Rimšēvičs tiek pie tiesas Luksemburgā

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā tiesneses Gundegas Lapiņas personā apturēja tiesvedību krimināllietā pret bijušo Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) izskaidros, ko nozīmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa I. Rimšēviča kriminālprocesuālā imunitāte.

Lai gan Latvija ietilpst ES jau piecpadsmit gadus, līdz šim nav bijis precedenta, ka EST jālemj par Latvijas tiesībām tiesāt savus pilsoņus, ko Latvija deleģējusi uz augstākajām ES instancēm. Līdz ar to ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet arī juristiem maza saprašana, kādā situācijā Latvija nonākusi. Tiesas sēdēs sacentās I. Rimšēviča advokāti ar prasību tiesāšanos apturēt un prokurore Viorika Jirgena ar viedokli, ka tiesas procesam jānotiek Latvijas likumos aprakstītajā kārtībā. Jautājums tikai, kāda tad šī kārtība ir, – vai uz konkrēto gadījumu attiecas Latvijas starptautiskās saistības. Advokātu un prokurores strīds par to sākās jau pirmajā tiesas sēdē 4. novembrī. Tiesnese paklausījās, izsludināja tiesas sēdes pārtraukumu uz 20 minūtēm, domāja pamānāmi ilgāku brīdi un izdomāja, ka vēl jāpaklausās un jāpadomā. Viņa atzina V. Jirgenas argumentāciju par «virspusēju» un lika to pārstrādāt. Nākamajā tiesas sēdē 20. decembrī viņa izbrāķēja V. Jirgenas viedokli pēc būtības un tiesvedību apturēja. No tiesas zālē notiekošā nebija iespējams secināt, vai 20. decembrī tiesnese tiešām klausījās un vērtēja prokurores teikto vai paziņoja jau iepriekš pieņemtu lēmumu. Vēl jo plašākas ir iespējas pieņēmumiem, ko tiesnese darīja gandrīz divus mēnešus starp tiesas sēdēm. Pa to laiku bija iespējams sadabūt ne tikai EST dokumentus, bet arī vietējos augstāku tiesu instanču un vēl citu vērā ņemamu ļaužu padomus, kā Latvijas tiesu sistēmai un G. Lapiņai personīgi nenonākt nepatikšanās.

Otrā tiesas sēde sakrita ar I. Rimšēviča pēdējo darba dienu LB un ECB padomē, taču tam nebija ietekmes uz strīdu par vietējo vai ES tiesu pirmtiesībām izlemt, ir vai nav I. Rimšēvičs pretlikumīgi izmantojis ECB padomes locekļa pilnvaras tad, kad viņam tās bija. Latvija ir izlēmusi šajā strīdā piekāpties EST. Gadījums ar I. Rimšēviču dos lielāku skaidrību nākotnei, cik stingri ES augstākie ierēdņi turas pie tiesībām tikai pašiem savā vidū izlemt, kurš ir vai nav izslēdzams no viņu vidus. Tā būtu apsūdzības izskatīšana pēc būtības, atmetot procedūras, kuru dēļ tiesu procesi velkas mēnešiem un gadiem. I. Rimšēvičam un M. Martinsonam izvirzītās apsūdzības ir pamatotas ar 24 vai 25 sējumiem (aizstāvju runās figurēja abi šie skaitļi), un liela kaudze ar sējumiem tiešām tiesas sēžu laikos atrodas uz tiesneses galda, bet nebūtu brīnums, ka uz lietu tur īstenībā attiecas mazāk par 24 lapām. Tādā formātā par I. Rimšēviča vainu vai nevainību varētu tikt skaidrībā ja ne dažās minūtēs, tad dažās stundās. Visticamāk, arī M. Martinsonu konkrētajā lietā Latvijā tiesāt nevarētu, ja no lietas materiāliem izslēgtu apsūdzības I. Rimšēvičam.
Apsūdzības būtība ir tāda, ka I. Rimšēvičs saņēmis 250 tūkstošus eiro kā kukuli no Trasta komercbankas īpašniekiem un naudu izmantojis, lai, slēpjoties aiz M. Martinsona un viņam piederošām firmām, nopirktu īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2. Apsūdzēto taisnošanās tāda, ka I. Rimšēvičs 2013. gadā tiešām runājis ar M. Martinsonu par naudas ieguldīšanu iztikas līdzekļu gūšanai gadījumam, ja viņu neatstātu LB prezidenta amatā. Proti, viņa otrā amata termiņa beigās tas varēja būt bijis ērts paņēmiens, kā vismaz kādu un kaut vai ne krimināli sodīt par Parex bankas un Krājbankas sabrukumu radīto kaitējumu valstij. Tomēr I. Rimšēvičs (sev par nelaimi?) amatā noturējās un turpināja LB pelnīt ap 100 tūkstošiem latu un vēlāk ap 150 tūkstošiem eiro gadā. Grūti noliegt, ka ar tādiem ienākumiem cilvēks principā varētu pirkt īpašumu Jūrmalā arī bez kukuļa saņemšanas, bet tikpat labi var teikt, ka principā iespējams arī tik lielas naudas summas notriekt un meklēt vēl citus, turklāt lielus ienākumus. Neko skaidrāk par lietu pastāstīt nav iespējams, jo apsūdzība savus pierādījumus taupa kā pārsteigumus tiesā un apsūdzēto versija zināma tikai tik, cik to bija iespējams izplatīt, klaji nepārkāpjot aizliegumus izpaust lietas materiālus. Likteņa ironija, ka attālums starp Baznīcas ielu 2 un Jūrmalas tiesu Meierovica prospektā 1A ir pāris simti metru, taču vietējā tiesa atzinusi gandrīz vai kaimiņmāju par labāk saskatāmu no Luksemburgas.

Foto: F64