Rimšēvicu un Martinsonu vaino Trasta komercbankas akcionāru konsultēšanā apmaiņā pret ceļojumu
Bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu apsūdz Trasta komercbankas akcionāra konsultēšanā apmaiņā pret ceļojumu.
Tiekoties pārrunāts, kādas atbildes Trasta komercbankas akcionāram ir jāsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Turklāt Rimšēvičs apmaiņā pret 500 000 eiro lielu kukuli centies panākt, lai FKTK pieņemtu viņam izdevīgu lēmumu.
Latvijas Republikas Prokuratūra ceturtdien paziņoja, ka ir sākta kriminālvajāšana pret kukuļošanā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.
Kā informē prokurore Viorika Jirgena, ņemot vērā to, ka tā laika Latvijas Bankas prezidentam bija informācija par situāciju komercbankās, prezidents apmaiņā pret atpūtas braucienu uz Kamčatku palīdzējis Trasta komercbankas akcionāram gatavot atbildes FKTK.
Pateicoties Latvijas Bankas prezidenta padomiem, Trasta komercbanka varēja sniegt tādas atbildes, kas radīja labvēlīgu lēmumu pieņemšanas iespēju no FKTK puses.
Tāpat no Trasta komercbankas puses, pieaicinot atbalstītāju Māri Martinsonu, Rimšēvičam ticis piedāvāts 500 000 eiro liels kukulis. Martinsons esot iesaistīts, lai tiktu panākts, ka kukulis tiek pieņemts un nodrošinātu to, ka tiks pieņemti “pareizi” lēmumi.
Pieņemot kukuli, tika panākta vienošanās, ka puse kukuļa tiks iedota pirms lēmuma pieņemšanas, kas tajā laikā aktuāls bija Trasta komercbankai, otra puse – pēc tam. Martinsonam tika paredzēta daļa no kukuļa – 10%.
Prokurore vēl neatklāja, kad lieta varētu tikt nosūtīta tiesai. Vienlaikus viņa skaidroja, ka nepieciešams pārbaudīt visus pierādījumus. Tāpat viņa norādīja, ka Trasta bankas akcionāri pie atbildības nav saukti, jo paši vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Rimšēvičam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas par kukuļņemšanu. Arī Martinsonam inkriminēta Krimināllikuma 320. panta ceturtā daļa, taču viņš tiek apsūdzēts kukuļņemšanas atbalstīšanā. Par šo pārkāpumu sods paredz brīvības atņemšanu no 3 līdz 11 gadiem.
Prokuratūra esošajā lietā gan norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Foto: F64