Rīga sabotē e-būvniecības sistēmu

Kopš gada sākuma, kad Rīgas pilsētas būvvalde pieslēdzās Būvniecības informācijas sistēmai (BIS), tajā elektroniski apstrādātas tikai 17 lietas. Tas ir nožēlojami mazs skaitlis, samērojot ar būvniecības aktivitāti galvaspilsētā. Būvvalde izplatījusi publisku aicinājumu attīstītājiem aktīvāk izmantot e-būvniecības iespējas BIS. Tikmēr arhitekti ziņo, ka, nonākot aci pret aci ar būvvaldes darbiniekiem, tiekot atrunāti no BIS lietošanas.

Pēc būtības Būvniecības informācijas sistēma ir kaut kas līdzīgs e-veselībai, un tās ieviešanā vērojamas līdzīgas problēmas. Sistēma iedarbināta, kaut gan vēl ir daudz tehniski neatrisinātu lietu un neērtību no lietošanas viedokļa. Lielākā daļa speciālistu un būvvalžu darbinieku ar to nemāk apieties. Daļa varbūt arī ar datoru ir uz jūs. Taču kopumā nav šaubu – mūsdienās daudz saprātīgāk ir dokumentācijas apriti organizēt digitāli, nevis pārvietot milzīgus papīru kalnus no viena kabineta uz otru. Un būvniecībā papīru patiešām ir ļoti daudz, tāpat kā nepieciešamo saskaņojumu.

Kraujiet vien papīrus ratiņos

No būvniecības nozares uzraudzības un kontroles viedokļa ir pareizi, ka visa ar konkrēto jomu saistītā informācija tiek koncentrēta vienuviet. Katram projektam iespējams izsekot no sākuma līdz pat būves nodošanai ekspluatācijā, un tas pieejams visiem būvniecības dalībniekiem. No 2020. gada 1. janvāra BIS lietošana visām būvniecībā iesaistītajām pusēm būs obligāta. Pastāv bažas, ka sistēmā gaidāms sastrēgums, jo vislielākais būvniecības dalībnieks – Rīgas pilsēta – sistēmai brīvprātīgi pievienojies tikai šogad un joprojām ar jauno sistēmu strādā nelabprāt.

Sākotnēji BIS tika boikotēta drīzāk politisku iemeslu dēļ. Rīgā valdīja viena politiskā partija, Ekonomikas ministrijā cita. Kamēr pārējās būvvaldes sistēmai pievienojās brīvprātīgi jau 2016. gadā, Rīga atrada arvien jaunus iemeslus, lai to nedarītu. Janvāra beigās līgums ar BIS uzturētāju – Būvniecības valsts kontroles biroju – beidzot tika noslēgts, pompozi izziņots, taču jau nākamajā dienā sistēmā parādījās uzraksts, ka Rīgas projekti netiek pieņemti – kraujiet vien atkal ratiņos savas projektu ķīpas.

Neoficiālā versija

Pavisam nesen būvvalde izplatīja aicinājumu, attīstītājus aicinot aktīvāk lietot BIS sistēmu. Atsūtīja arī Latvijas Arhitektu savienībai lūgumu skaidrot, kādēļ arhitekti kavējas izmantot BIS. Taču patiesībā problēma ir pašā būvvaldē. Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa stāsta, ka gluži socioloģiska aptauja nav veikta, taču neoficiālās sarunās vairāki kolēģi atklājuši, ka būvvaldē mudināti iesniegt dokumentāciju pa vecam – papīra formātā.

Ar vienu no šiem arhitektiem arī Neatkarīgā anonīmi aprunājās. Būvvaldes darbiniece viņam paskaidrojusi, ka tad, ja projekts tiks iesniegts caur BIS, viņi nevarot garantēt termiņu ievērošanu. Papīrā var, bet elektroniski – nevar. Arhitekts pieļauj, ka būvvaldē vienkārši projektu aprite ir tik liela, ka darbiniekiem nav laika apgūt BIS lietošanu, un vietā ir jautājums, kas notiks 1. janvārī, kad BIS kļūs visiem obligāts.

Kopumā ar sistēmu jāspēj strādāt 8000 sertificētiem speciālistiem – arhitektiem, inženieriem un tiem pašiem būvvalžu darbiniekiem. Taču Būvniecības valsts kontroles biroja resursi apmācības un konsultāciju nodrošināšanai ir nepietiekami. Kamēr pārējās pašvaldības mācījušās apieties ar visnotaļ zaļo BIS sistēmu, Rīga meklējusi ieganstus to nedarīt. Laiks ir palaists vējā. Ļoti iespējams, ka tagad Rīga meklē sabiedrotos, lai pierādītu, ka BIS obligātā lietošana no 1. janvāra ir neiespējama.

Protams, par visām šīm peripetijām tiek runāts kuluāros. Savukārt oficiālajā komunikācijā viss ir kārtībā un neizpratne valda tikai par dīvainajiem attīstītājiem, kas nesaprotamu iemeslu dēļ Rīgas projektus nevēlas iesniegt BIS sistēmā.

Oficiālā versija

Būvniecības valsts kontroles birojs norāda, ka tā rīcībā nav informācijas, ka Rīgas būvvalde atteiktos ar būvniecības iecerēm saistītos dokumentus pieņemt elektroniski:

«Būvniecības informācijas sistēma tiek pastāvīgi pilnveidota, gan veicot tehniskus uzlabojumus, gan palielinot funkcionalitāti, un kopumā tā darbojas labi – atbilstoši plānotajam. Aicinām ikvienu, kas saskāries ar situāciju, kad kāda būvvalde atsakās lietot Būvniecības informācijas sistēmu, par konkrēto gadījumu informēt BVKB.»

Un arī Rīgas būvvalde sakās gaidām elektroniskos dokumentus atplestām rokām, kaut gan iestādes vadītājs Inguss Vircavs nelaiž garām iespēju arī pakritizēt BIS sistēmu:

«Neformālās sarunās ar uzņēmējiem un projektētājiem izskanējuši viedokļi, ka sistēma ir sarežģīta un lietotājiem nedraudzīga. Tam varētu piekrist. Arī funkcionalitātes ziņā sistēma joprojām ir pilnveidojama, tomēr, neskatoties uz to, Rīgas pilsētas būvvalde ir gatava sistēmu lietot un aicina to darīt arī attīstītājiem.» Iespaids, ka būvvalde nevēlas strādāt BIS, esot maldīgs:

«Lai arī Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki ir apmācīti BIS lietošanā, mēs neesam šīs sistēmas veidotāji un uzturētāji, līdz ar to neatbildam par sistēmas funkcionālajiem risinājumiem un tās darbību. Skaidrojot šo niansi mūsu klientiem, iespējams, kādam ir izveidojies uzskats, ka nevēlamies saņemt projektus BIS, lai gan realitātē ir gluži pretēji – vēlamies būt iniciators sabiedrības ieradumu maiņai un BIS aktīvākai lietošanai.»

Tātad visi Rīgas būvētāji, projektētāji, attīstītāji aicināti visus Rīgas projektus iesniegt BIS sistēmā, un ne tikai nojumes, garāžas un citus niekus, bet grandiozus projektus ar dokumentāciju desmitos sējumu. Teorētiski – jau kopš janvāra.