Beidzot visā Rīgā tiks ieviesta dalīta atkritumu savākšana, un tas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk, bet atkritumu vadi daudzdzīvokļu mājās tiks slēgti. Stāvvados iesviesto atkritumu šķirošana nav iespējama, bet tieši to prasa Eiropas regulas. Atkritumu vadi, runāsim tieši, nereti smird tā, ka elpu rauj ciet. Neatkarīgās uzklausīto rīdzinieku pieredze ar stāvvadiem aprīkotās ēkās ir atšķirīga. Pat tad, ja cilvēki grib šķirot atkritumus, nav nopietni prasīt, lai katru dienu, katru otro vai trešo dienu viņi skrien ar atkritumu maisiem uz vismaz kilometru attālu šķirošanas placi, jo daudzdzīvokļu ēkā ir tikai atkritumu vads. Konteineri ir novākti.
Tādā situācijā nonākusi Kandavas ielas 12. nama iedzīvotāja Ināra. Ilgus gadus pie mājas bija konteineri. Iedzīvotāji stāvvadu neizmantoja, atkritumus krāmēja konteineros. Pagājušajā gadā konteinerus novāca, bet pie citām mājām tie joprojām ir. Tagad cilvēki stūķē sadzīves atkritumus stāvvadā, ko bieži vien pat nevar aizvērt. Neko daudz tajā iesviest nevar, atkritumi jādala pa frakcijām kā graudi putniem. Visa māja rīb, kad kāds iemet stikla taru. Kaut kur varot nest arī šķirotus atkritumus, bet aptuveni kilometra attālumā. Pensionāre nav gatava staigāt ar vairākiem maisiem un ir neizpratnē, kāpēc veikts eksperiments ar konteineriem. Te tie ir, te nav. Acīmredzot drīz atkal parādīsies.
Turpmāk Rīgā sadzīves atkritumu savākšana notiks, izmantojot šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, atkritumu dalītās savākšanas punktus, tajā skaitā nodrošinot bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītas vākšanas iespēju, nešķiroto atkritumu konteineru novietnes, priekšapmaksas atkritumu maisus. Vismaz tā noteikts saistošajos noteikumos. It kā – ja šķirosi, par atkritumu apsaimniekošanu maksāsi mazāk, bet kā to nodrošināt daudzdzīvokļu ēkās ar stāvvadiem? Nekā. Stāvvadu izmantotājiem būs jāmaksā vairāk, jo viņi nešķiro atkritumus. Precīzāk, viņiem nav iespēju šķirot.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta izstrādātie saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu paredz, ka līdz 2021. gadam plānots slēgt atkritumu stāvvadus. Tikmēr ēkās, kur atkritumu savākšanai tiek izmantoti atkritumu stāvvadi, ir pienākums nodrošināt šo stāvvadu regulāru apkopi, dezinfekciju un atkritumu konteineru telpu tīrību un pieejamību. Tāpat kā par atkritumu izvešanu, arī par stāvvadu tīrību jāmaksā iedzīvotājiem.
Tomēr dzīvokļu īpašnieki var panākt arī citādu lēmumu, un to apliecina kādas Valdeķu ielas 65. nama iedzīvotājas teiktais. Ēkā atkritumu vads nekad nav ticis lietots. Pēc mājas iedzīvotāju kopīga lēmuma katrā kāpņu telpā aizmūrēja vietu, kur iemest atkritumus. Atkritumu konteineri ir novietoti pirmajā stāvā, aiz aizslēgām durvīm. Atslēga ir pieejama visiem mājas iedzīvotājiem. Sieviete priecājas, ka visu 20 gadu laikā kopš mājas nodošanas ekspluatācijā atkritumu izmešanas vieta vienmēr ir bijusi tīra un kārtīga. Nišā pie kādreizējās atkritumu izmešanas vietas daudzās kāpņu telpās zied puķes. Kādā no Vecās Buļļu ielas nedaudzajiem namiem arī ir stāvvads, bet mājā sastaptais, kā pats sevi raksturoja, ļoti vecais iedzīvotājs Arnis nevarēja atcerēties, kad tas vispār lietots. Tāpēc stāvvads jau sen ir ne vien nokrāsots sienas krāsā, bet arī apzaļumots. Savukārt pilsētas centram tuvējā mājā Pērnavas ielā 45 stāvvads tiek lietots, jo atkritumu konteineru pie mājas nav. Viena no iedzīvotājām sūkstījās, ka stāvvada atvere ir tik šaura, ka atkritumi tajā gluži vai jāiestumj un vasarā kāpņu telpā valda smaka, lai gan sētniece tīra un kopj telpas ļoti kārtīgi.