“Laika apstākļi ir ļoti labvēlīgi ielu remontiem Rīgā. Mēs sagaidām, ka būvnieki paveiks visu, ko Rīgas dome ir pasūtījusi,” Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pauž cerības Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma”. Tāpat turpinās remontdarbi uz Rīgas tiltiem, tiek pabeigti darbi uz Barona un Brīvības ielas, kā arī lemts par Skanstes rajona attīstību.
Līdz 1. septembrim pamatā tikušas pabeigtas centra ielas un tagad vien pielabotas kādas kļūmes. Parasti ceļu būvniecība pilsētā norit līdz oktobra beigām, līdz diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +4 grādi.
Būvniecības aktualitāte – tilti
Vairums no 126 tiltiem, eskalādēm un tuneļiem ir apmierinošā stāvoklī. Lai varētu paveikt darbus šajās vietās, Ameriks min laiku septiņus līdz desmit gadus un aptuvenās finanses 500 miljonus eiro. Praktiski visi Rīgas tilti ir būvēti padomju laikos, tādēļ tiem ir vajadzīgs remonts un tehniskā uzraudzība.
Pilnā sparā rit remontdarbi uz Deglava tilta, un nākamgad tie turpināsies. Tāpat tiek remontēts arī Salu tilts, kā arī ik pa laikam pielabota Krišjāņa Barona iela.
“Darbu kvalitāte nav ideāla,” atzīst Ameriks. Arī tādēļ Rīgas domes prakse ir ceļu būvniekiem nesamaksāt uzreiz pilnu summu, bet ieturēt piecus līdz desmit procentus no līguma summas, kas garantē darbu pabeigšanu līdz galam. Vairāki simti tūkstoši eiro jau ir tikuši iekasēti par neizdarītām projektēšanas un būvniecības lietām šajā vasarā, piebilda Ameriks.
Vicemērs izsaka cerību, ka šogad tiks noslēgts līgums par Brasas tiltu. Šī brīža aktualitāte ir Salu tilts. Dienvidu tilts ir jauns, Akmens tilts ir savests kārtībā, un pienākusi kārta Vanšu tiltam.
Latvijas Simtgades birojs ir neapmierināts, ka Vanšu tilta kāpnes, kas ir sliktā stāvoklī, ir piesegtas ar simtgades simboliku, turklāt tas neesot saskaņots ar biroju. “Satiksmes departaments ir finiša stadijā ar remontdarbu veicēju, un mēs ļoti ceram, ka to izdarīsim vēl šogad, varbūt jau uz 18. novembri, Latvijas simtgadi,” izsakās Ameriks. Tas notiks, ja konkurss netiks apstrīdēts. Ameriks gan neredz pamatotu iemeslu strīdēties par tilta izmantošanu, jo reklāmu vietā uz tā tika uzlikta valsts simbolika.
“Jāņem vērā tas, ka līdz 2022. gada beigām mums ir Eiropas nauda, un mēs būvēsim jaunu viaduktu no Viestura prospekta uz Tvaika ielu, kas arī atvieglos satiksmes plūsmu,” stāsta Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.
Sāpīgā Brīvības iela
Šobrīd notiek aktīvas debates par atjaunoto Brīvības ielu. Riteņbraucēji pārvietojas pa sabiedriskā transporta joslu, jo nav atsevišķas velojoslas, un autovadītāji ir neapmierināti. Vicemērs to sauc par problēmu visā Rīgā, un skaidro, ka tilti “sadzen” transportu Rīgas centrā uz četrām tranzītielām – Brīvības, Valdemāra, Barona un Marijas/Čaka ielu.
Brīvības iela šajā vasarā tika savesta kārtībā esošajā ģeometrijā, tur nekas netika palielināts vai samazināts. Motorizētajam transportam šobrīd pilsētā ir priekšroka, tāpēc arī velobraucējiem nav alternatīvas. Cilvēkiem, kuri pārvietojas ar velosipēdu, vicemērs iesaka izmantot Krišjāņa Barona ielu, kas atrodas paralēli noslogotajai Brīvības ielai un arī ved līdz VEF tiltam.
Būt vai nebūt Skanstes rajonam?
Runājot par vēl vienu attīstības projektu – Skanstes rajonu, projekta vajadzībām tur ir jāiegūst zeme, kas pieder vairākām sabiedrībā zināmām personām, kas iesaistītas tiesvedībās, tajā skaitā arī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūdis.
Uz jautājumu, vai pašvaldībai izdosies tikt pie vajadzīgās zemes un projekta termiņi nebūs jāpārliek, vicemērs atbildēja: “Prokuratūra ir aizliegusi Rīgas domei rīkoties, tādēļ pastāv piespiedu atsavināšana ar Saeimas lēmumu.”
Ameriks atsaucas uz Eiropas naudu, kas ir piešķirta degradētām teiritorijām, tajā skaitā Skanstes rajona mazdārziņu teritorijai, un tās termiņš ir 2022. gada beigas. To var izmantot papildu infrastruktūras radīšanai. Ja tas neizdosies, tad jādomā, kurā degradētajā teritorijā ieguldīt šos līdzekļus, taču viņš nesaskata citu reālu pretendentu Eiropas naudai, un tādā gadījumā piešķirtais finansējums var iet garām.
Ekonomiku silda kravas un kruīza kuģi
Rīgas ostā pārkrauto kravu dinamika ir pozitīva, pieaugums astoņos mēnešos sasniedzis 4,4% jeb aptuveni miljons tonnu vairāk, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” skaidro Rīgas domes bijušais mērs Andris Ameriks.
Viņš min divas rekordlietas, kuras ir gaidāmas. Pirmā no tām ir pusmiljons pārkrautu konteineru. Pagājušajā gadā tie bija 450 tūkstoši. Otrs rekords varētu būt sasniegts viens miljons apkalpotu pasažieru. Pagājušajā gadā tie bija 860 000 pasažieru.
Arī tas ienes naudu Rīgas budžetā, jo tūristi tērē naudu suvenīriem, ekskursijām, pakalpojumiem, ēdināšanai. “Mazā biznesa sildīšana ļoti pozitīvi notiek tieši ar kruīza kuģiem,” skaidro Ameriks. Viņš arī uzsver Rīgas ostas lielo saistību ar Latvijas Dzelzceļu un stāsta par pieaugumu konteineru skaitā, beramkravās, piemēram, oglēs. Neskatoties uz sankcijām un vēsajām attiecībām ar Krieviju, kravas no austrumiem tomēr nāk. “Mēs veiksmīgi varam konkurēt gan ar Klaipēdu, gan ar mūsu draugiem Tallinā,” bilst vicemērs.
Foto: Pixabay