu vērtēšana ir pasūtītāja atbildība. To, vai piedāvājums nav nepamatoti nav sadārdzināts vai nepamatoti lēts, vērtē pasūtītājs. Ja pasūtītājam rastos jautājumi, IUB konsultētu.

SIA “Zītari LZ” projektu vadītājs Artūrs Rācenis skaidro, – kompānija aprēķinājusi, ka armija varētu tērēt apmēram no 10 līdz 20 miljonus eiro gadā, izrēķināts, cik “Zītariem LZ” varētu maksāt administrācijas uzturēšana un no nulles veidotās, unikālās platformas izveide. “Mums ir jāizveido e-platforma, kura funkcionēs, caur kuru NBS vienības veiks pasūtījumu. Mums ir saslēgti līgumi ar lielākajiem, arī mazākajiem, pārsvarā visiem Latvijas ražotājiem,” viņš norāda.

“Nekā personīga” zināms, ka lielākais graudu produktu ražotājs Dobeles dzirnavnieks atteicies no sadarbības ar “Zītari LZ”. “Dobeles dzirnavnieks” pirmo reizi saskaras ar tādu sadarbības līgumu, kurā nav definēti rezervētie produktu apjomi, ne arī pausta gatavība tos pirkt. Vienlaikus līgumā noteikts pienākums glabāt lielas rezerves. Soda sankcijas par laikus nepiegādātu preci esot nesamērīgi lielas, tāpēc lielākais pārtikas ražotājs Latvijā līgumu ar “Zītari LZ” neparakstīs.

AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils uzsver – “Dobeles dzirnavniekam” nav saprotama iepirkumā uzvarējušā “Zītari LZ” loma, jo attiecīgās kompānijas piedāvātā sadarbība līguma “melnrakstā” paredz visu atbildību pārnest uz ražotāju. Tādējādi teorētiski var rasties situācija, ka tiek veikts pasūtījums, kas ražotājam jāizpilda divās dienās, piemēram, vienas miltu pakas apjomā ar piegādi kaut kur Latgalē. Nosacījumi neesot izpildāmi, un tie ir neloģiski, pat “atrauti no realitātes” jeb parastās komercprakses.

“Zītaru LZ” pārstāvis apgalvo, ka tādā gadījumā “Dobeles dzirnavnieka” produkciju pirks no vairumtirgotājiem. Vai valsts nepārmaksās un pārtikas pietiks, neviens atbildēt pašlaik nevar. “Zītari LZ” esot līgumi ar vairākiem vietējiem piena un gaļas ražotājiem un vairumtirgotājiem. Patlaban konkursa uzvarētājs nodrošina ar pārtiku divas nelielas NBS bāzes. Kadagā, kur vidēji dienā nepieciešamie produkti tiek vesti ar diviem lieliem kravas furgoniem, vēl ir spēkā iepriekš saslēgtie līgumi, tāpēc par “Zītari LZ” spējām pildīt uzņemtās saistības pārliecināties patlaban nav iespējams.

Konkursā pretendentiem bija jāapliecina, ka viņi varēs nodrošināt pārtikas rezervju uzglabāšanu Latvijā un produktu apriti atbilstoši to derīguma termiņiem. SIA “Zītari LZ” projektu vadītājs Artūrs Rācenis norāda, ka attiecīgie krājumi patlaban tiek precizēti un, visticamāk, sekos izmaiņas rezervēs. Patlaban armijai neesot jānodrošina krājumi divus mēnešus uz priekšu, tātad februārī martā. Viņš gan nemācēja pateikt, vai tas nozīmē, ja šobrīd sākas karš, rezervju nav.

“Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils teica, ka līgums būtu jāvērtē atbildīgajām personām Aizsardzības ministrijā un ierēdņiem, cik augsta ir pārliecība, ka tā saucamajā “X stundā” pārtika tiks piegādāta.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), komentējot, vai nepastāv risks, ka “X stundā” Latvijas armija paliek bez pārtikas, teica, ka AM dara visu iespējamo, lai saprastu, kāda ir situācija. “Šobrīd ir uzdots veikt padziļinātu pārbaudi par šo konkrēto iepirkumu,” viņa uzsvēra.

Iepirkumu NBS vajadzībām sāka aptuveni pirms gada vēl iepriekšējā aizsardzības ministra no “Latvijas attīstībai” Arta Pabrika laikā. Firmu “Zītari LZ” par uzvarētāju pasludināja pērn pirms Ziemassvētkiem. Tad saimniekot ministrijā jau bija sākusi “Nacionālās apvienības” ministre Ināra Mūrniece.

Iepirkumu komisijā bija gan NBS, gan valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra, gan ministrijas pārstāvji. Trīs nedēļas vēlāk komisijā papildus iecēla vēl vienu cilvēku – juristu Valdi Verneru no ministra Arta Pabrika biroja. Verners ir “Attīstībai/Par” nozīmīgs cilvēks. Kā politiskā spēka pārstāvis darbojies Centrālajā vēlēšanu komisijā, iepriekš bijis juridiskais padomnieks citam ministram no “Latvijas attīstībai” Jurim Pūcem, kad viņš vadīja VARAM ministriju. Laikā, kad sākās iespaidīgais pārtikas iepirkums armijai Verners jau strādāja aizsardzības ministrijā un sniedza juridiskos padomus ministram Pabrikam.

VALIC Centralizēto iepirkumu vadības departamenta vadītāja Māra Ozoliņa saka, ka nevarētu teikt, ka ir ierasta prakse kādam no ministra politiskajiem biroja darbiniekiem piedalīties iepirkumā. Bet, ja ministrija izmanto iespējas, norīkot kādu savu cilvēku komisijā, iestādei tas ir jādara.

“Šeit pārmest, ka mums ir viens papildu jurists kādā svarīgā komisijā, ir pilnīgi nevietā. Jo es neredzu šeit nekādu pamatojumu! Man neviens nepateica, ka tas ir aizliegts, ja es to zinātu, tad tā nedarītu!” uzsver Pabriks.

Daudz pazīstamāki par pašu firmu “Zītari LZ” ir tās īpašnieki. Viens no tiem, advokāts Modris Supe šajā vasarā “Zītari LZ” iecelts par prokūristu ar tiesībām uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi. Modris Supe turpat 20 gadus ir risinājis Leonīda Loginova vadītās Rīgas brīvostas intereses dažādās tiesvedībās. Pēc Loginova aiziešanas no amata, Supe piedalījās jaunā pārvaldnieka atlasē, kurā uzvarēja Ansis Zeltiņš. Viņš ir “Zītari LZ” izpilddirektora Jura Zeltiņa brālis.

Saskaņā ar KNAB datu bāzi, Modris Supe 2021.gadā un 2022.gadā ir ziedojis politiskai partijai “Latvijas attīstībai”. Pērn 2500 eiro, vēl gadu iepriekš 2000 eiro.

Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvo, ka par Supes ziedojumiem nav zinājis un tam nepievērsa uzmanību. Ja būtu zinājis, ka tas būs tik būtisks faktors, būtu teicis, lai šo naudu atgriež vai kā citādi. “Jebkurā gadījumā es jums varu apliecināt, ka ne es pazīstu šo cilvēku, ne šo firmu,” uzsver Pabriks.

Aizsardzības ministrija informē, ka kopējo līguma summu – 220 miljoni eiro bez PVN esot aprēķinājuši NBS eksperti, ņemot vērā inflāciju, plānoto obligāto dienestu, kā arī rezerves karavīru skaitu un “Zītari LZ” administrēšanas izmaksas.

Pērn pārtikas piegāde NBS izmaksāja 8,5 miljonus eiro. Kā šī summa varēja pieaugt 20 reizes, neviens paskaidrot nevarēja. Šogad budžetā nemaz šādas naudas nav. Pēdējos četros gados armija pārtikai tērējusi 39 miljonus, kas ir par 5 miljoniem mazāk, kā tagad plānots tērēt vienā gadā.

Visa iepirkuma lieta, ieskaitot piedāvājumus ir izsniegta Aizsardzības ministrijas Audita departamentam izvērtēšanai. Pārbaudei jābūt pabeigtai līdz 3. martam. Atbilstoši savai kompetencei armijas iepirkumu padziļināti vērtē arī KNAB.