Represiju centrā atkal “ABLV Bank”
Nepilnus divus gadus pēc ASV Finanšu ministrijas 2018. gada 13. februārī izteiktajiem apvainojumiem ABLV Bank uz tagad jau likvidācijas procesā esošās bankas ēku devās visu Latvijā izveidotās kriminālnoziegumu izmeklēšanas sistēmas atzaru pārstāvji.
ABLV Bank kratīšana pavisam nejauši notika tajā pašā dienā, kad ASV kapitāla kontrolē nonākušās bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa intervija TVNET sākās ar skaidrojumu, kā Latvijai tikt vaļā no Latvijas komercbanku darbību paralizējošās Moneyval un piedevām Finanšu darījumu darba grupas (FATF) uzraudzības. «Kā esmu dzirdējis no kolēģiem, lielākais nelabvēlīga FATF ziņojuma risks šobrīd ir saistīts nevis ar bankām, bet ar to, ka Latvijā gandrīz neviens nav notiesāts par ekonomiskajiem noziegumiem,» paskaidroja P. Strautiņš. Dažas stundas pēc pamācības publicēšanas izrādījās, ka visi kriminālnoziegumu izmeklēšanas sistēmas atzari ir apvienojušies tādā darbībā, ar kādu noteikti jāsavāc pierādījumi paraugtiesai par ekonomiskiem noziegumiem.
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieki vakar veica «neatliekamās procesuālās darbības», tostarp kratīšanas vismaz divdesmit objektos divās valstīs (bez Latvijas arī Baltkrievijā). Tādējādi tiekot vajāta organizētā grupa ar dalībniekiem no vairākām valstīm. Viņi laikā no 2015. gada līdz 2018. gadam veikuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā. Legalizācija notikusi tā, ka viena no Latvijas kredītiestādēm iegrāmatojusi faktiski nenotikušus darījumus. Darba dienas beigās Ģenerālprokuratūra pavēstīja, ka kriminālprocesā figurējot «sešas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību». Tas nozīmē, ka šīs personas vai nu aizturētas, vai informētas, ka pret viņām sākts kriminālprocess. Tālākus paskaidrojumus par šo personu identitāti un likteni prokuratūra nesniedza.
Procesa virzītāji tomēr bija parūpējušies par plašu publicitāti. Elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos parādījās fotoattēli, kā melnās maskās tērpti vīri no policijas pretterorisma vienības Omega iesoļo ABLV Bank centrālajā ēkā Rīgā, Skanstes ielā 7. Žurnālisti no šī pasākuma tika nevis turēti iespējami tālu, bet arī ielaisti ieņemtajā ēkā. Tādējādi standartfrāzes par kriminālprocesa ietvaros veiktajām darbībām un ABLV Bank likvidatoru gatavību sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm žurnālisti ieguva notikuma vietā, nevis tikai no preses relīzēm. Likvidējamas bankas statusam atbilstošais darbs bankā tika apstādināts, darbiniekus no bankas izlaida, bet iekšā vairs nelaida.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tiesībsargājošo iestāžu spēka demonstrācijā iesaistījās ar daudziem labiem vārdiem par KNAB un visām tiesībsargājošajām iestādēm, kurām viņš pilnībā uzticas. Tai skaitā «pēdējā gada laikā veiksmīga aktivitāte no KNAB puses ir jūtami augusi», atzīmēja Ministru prezidents. Galu galā viņš nonāca pie tāda paša ieteikuma kā P. Strautiņš, ka «valstij svarīga ir pilna notikumu ķēde – ne tikai atklāt noziegumu, bet arī celt apsūdzību un iziet cauri tiesas procesam līdz spriedumam».
Foto: F64