Rīga gūst papildu drošību, ka konteinerkravas nepazudīs
Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņcjuaņs Rīgas brīvosta uzņēmumā “Baltic Container Terminal” (BCT) pieskatīja to, kā ar Ķīnas kuģošanas kompānijas “COSCO Schipping Lineds” kuģa izkraušanu savu darbu sāka Ķīnas uzņēmumā “SANY Marine Industry” ražots un Rīgā uzstādīts celtnis.
Pirmais no kuģa izceltais konteiners uz vilcēja tika novietots plkst. 16.45 otrdien, 2020. gada 25. augustā. Pasākums tika atvirzīts uz dienas beigām, cerot uz to, ka pēc valdības sēdes vai no valdības ieradīsies arī Latvijas Republikas satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Tomēr valdības sēde izrādījās ilga un droši vien svarīga. Tā bija pēdējā sēde, kurā jautājumi tika izlemti atbilstoši politisko spēku samēram pirms Rīgas domes vēlēšanām. Nākamās sēdes lēmumi jau var izrādīties sadaļas tajā vienošanos paketē, ar kādu valstī valdošas partijas centīsies pārņemt varu Rīgā, manevrējot ar mandātu sadalījumu starp valdībā pārstāvētajām un nepārstāvētajām partijām. Rīkot pasākumu citā dienā nebija iespējams, jo konteinerkravu kustība notiek atbilstoši kuģu kustības sarakstam. “SANY Marine Industry” kuģa ienākšana Rīgas ostā ir noteikta otrdienās tieši tāpat, kā Latvijas Ministru kabineta sēdes. Latvijas valsti pasākumā pārstāvēja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Pasākuma jēga bija parādīt, ka pārkrauto kravu kopapjoma samazināšanās Latvijas ostās kopumā un Rīgas brīvostā tajā skaitā nenozīmē kravu apgrozījuma tiekšanos uz nulli. Zemākā līmenī kravu apgrozījuma kopapjoms ir nonācis un pārskatāmā nākotnē tāds arī paliks, taču atsevišķos kravu segmentos notiek pieaugums. Ja ne savādāk, tad iespējams uzrādīt konteinerkravu īpatsvara pieaugumu Rīgā apstrādāto kravu apjomā no 15% pagājuša gada sešos mēnešos līdz 19% šā gada sešos mēnešos. Lai gan Rīgā pārkrautie 2,25 miljoni tonnu konteinerkravu ir par 7,4% mazāk nekā 2019. gada pirmajos sešos mēnešos, šāds samazinājums ir labs rādītājs, salīdzinājumā ar kravu kopapjoma samazināšanos par 26,7%.
BCT sarēķinājis, ka šā gada septiņos mēnešos pārkrāvis 65% no visiem Rīgas ostā pārkrautajiem konteineriem un 9% no visām Rīgas ostas jūras kravām.
Ķīnas vēstnieka piedalīšanās ar uzmundrinošu uzrunu nav juridiski saistoša garantija Ķīnas kuģu un preču sūtīšanai uz BCT, bet tik un tā dod drošības izjūtu. Ķīnas valsts amatpersona droši vien nerādītos ostā, ja zinātu, ka Ķīnas veiksme aprobežojas ar to, ka globālās tirdzniecības samazinājuma laikā kādam Ķīnas uzņēmumam tomēr izdevies pārdot 870 tonnas apstrādāta metāla par daudziem miljoniem eiro.
Tāds, lūk, ir paša celtņa svars. Tagad lai BCT īpašnieki domā, vai viņi spēs jauno celtni ekspluatēt, jeb to nāksies iekonservēt līdz labākiem laikiem, jeb nodot metāllūžņos.
BCT pieder SIA “Mariner Finance Baltic” un par patieso labuma guvēju pieteicies Maltas pilsonis Marins Hili. Vismaz līdz šim viņš labumu patiešām ir guvis. Par 2019. gadu BCT atskaitījies, ka apgrozījis 16,6 miljonus un nopelnījis 7,4 miljonus eiro. Tajā pašā laikā uzņēmums ļoti ekspansīvi attīstījies, pēdējo divu gadu laikā ieguldot Latvijā 40 miljonus eiro. Par šo naudu uzņēmums ieguvis ne tikai jaudīgo celtni. Savā teritorijā Kundziņsalā uzņēmums uzcēlis noliktavu, kurai jau atradušies nomnieki. Noliktavā preces tiek ne tikai glabātas, bet izņemtas no konteineriem pārpakošanai, marķēšanai un salikšanai nākamajos konteineros. Tālāk šis preces tiek sūtītas pārsvarā uz Krieviju vai nu ar automašīnām, vai pa dzelzceļu, kura atzars sasniedz BCT Kuņdziņsalā.
Viens no BCT un vispār Latvijas ostu trumpjiem ir iespēja iekraut konteineros apaļkokus sūtīšanai uz Ķīnu. Tādā veidā tieši Latvijā var risināt visas Eiropas problēmu, ka eiropiešiem nav preču, ko pārdot ķīniešiem, bet konteineri pēc saņemto Ķīnas preču izņemšanas ir jāsūta atpakaļ uz Ķīnu, lai tajos varētu salikt nākamās uz Eiropu vedamās preces. Latvijā šajos konteineros var salikt kokus, lai desmitiem tūkstošu kilometru tālu nebūtu jāved tukši konteineri jeb gaiss. Iespēja Latvijā konteinerus piepildīt ir Latvijas priekšrocība cīņā par ienākošo preču piesaistīšanu.
BCT ir radīts uz padomju laiku mantojuma pamatiem. Rīgas osta par konteineru pārkraušanas vietu tika izvēlēta jau pagājuša gadsimta 80. gados, kad Padomju Savienībā vispār izlēma, ka konteineri var daļēji aizvietot preču vagonus. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas uzņēmums tika privatizēts 90. gadu vidū. Ar pašreizējo nosaukumu BCT reģistrēts 1996. gadā. 1998. gada 23. decembrī Privatizācijas aģentūra apstiprināja darījumu, ar kuru pārdeva valsts īpašumā vēl palikušo BCT kapitāla daļu firmai “Carmelo Caruana Company Ltd.” par 916 451 latiem. No tiem pusmiljons eiro bijis jānosedz tik tiešām ar latiem, bet pārējā daļa ar privatizācijas sertifikātu nominālvērtību 28 lati gabalā, kas ļoti būtiski pārsniedza cenu, par kādu cilvēki bija ar mieru savus sertifikātus pārdot. Publiski pieejamos avotos vairāk ziņu par BCT izcelsmi nav. 2000. gadā uzmanību piesaistījusi toreizējā finanšu ministra Edmunda Krastiņa ienākumu deklarācija, atbilstoši kurai viņš BCT nopelnījis 4 711,82 latus. Kopš tā laika nekāda saistības starp BTC un Latvijas valsts vai Rīgas pašvaldības amatpersonām nav manīta.