Rīgas domes auditā apstiprinās pārmetumi par kontroles trūkumu pār dārgo ceļu uzturēšanas līgumu

Šovasar pēc trīs gadu darba Rīgas domē (RD) izjuka pārmaiņu koalīcija. Rīgas mēra Mārtiņa Staķa atkāpšanās bija cieši saistīta ar pārbaudēm par to, vai rīdzinieki pārmaksā par remontiem galvaspilsētā. Izmeklēšanā iejaucās politiķi, tā arī līdz galam nekļuva skaidrs, vai Satiksmes departamenta amatpersonas rīkojušās likumīgi vai nē. “Nekā personīga” rīcībā nonācis tikko pabeigtais Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes ziņojums. Tas apstiprina iepriekš izskanējušos pārmetumus par kontroles trūkumu saistībā ar dārgo ceļu uzturēšanas līgumu.

Pēc Staķa ievēlēšanas Rīgas domē visi cerēja, ka būs ievērojamas pārmaiņas tajā, kā korupcijas skandālu nogurdinātā pašvaldība saimnieko un rīkojas ar rīdzinieku naudu. Par satiksmi Rīgā atbildīgais vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) medijus informēja, ka ielu seguma atjaunošanai tiks tērēts daudz vairāk nekā iepriekš, un galvaspilsētā sākās plaši remontdarbi.Šīs vasaras sākumā mēra Mārtiņa Staķa birojā pienāca anonīms ziņojums. Tas atklāja, ka pašvaldība par ielu remontiem krietni pārmaksā.

Informāciju pārbaudīt uzticēja Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes padomniekam Mārim Knokam. Atklājās vairāki pārkāpumi – galvenie no tiem – neviens nav kontrolējis, cik daudz asfalta izlietots izlīdzinošajā kārtā, kuru ieklāj zem virskārtas. Un lielus asfaltēšanas darbus pasūtīja ceļu uzturētājam, nevis ceļu būvniekiem, kas izmaksātu 40% lētāk.

Uz aizdomu pamata par miljoniem eiro lielu zaudējumu nodarīšanu pašvaldībai jūnijā atstādināja Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu. Tomēr izmeklēšanu līdz galam nenoveda. Un abi ierēdņi patlaban turpina darbu. Apturēta arī departamenta reorganizācija. Nomainīts tikai tā nosaukums. (Tagad – Ārtelpas un Mobilitātes departaments).

Ķirsis jau no paša sākuma aizstāvēja Vaivodu un apšaubīja pēc anonīma ziņojuma sāktās izmeklēšanas izdarītos secinājumus. Pēc Jaunās Vienotības politiķa ievēlēšanas Rīgas domes priekšsēdētāja amatā, Ķirsis uzdeva RD Revīzijas un audita pārvaldei pārbaudīt, kā darbojas iekšējās kontroles sistēma satiksmes departamentā.

“Nekā personīga” rīcībā nonākusi 12.oktobrī pabeigtā revīzijas ziņojuma kopija. Tajā apstiprinās iepriekš izteiktās aizdomas. Rīgas mērs ar auditu vēl nav iepazinies.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”) pauda: “(NP: Tad nezināt, vai tur ir konstatēti pārkāpumi kontrolē no Satiksmes departamenta puses vai nē?) Kaut ko zinu, bet es gribu pirms pateikt savu verdiktu, dabūt pilnu bildi par šo jautājumu.”

Šobrīd ir spēkā pirms četriem gadiem noslēgtie līgumi par Daugavas labā un Daugavas kreisā krasta uzturēšanu. (pilnsabiedrība “Daugavas LABĀ krasta uzturētājs”, pilnsabiedrība “Daugavas KREISĀ krasta uzturētājs”).

Konkurss notika laikā, ka galvaspilsētā valdīja “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” tandēms. Tā laika Satiksmes departamenta vadītājs bija Vitālijs Reinbahs. Vaivods ir bijis viņa biroja vadītājs. Šim līgumam katru gadu piemēro indeksāciju. Šogad ielu uzturēšanai Rīgas dome piešķīra vairāk nekā 41 miljonu eiro (41 202 060). Sadārdzinājums pret iepriekšējo gadu ir četri ar pusi miljonu. (4 600 766) .

Pie vairāku gadu Uzturēšanas līguma 2019. gadā tika politiķiem pietuvināti uzņēmēji. Abās pilnsabiedrībās ietilpa Adigjozala Mamedova ģimenei pastarpināti piederošā A/S “Ceļu pārvalde”, kā arī “Rīgas tilti”, kura lielākais īpašnieks ir Albins Jasaitis.

Daugavas labā krasta uzturētājs piesaistīja SIA “Pilsētas Eko serviss”, savukārt Daugavas kreisā krasta uzturētājs – tobrīd Guntim Rāvim un ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošo SIA”Roadeks”.

Šis līgums bija domāts, lai avārijas situācijās notiktu ielu bedrīšu lāpīšana mazos posmos. Tam līguma summas varētu būt adekvātas – jo remonta vietā jānogādā tehnika, jānorobežo satiksme un jāpiegādā materiāli. Tāpēc izmaksas uz samēra nelielu kvadratūru bija augtstas. Taču Satiksmes departaments šī līguma ietvaros pasūtīja ceļa segumu nomainīt simtiem metrus garos ielas posmos. Un, ja to dara lielās platībās, tas uzņēmējam ir ievērojami izdevīgāk. Auditā konstatēts, ka šogad segums atjaunots 12 objektos, un 13. – Čiekurkalna 2. līnijā darbi vēl turpinās.

Rīgas domes Ārtelpas un Mobilitātes departamenta vadītāja p.i. Jānis Vaivods norādīja: “Es gribētu teikt, ka tā ir nedaudz urbānā leģenda, ka tas ir dārgāk. Tas noteikti nav dārgāk, ja mēs apskatāmies izmaksas, tās ir tirgus izmaksas. Papildus mēs ieekonomējām ļoti būtisku apstākli – laiku. (NP: Rīdzeniekiem Uzturēšanas līgumu jūs saucat par izdevīgu?) Es nevaru teikt, ka viņš nav izdevīgs.”

Auditā apstiprinās iepriekš izskanējušās aizdomas, ka departamenta rīcībā nav dokumentu, kuros varētu pārliecināties, cik asfalta ieklāts izlīdzinošajā kārtā.

Departaments neveic regulārus mērījumus, kas uzrāda aizpildīto iesēdumu, bojātās vietas laukumu. Faktiski izpildītais darbs tiek mērīts tikai iestrādātajās asfaltbetona tonnās, ko uzrāda būvnieks.

Vaivods sacīja: “Jāsaprot, ka tie ir uzturēšanas darbi, un nevis klasiski būvniecības darbi. (NP: Tad lielā mērā jūs paļaujaties, ka būvnieks ir godprātīgs?) Ne tikai, tāpēc mēs prasām būvniekiem šīs lapiņas no rūpnīcas, kurās var redzēt izņemtā asfalta daudzumu.”

Svarīgākās visā šajā stāstā ir izmaksas. Audits tās nevērtēja.

Pagājušajā gadā lielā platībā tika nomainīts ceļa segums Kārļa Ulmaņa gatvē. Vaivods apstiprina Latvijas radio raidījumā “Atvērtie faili” izskanējušās ziņas, ka viena kvadrātmetra vienlaidus seguma atjaunošana saskaņā ar Uzturēšanas līgumu pērn bija gandrīz 26 eiro bez PVN.

Tajā pašā laikā “Latvijas valsts ceļiem” viens kvadrātmetrs faktiski tādas pašas specifikācijas darba izmaksāja nepilnus 14 eiro, noskaidrojis raidījums. Vaivods uzskata, ka šādi to nevar salīdzināt.

2022. gadā, pēc divus gadus stieptas iepirkumu procedūras, departaments noslēdza tā saukto Vispārīgo vienošanos par ielu seguma atjaunošanu ar citiem ceļu būvniekiem, taču tā līdz šim nav izmantota. Šī līguma izmantošana rīdziniekiem būtu ievērojami izdevīgāka, iepriekš noskaidroja sāktā, bet nepabeigtā izmeklēšana. Tam nepiekrīt Satiksmes komitejas vadība.

Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (“Jaunā Vienotība”) sacīja: “Šie stāsti par sadārdzinājumu… Mums veselu mēnesi bija cilvēki, kas nav uzvārdā Jānis Vaivods, viņi varēja to slaveno Vispārējo vienošanos iedarbināt. Es pat viņus mudināju to darīt. Es lūdzos, nu, neizdarīja. Acīmredzot, tas nav tik vienkārši, kā visi te kladzina. Zināt, tas ir tāds pieņēmums. Apmēram tā, zemenes maksā piecus eiro, bet mums likās, ka varbūt trīs eiro. Ja maksā piecus eiro, tad piecus eiro.”

Rīgas domes auditā atklājas vēl kāds iepriekš nezināms fakts. Kompānija “Roadeks”, kurai nav līgums ar Satiksmes departamentu par Daugavas labo krastu, šeit veikusi lielus asfalta seguma atjaunošanas darbus.

Departamentā mūs informē, ka SIA “Roadeks” darbiem Labajā krastā piesaistīts kā SIA “Pilsētas Eko Serviss” apakšuzņēmējs. Un asfaltēšanas darbus pēc nepieciešamības veic kopš 2019. gada. Kompānija šogad Labajā krastā veikusi vienlaidus ieklāšanas darbus par pusotru miljonu bez PVN (1 775 200). Tas nozīmē, ka viņi strādājuši lielākajos objektos.

Zinot platību un summu, cik Satiksmes departaments samaksāja būvniekam, pēc “Nekā personīga” aprēķiniem sanāk, ka rīdzinieki par seguma maiņu, piemēram, Ezermalas ielā samaksājuši 43 eiro bez PVN (43.26 eiro).

Pēc departamenta sniegtajām ziņām vienlaidus asfalta ieklāšana šajā objektā izmaksājusi 30 eiro. (30, 88 eiro).

12 eiro (12,38) ir daļa, kuras pamatotību būtu iespējams pārbaudīt tikai Satiksmes departamentam, bet audits atklāja, ka kontrole nav bijusi pietiekama.

“Jebkurā gadījumā es gribētu kliedēt tā šaubas, ka kontrole nav bijusi, kontrole ir bijusi. Visur ir pavadzīmes, visur ir sekots līdzi, cik tur materiāli ir ieklāti. Kā tas viss ir darīts. Es nepiekrītu tam stāstam, ka kontrole nav bijusi. Šo lai departaments skaidro, vai tā bija vai nebija. “Roadeks” kreisajā krastā ir. Tā ir firma, ka ir zināma, tā nav firma, kas ir parādījusies vakar, aizvakar. Ceļu pārvalde aizgāja maksātnespējā, kādam tas bija jādara!” sacīja Pulks.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”) sacīja: “(NP: Vai jums ir zināms par firmas “Roadeks” veiktajiem darbiem Daugavas Labajā krastā?) Nav tā, kā domes vadība seko līdzi katram asfaltēšanas darbam. Un lasa cauri visus līgumus. Tas tomēr ir ierēdņu darbs.”

Kopš uzņēmums Ceļu pārvalde cīnās ar finanšu problēmām, Uzturēšanas līgumos galvenie uzņēmumi ir tie paši, kam Rīgā ir atkritumu apsaimniekošanas bizness. “Roadeks” saistīts ar “Clean R”. Bet “Pilsētas Eko serviss” saistīts ar otru lielāko atkritumu spēlētāju, “Eco Baltija Vide”.

Abi uzņēmumi varētu pietekties jaunajam vismaz 200 miljonu ielu Uzturēšanas iepirkumam. Tas vēl nav izsludināts.

Izmeklēšana par ielu remontiem iezīmē domstarpības starp Rīgas mēru Ķirsi un izpilddirektoru Jāni Langi. Viņš vasarā sāktās, bet nepabeigtās izmeklēšanas materiālus ir nodevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Arī tikko pabeigto auditu lūdzis izvērtēt domes Juridiskajai pārvaldei. Tai jāpasaka, vai audits ir par pamatu, lai vērtētu ierēdņu atbildību.

Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange pauda: “(NP: Jūs saredzējāt, ka tie vismaz ir likumpārkāpumi atbildīgo ierēdņu darbībā?) Tas ko es varu teikt, jebkurā gadījumā rīkojoties ar publisku mantu, ir jāsasniedz rezultāts ar pēc iespējas mazākiem līdzekļiem, tajās sākotnējās izmeklēšanās mums atšķīrās šīs izpratnes, vai ir izmantots pats efektīvākais veids, kā veikt šos remontdarbus. (NP: Bet, vai tam bija krimināls raksturs vai kāds citāds. Jūs sagaidītu no izmeklēšanas?) Man nav kompetences to vērtēt, tādēļ to vērtē tiesībsargājošās institūcijas.”

“(NP: Jūs uzticaties Vaivoda kungam?) Šobrīd man nav iemeslam viņam neuzticēties, kad izlasīšu audita ziņojumu, varēšu vēlreiz atbildēt uz šo jautājumu,” sacīja Ķirsis.

Bijušais Rīgas mērs Staķis, kurš tagad kopā ar “Progresīvajiem” domē darbojas opozīcijā, pēdējo mēnešu notikumus saista ar tirgus pārdali. Viņš uzskata, ka pēc Ceļu pārvaldes bankrota, pārējie Uzturēšanas līguma spēlētāji, centīsies saglabāt savas izdevīgās pozīcijas un jau ir ielikuši kāju durvīs jaunajā iepirkumā. Un varas politiķi, cenšoties bremzēt izmeklēšanas, faktiski šiem komersantiem palīdz.