Rīdzinieki karstajā laikā aicināti veldzēties pludmalēs un pie strūklakām

Ceturtdien, 3. jūlijā, galvaspilsētā gaidāms sen nebijis karstums – saskaņā ar meteorologu prognozēm, gaisa temperatūra var sasniegt pat plus 33 grādus ēnā. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus veldzēties peldvietās vai pie strūklakām, kā arī izmantot iespēju iegūt tīru dzeramo ūdeni brīvpieejas uzpildes vietās jeb tā dēvētajos brīvkrānos.

Peldvietas
Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, kur izvietoti glābšanas posteņi, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Pēdējās veiktās analīzes liecina par labu ūdens kvalitāti visās peldvietās.

Iedzīvotājiem jārēķinās, ka Rīgas jūras līča peldvietās norit darbi vēja postījumu novēršanā un var nebūt izmantojama daļa infrastruktūras.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas

Strūklakas
Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Visas strūklakas, kas atrodas “Rīgas mežu” apsaimniekošanā, šobrīd darbojas, un karstākajās dienās to stāvoklis tiek uzraudzīts pastiprināti. Katru dienu tiek veikts vizuāls strūklaku un baseinu ūdens kvalitātes novērtējums, savukārt piesārņojuma mērījumi tiek veikti vismaz reizi nedēļā.

Sezonas laikā strūklakas, kas izvietotas slēgtos jeb tā dēvētajos bradājamajos baseinos, tiek regulāri tīrītas. Tāpat uzņēmuma darbinieki operatīvi reaģē uz iedzīvotāju sniegto informāciju par iespējamu piesārņojumu kādā no objektiem. Šobrīd īpaši aktīva ir kļavu un liepu augļkopu krišana, kas var radīt iespaidu par baseinu piesārņojumu. Taču tas ir dabisks un īslaicīgs process, kas nerada apdraudējumu veselībai.

“Rīgas meži” aicina iedzīvotājus – īpaši ģimenes ar bērniem – atbildīgi izturēties pret strūklakām un bradājamajiem baseiniem. Lūgums nemest ūdenī svešķermeņus, piemēram, smiltis, un neļaut bērniem rotaļāties tajās ūdenstilpnēs, kurās redzams piesārņojums.

Savukārt Līvu laukumā ir iedarbināti ūdens smidzinātāji. Tās ir nelielas strūklakas, kas paredzētas, lai ikviens varētu uz brīdi atvēsināties, ejot cauri Vecrīgai. Šādas pat strūklakas, ja būs nepieciešams, nākamnedēļ tiks uzstādītas arī Mežaparkā pie Dziesmusvētku estrādes.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums – vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un rekonstruētais Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus. Ziedoņdārzā atrodas arī atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

Strūklaku klāstu plānots papildināt, pakāpeniski atjaunojot ar Kronvalda parkā esošo strūklaku “Sumpurnis, Bārenīte, Mātesmeita” un Viesturdārza strūklaku.

Dzeramā ūdens brīvpieejas uzpildes vietas
Rīgā patlaban ir gandrīz 40 dzeramā ūdens uzpildes vietas. Šogad plānots izveidot aptuveni desmit jaunus brīvkrānus, to ierīkošanas vietas izvēlēs, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam konsultējoties ar apkaimju biedrībām.

Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu attīstība tika sākta 2022. gadā. Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem. Visos šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.