Reizniece-Ozola: Čaulas kompāniju gals Latvijas bankās

Čaulas kompānijas Latvijas bankās ir iznīdētas, tā šorīt intervija LNT raidījumā “900 sekundes” paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa informēja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) regulāri apkopo datus par Latvijas banku sektora paveikto saistībā ar banku klientu bāzes attīrīšanu no t.s. čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām normatīvajos aktos definētajām pazīmēm. Kopš marta un aprīļa šādu veidojumu skaits klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0.5%.

Arī kopējais riskanto klientu īpatsvars, kā apgalvoja ministre, Latvijas bankās ir mazinājies.

Kā zināms, nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, maija sākumā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likums), kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus.

FTKT rīcībā esošā informācija liecina, ka lielākā daļa Latvijas banku ir jau pilnībā pārtraukušas sadarbību ar uzņēmumiem, kas atbilst čaulas veidojumiem ar minētajām divām pazīmēm. Sektorā pēdējo divu gadu laikā iesāktais pārmaiņu process, atsakoties no augsta riska klientiem un viņu noguldījumiem (ne tikai čaulas veidojumiem), aktīvi turpinās. Latvijas bankas nodrošina pārmaiņas klientu struktūrā – katra banka padziļināti vērtē savu klientu riska profilu, un, ja tas nepieciešams, atsakās no pārāk augsta riska klientiem.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars jūnija beigās Latvijas bankās ir 28% (bez ABLV Bank AS daļas – vien 22%), kas ir neierasta situācija Latvijas finanšu sektorā.