Reģionālās reformas ieguvumi pašvaldības nepārliecina

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas ietvaros rīkotā diskusija par nākotnes pašvaldībām pašreizējo vietvaru nepārliecināja. Tāpat pašvaldības pārstāvji šaubās, vai reformas veidotāji tiešām ņems vērā ekspertu pētījumus.

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Juris Pūce uzsvēra, ka reģionālās reformas ietvaros pētījumus veic Latvijas Universitāte un SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta. Un šo ekspertu pētījumi esot izmantoti ministrijas sagatavotā administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta izstrādē.

13. augustā saskaņošanai nosūtīts konceptuālais ziņojums Par administratīvi teritoriālo iedalījumu, septembra sākumā to virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā.

«Pētījumi rāda, ja nemainām neko, liela daļa Latvijas pašvaldību arī turpmāk būs spiestas iztikt ar esošo funkciju uzturēšanu, neradot jaunas iespējas. Reformas uzdevums ir apturēt pašvaldību attīstības lejupejošo spirāli, lai iedzīvotāju dzīves kvalitāte uzlabojas un pašvaldību kapacitāte ceļas. Es stingri turēšos pie pozīcijas, ka ministrija virzīs tikai datos balstītus lēmumus, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju paradumus, kustību un profesionāļu aprēķinātas prognozes nākotnei. Šie dati mums dod redzējumu, kā valstī ko tālredzīgi un saprātīgi uzlabot,» sacīja J. Pūce.

Mazas pašvaldības, lieli tēriņi

Latvijas Bankas pētnieki ir ieguvuši pārliecinošas liecības par negatīvu sakarību starp novadu pašvaldību uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju un attiecīgā novada lielumu. Proti, pēc iedzīvotāju skaita mazākos novados pašvaldību funkciju nodrošināšana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, izmaksā caurmērā dārgāk nekā citviet. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste prezentācijas laikā vērsa uzmanību arī uz izaicinājumiem, ar kuriem novadu pašvaldības var saskarties tuvākajā nākotnē. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences, vairākumam novadu pašvaldību būs jāmeklē papildu finansējums to funkciju nodrošināšanai esošajā apjomā. Pētījuma rezultāti arī liecina, ka, koncentrējot pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums, kas novadu ietvaros būtu izmantojams pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai, varētu būt nozīmīgs. Piemēram, ja novadu pašvaldības vidējo izmēru palielinātu līdz 20 000 iedzīvotāju, potenciālais ietaupīto līdzekļu apjoms, ko pašvaldības varētu novirzīt papildu vajadzībām, varētu sasniegt līdz pat aptuveni 190 miljoniem eiro gadā.

Iekšējās migrācijas līmenis – salīdzinoši augsts

Latvijas Universitātes pētījuma mērķis ir modelēt Latvijas iedzīvotāju iekšējo migrāciju un administratīvo teritoriju ekonomisko aktivitāti, izmantojot jaunus datu avotus un to ieguves metodes. Šajā gadījumā tie ir Latvijas mobilā telefona (LMT) tīkla dati, kas iegūti no 2015. gada līdz 2018. gadam. LMT prezidents Juris Binde uzsvēra, ka pētījuma rezultāti dod iespēju izdarīt prognozes par ekonomiskās aktivitātes izmaiņām pašvaldību līmenī, kā arī kalpo par lēmumu izvērtēšanas rīku administratīvi teritoriālās reformas īstenotājiem. Analizējot Latvijas iedzīvotāju iekšējo mobilitāti, pētījuma pirmajā posmā tika identificēti 75 augstākās intensitātes pārvietošanās virzieni darba dienās un brīvdienās. Tāpat tika identificēta iedzīvotāju iekšējā mobilitāte visos Latvijas plānošanas reģionos, 36 jaunveidojamajos novados un starp novadiem.

Ieguvumus nesaredz

Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš atzina, ka pētījumu datus un argumentus klausās jau ceturto reizi. Viņš, dodoties uz šo konferenci, bija cerējis uz lielāku konkrētību. Arī arguments par iedzīvotāju skaita samazināšanos novados, kādēļ būtu jāveido lielākas pašvaldības, viņu, tāpat kā vairākus citus pašvaldību pārstāvjus, neapmierināja. «Šis arguments neiztur kritiku, jo var pienākt brīdis, kad arī valstī iedzīvotāju skaits būs zem miljona. Ja samazina pašvaldības deputātu skaitu, tad solidāri jāsamazina arī Saeimas deputātu skaits,» sacīja G. Liepiņš.

Pensionārs Aleksandrs Lielmežs atgādināja, ka arī citur Eiropā ir nelielas pašvaldības, piemēram, Lielbritānijā vidēji pašvaldībā dzīvojot 5200 iedzīvotāju, Vācijā – 6300 iedzīvotāju, vidēji Eiropā 5400 iedzīvotāju.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone savukārt atzina, ka darba devējiem un tautsaimniecībai kopumā būtu izdevīgākas lielas pašvaldības. Ne velti kādreiz Latvijā bijuši 26 rajoni. «Mums visiem kopā ir jādomā par nākotni, nevis par to, kas šobrīd katram ir izdevīgāk,» mudināja L. Meņģelsone.

Arī Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda uzskata, ka sanākšanu nevar uzskatīt par diskusiju, drīzāk par jautājumu – atbilžu sesiju. Un pat tajā atbildes uz jautājumiem, kā novadi dzīvos pēc reformas, netika saņemtas. «Vienkārši pārzīmējot karti, problēmas neatrisināsies,» ir pārliecināts V. Bārda.

Rūjienas novada pašvaldības priekšsēdētājs Guntis Gladkins atzina, ka pētījumi ir vērtīgi un uz tiem arī vajadzētu balstīties, veidojot teritoriālo reformu. Diemžēl realitātē izskatās, ka tā tas netiek darīts. Piemēram, Rūjienas novadam saskaņā ar iecerēto reformu būtu jāsaplūst ar Valkas novadu. «Rūjienas novadam šobrīd nenotiek nekāda sadarbība ar Valku, tajā pašā laikā ar Valmieru – ir vismaz 30 sadarbības projektu. Arī transporta kustība Valmieras virzienā ir trīs reizes lielāka nekā Valkas virzienā. Kā tad tas iet kopā ar ministra Jura Pūces deklarēto, ka reformā ņems vērā datu analīzi?» retoriski jautāja G. Gladkins.

Pētnieki atzina, ka aptuveni 90 procentos gadījumu pētījumu dati sakrīt ar VARAM reģionālo redzējumu. Diemžēl Rūjiena iekļuvusi tajos desmit procentos, kuros dati nesakrīt. Visticamāk, Rūjienas pievienošana Valkas novadam nodrošinās šim novadam nepieciešamo iedzīvotāju skaitu.

Par reģionālo reformu ir satraukušies arī naukšēnieši. Lai gan šis novads nav liels – tajā dzīvo apmēram 2000 iedzīvotāju, bet vienlaikus tajā darbojas 200 uzņēmumu. «Mēs neesam ne maziņi, ne nevarīgi. Bieži vien taupības nolūkos valsts palīdzība līdz mums neaizvelk. Tad pašvaldība uzloka piedurknes un dara pati. Ko mēs iegūsim, ja mūs pievienos pie kāda liela centra?» jautāja naukšēnu lokālpatriots (tā viņš pats sevi nosauca). Uz šo jautājumu nespēja atbildēt ne pētnieki (kuru darbs tas nav), ne arī ministrs, kuram, visticamāk, šādu jautājumu ir uzdevuši ne vienas vien pašvaldības pārstāvji. Līdz šim viņš apmeklējis visus Latvijas novadus un pabijis jau 30 jautājumu un atbilžu vakaros dažādās Latvijas vietās.

«Reģionālajā reformā noteikti būs gan ieguvēji, gan zaudētāji. Bet svarīgākais, kā tā ietekmēs valsti kopumā. Pat gadījumā, ja kādam īstermiņā reforma nebūs izdevīga, ilgtermiņā ieguvēji būs visi,» sacīja J. Pūce.

Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā administratīvi teritoriālās reformas īstenošana ir ierakstīta kā valdības darba prioritāte.

Foto: F64