Raidījums: RD iepirkumā par kaķu bezsaimnieku kaķu aprūpēšanu pieteicies tikai viens pretendents

Pagājušajā nedēļā pasaule atzīmēja starptautisko dzīvnieku aizsardzības dienu. Politiski kopš pavasara šis temats Latvijā radījis vairākus skaļus skandālus. Īpaši asi dažādas dzīvnieku aizstāvju organizācijas reaģēja uz Saeimas labojumiem dzīvnieku aizsardzības likumā. Dzīvnieku patversmes nav tikai labdarība, bet arī iespēja saņemt pašvaldību pasūtījumus. Nesen noslēdzās viens šāds iepirkums un no konkursa izslēgtā patversme uzskata, ka atlase bijusi negodīga, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Klaiņojošie suņi un kaķi Rīgā ir gadiem neatrisināta problēma. Dažādas dzīvnieku aizsardzības organizācijas rēķina, ka galvaspilsētā mitinās līdz pat 160 tūkstošiem bezsaimnieku kaķu. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir iestāde, kas šo jomu uzrauga.

Departaments sludina iepirkumus, lai atlasītu vetārstu klīnikas, kas nodrošina klaiņojošo dzīvnieku sterelizāciju un negadījumos cietušo vai slimo mājdzīvnieku eitanāziju. Arī dzīvnieku līķu savākšanu un utilizāciju. Vēl atsevišķā iepirkumā meklē Rīgā dzīvojošo bebru piebarotājus. Nila Ušakova laikā Pierīgas mednieku klubs nodrošināja mežacūku ķeršanu un izvešanu no galvaspilsētas.

Septembrī Mājokļu un vides departaments izsludināja kārtējo iepirkumu par Rīgā izķerto bez saimnieka palikušo kaķu izmitināšanu un aprūpi dzīvnieku patversmēs. Šāda atlase notiek reizi piecos gados, lai aprūpētu kaķus, kuru saimnieki miruši, nonākuši slimnīcā vai citu iemeslu dēļ uz laiku vai pavisam vairs nespēj par saviem mīluļiem parūpēties. Iepriekš iepirkumā uzvarēja biedrība Dzīvnieku pansija “Ulubele”.

“Ulubele vadītāja stāsta, ka šogad galvaspilsētas iepirkumā piedalīties viņi nevar. Rīgas domes departaments uzrakstījis nolikumu, kas uzlicis vairākus ierobežojumus. Galvenais – bez saimniekiem palikušos kaķus aprūpēt varēs tikai tās patversmes, kas darbojas Rīgas pilsētā. “Ulubele” atrodas dažus kilometrus aiz Rīgas robežas pie ciemata Līči. Šī nav vienīgā pašvaldība, ko “Ulubele” apkalpo. Līdzīgus pakalpojumus vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā tā sniedz Ropažu, Ķekavas un Salaspils pašvaldībām.

Biedrības Dzīvnieku pansija “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone pauda: “Mēs esam sešus kilometrus aiz Rīgas teritorijas robežas. Un atbilde bija, ka, tā kā ir pretenzijas no rīdziniekiem, ka līdz patversmei nevar aizbraukt pakaļ dzīvniekiem ar sabiedrisko transportu, tad ir izvēlēts šāds kritērijs. Ja mēs ņemam kaķu skaitu, kam brauc pakaļ saimnieki, tad tas ir gada laikā uz vienas rokas pirkstiem skaitāms. Jo saimnieku kaķi patversmē nonāk ļoti, ļoti reti.”

Rīgas pilsētā ir trīs oficiāli reģistrētas patversmes, kas aprūpē arī kaķus.

Viena no tām ir kaķu palīdzības centrs “Remi”. Bet tas reģistrēts 2021.gadā un neatbilst vēl vienai domes prasībai, ka patversmei jādarbojas kopš 2020. gada.

Patversme “Dzīvnieku draugs” Rīgā, Fridriha Candera ielā nekad domes iepirkumos nav piedalījusies un naudu iegūst tikai ar ziedotāju piesaisti.

Trešais un faktiski vienīgais pretendents, kurš atbilst visām domes prasībām ir biedrība “Labās mājas” Juglā. Ilze Džonsone uzskata, ka konkurss tapis šīs patversmes interesēs.

“Es nevaru komentēt pasūtītāja vārdā, jo Rīgas dome tādu nolikumu ir uzrakstījusi. Tātad viņi acīmredzot ir izvērtējuši, kāpēc viņi tādu nolikumu rakstījuši. Cik es saprotu no atbildes no Rīgas domes, tad, ja viņi ir saņēmuši tās sūdzības, es to nevaru nokomentēt par to, ka cilvēki nevar aizvest dzīvniekus uz to vietu, kur nav sabiedriskais transports. Vai pakaļ savam dzīvniekam nevar aizbraukt. Tad viņi acīmredzot ir pieņēmuši tādu lēmumu. Es nevaru komentēt, vai tas ir normāli vai nē. Protams, pie jebkura iepirkuma varbūt, lai ir vairāki pieteicēji, var būt konkurence veidojas. Bet Rīgā ir trīs dzīvnieku patversmes, kas var kaķis uzņemt. Un tad šis jautājums jau konkrēti pie Vides departamenta,” sacīja dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa.

Rīgas domes mājokļu un vides departamenta vadītājs apgalvo, ka prasības noteiktas samērīgi. Esot saņemti zvani no iedzīvotājiem, kuri iebilduši pret esošo sadarbību ar patversmi “Ulubele”. Tāpēc nolikumā noteikts, ka tām jāatrodas tieši Rīgas pašvaldībā. Gan Edijs Pelšs, gan viņa padotie gan nespēj pateikt, cik šādu sūdzību no iedzīvotājiem departaments saņēmis.

Rīgas domes mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs sacīja: “Lai mēs maksimāli nodrošinātu vairāk kā viena pretendenta piedāvājumu saņemšanu, esam šo iepirkumu sadalījuši divās daļās – labajā krastā var iesniegt viens pretendents, un arī kreisajā krastā var iesniegt otrs pretendents. Jūs jautājāt, kādēļ Rīga. Atbildot uz jūsu jautājumu – tādā gadījumā mēs varam arī sludināt un pretendents var no Liepājas varbūt pieteikties, varbūt no Siguldas, varbūt no Cēsīm. Varbūt kaut kur citur. [“Nekā personīga”]: Bet man ir jautājums, kā pensionārs vai sociāli trūcīgs cilvēks aiz Rīgas bez sabiedriskā transporta palīdzības var aizvest un nodot aprūpei šo mājdzīvnieku? [Pelšs]: Bet jūs šajās atbildēs arī uz uzdotajiem jautājumiem atsaucaties uz saņemtajām sūdzībām. “Nekā personīga”: Cik tādas sūdzības ir bijušas? [Pelšs]: Sūdzības skaitliski es jums nepateikšu. Es runāju ar Dzīvās dabas resursu nodaļu. Ir bijuši piemēri, kad zvana un sūdzas – ko man tagad darīt, vai man tagad saukt taksi un braukt aiz Rīgas šos, ja es pareizi saprotu, astoņus kilometrus. Bet šeit arī ir koks ar diviem galiem… [“Nekā personīga”]: Bet, cik tādu zvanu bijuši? [Pelšs]: Nu, es teiktu, droši vien vairāk kā 10 tādā gadījumā… Vairāk kā 10. “Nekā personīga”: Jūs domājat, vai jūs zināt? [Pelšs]: Man personīgi nav iesniegta atskaite par sūdzībām kā tādām. [“Nekā personīga”]: Bet uz kāda pamata tad šāda norma tiek iekļauta? Jūs teicāt, ka jūs domājat. [Pelšs]: Es teicu, ka pamats ir sekojošs. Ka, lai nodrošinātu konkurenci un neveidotu labvēlīgus apstākļus vienam pretendentam, kādam konkrētam. Pārliecinoties par to, ka ir vairāk šādu pakalpojumu sniedzēju, mēs esam nodrošinājuši konkurenci kā tādu.”

Būtiskas izmaiņas konkursa nolikumā ir arī dienu skaits, cik ilgi patversmēs bez saimnieka palikušo kaķu uzturēšanu Rīga nodrošinās. Tās ir 2 nedēļas jeb 14 dienas. Kā rakstīts konkursa atlases dokumentos – pēc tam patversme varot lemt, ko ar kaķiem darīt tālāk. Kā viena no iespējām minēta arī dzīvnieku likvidēšana.

Ja 14 dienu laikā kaķim un līdz astoņu) nedēļu sasniegšanai kaķēnam nav izdevies atrast īpašnieku vai turētāju, Pakalpojuma sniedzējs dzīvnieku atdot īpašumā citai personai, patur patversmē par patversmes līdzekļiem, nodot turēšanā citai patversmei vai eitanazē. Slims kaķis jāeitanazē pēc sertificēta veterinārārsta slēdziena.

Šis iepirkums uzskatāmi atklāj jau gadiem pastāvējušo konfliktu, kas radies vairāku dzīvnieku aizstāvju organizāciju, patversmju turētāju un vetārstu starpā, sadalot tos nosacīti divās savstarpēji karojošās frontēs. Viena ir Ilzes Džonsones “Ulubele”, kas ar sadarbības partneriem protestē pret Saeimā gatavotajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Un pārmet, ka nosacīti pretējā nometne – patversme “Labās mājas”, Latvijas vetārstu biedrība un viņu pārstāvētie suņu un kaķu audzētāji atbalsta mājdzīvnieku tirgotāju intereses un nevēlas sakārtot nelegālo dzīvnieku tirdzniecības tīklu, kura ieņēmumus gadā rēķina vairāku miljonu eiro apmērā. Astrīda Kārkliņa savukārt to dēvē par nomelnošanas kampaņu. Arī pārmetumiem, ka viņu patversme atbalsta dzīvnieku eitanāziju, Kārkliņa nepiekrīt.

Piektdienas pēcpusdienā Rīgas domes mājokļu un vides departaments noslēdza iepirkumu par Rīgā izķerto bez saimnieka palikušo kaķu izmitināšanu un aprūpi dzīvnieku patversmēs. Un tajā bija tikai divi pretendenti. Patversme “Ulubele” startēja ar simbolisku summu – 70 eiro un 50 centiem, jo domes prasību dēļ iepirkumā uzvarēt nevar. Kas nozīmē otrs kandidāts ir arī vienīgais. Un tā ir Juglas patversme “Labās mājas”. Piedāvātā pakalpojumu summa 137 822 eiro (Daugavas kreisais krasts 68 911 eiro + Daugavas labais krasts 68 911 eiro). Dome gan uzvarētāju pasludināt nevar, jo jāgaida, kādu slēdzienu dos Iepirkumu uzraudzības birojs.

Džonsone sacīja: “Ja tiešām ir tā, ka rīdzinieki protestē, ka šo pakalpojumu Rīgai sniedz “Ulubele”, tad tā ir viena lieta. Tad tā ir viena lieta. Bet, ja pret to protestē kāda īpaša grupa cilvēku un izveido īpašos noteikumus, tad tā ir pavisam cita lieta.”

“Valstij ir izveidota prakse sekojoša, ka var uzdot papildu jautājumus. Jebkurš no pretendentiem potenciālajiem var sniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Un es ļoti, patiesību sakot, novērtēju, ka ir iesniegta sūdzība Iepirkumu uzraudzības birojā. Un tad redzēsim, kāds būs Iepirkumu uzraudzības biroja slēdziens,” skaidro Pelšs.

Publiski izskanējis, ka patversme “Ulubele”m juridiskām konsultācijām, kas saņemtas no patversmes vadītājas dzīvesbiedra, iztērēti 160 000. Kā mūs informēja Rīgas domes deputāts Valters Bergs, viņš par to vērsies VID un KNAB. “Ulubele” gan skaidro – juridiskās konsultācijas nepieciešamas dažādu iepirkumu un grantu dokumentu gatavošanai un VID šīs darbības katru gadu esot pārbaudījušas.