Rindas uz bērnudārziem palielinās. Ko darīt?
Pirmsskolas iestāžu pieejamība kļūst par arvien nopietnāku problēmu daļā pašvaldību, kur ir ievērojami pieaudzis pirmsskolas vecuma bērnu skaits. Tiek meklēti dažādi risinājumi – atvērtas jaunas grupas, būvēti jauni bērnudārzi, un tomēr pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. It īpaši galvaspilsētā un Pierīgā, kur arī tuvākā nākotnē diez vai spēs piedāvāt vietas visiem rindā gaidītājiem.
Valstī situācija attiecībā uz bērnudārzu pieejamību nav vienāda, to rāda arī skaitļi. Piemēram, Rīgā rindā gaida apmēram 1100 bērnu, Mārupē 907, Liepājā 547, Talsos 429, Tukumā 225, Olainē – 152. «Tas, ka kopumā pirmsskolā nav vietu apmēram 7500 bērniem, netiek uztverts tā, kā tad, ja tikpat daudziem nebūtu pieejama skola, nav pieņemami. Ir vajadzīga skaidra programma, lai saprastu, kā rīkoties turpmāk, it īpaši ņemot vērā valsts vēlmi kāpināt demogrāfijas radītājus,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā teica tās vadītājs Arvils Ašeradens.
«Skaidrs, ka situācija nav tik vienkārša pašvaldībās, kur pēdējos gados pat par 40% pieaudzis pirmsskolas vecuma bērnu skaits. Iemesls ir migrācija, kas nes līdzi mehānisko pieaugumu,» skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits. Viens no risinājumiem ir pašvaldību sadarbība ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm (PPII). Un 28 vietvaras jau nodrošina tām savu līdzfinansējumu: bērnam no pusotra līdz četru gadu vecumam tie ir 234,97 eiro, piecus un sešus gadus vecajiem – 165,07 eiro. Izmantoti arī deleģējuma līgumi ar privātajiem pakalpojuma sniedzējiem – tie tiek slēgti uz vairākiem gadiem (vismaz uz pieciem), kas ļauj nodrošināt prognozējamu cenu vecākiem. Tāpat 21 pašvaldība finansiāli atbalsta aukļu pakalpojumus (bērnam vidēji 147,51 eiro), sniedzot arī metodisko palīdzību (piemēram, Ķekavas novads, Liepājas pilsēta). Lai arī PPII un aukles spēj aizpildīt daļu robu, taču ne pilnībā. Vajadzīgi ir jauni pašvaldību bērnudārzi. Vairākas pašvaldības ir uzbūvējušas jaunus tipveida bērnudārzus, kur telpas atbilst normatīvajiem aktiem, ir aprīkotas, taču bez «ekstrām». Izmanto arī publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli. Izmaksas uz vienu bērnu gan atšķiras, vai ēka celta par vietvaras līdzekļiem vai ar PPP modeli: attiecīgi 12 800 un 15 600 eiro.
Lai atbalstītu pašvaldības, kurām ļoti nepieciešamas jaunas bērnudārzu ēkas vai esošo paplašināšana, ir plānots tām izsniegt Valsts kases aizdevumu. To darīs, ja uz bērnudārzu gaida rindā ne mazāk par simt bērnu. Tāpat ņems vērā izmaksu efektivitāti – atbalstīs tos projektus, kur izmaksas uz vienu bērnu būs mazākas. Lai pamudinātu vietvaras, kur situācija ir īpaši akūta, risināt šo jautājumu, paredzēts ļaut kredītu ņemt tikai bērnudārzu celšanai, nekam citam. Kā trešo risinājumu VARAM redz Eiropas Savienības fondu atbalstu (tam varētu piesaistīt kopumā 114 miljonus eiro, ES finansējums – 80 miljoni eiro).
Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs norādīja, ka viņa vadītajā pašvaldībā izmantots PPP modelis ēkas celtniecībā. Ēka pieder pašvaldībai, tā to izīrējusi uzņēmējam uz 20 gadiem (pēc būtības – līzings). Līdz ar to tās uzturēšana ir uzņēmēja ziņā, bet vietvara nodrošina pedagogu algas un daļēji mācību materiālus. Problēma, kas būtu steidzami jārisina, esot tā, ka tad, ja aizdevumu būvniecībai ņem pašvaldība, tad PVN nav jāmaksā, bet – ja piesaistīts privātais, tad jāmaksā, kas ievērojami sadārdzina projektu (Mārupes gadījumā zaudēts aptuveni pusmiljons eiro).
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis uzsvēra, ka galvaspilsētā ir rajoni, kur fiziski nav vietas būvniecībai, piemēram, centrā, kur pieprasījums pēc vietām ir īpaši izteikts. Vienīgā iespēja to darīt ir jau esošo izglītības iestāžu teritorijā. Centra skolās diemžēl atvēlēt telpas pirmsskolai nav iespējams, jo tās ir pārpildītas, bet brīvu teritoriju, piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai, Natālijas Draudziņas vidusskolai, praktiski nav. Šobrīd ir plānots celt jaunu ēku starp diviem bērnudārziem Skanstes rajonā, dodot papildu 60 vietas. Nākamgad atvērs divas jaunas pirmsskolas iestādes (Mežaparkā un Zolitūdē), kas tapušas izglītības iestāžu tīkla optimizācijas rezultātā. Ir vēl viena ēka, kuru, iespējams, varēs izmantot kā bērnudārzu. Līdz ar to divu tuvāko gadu laikā varētu iegūt 500 papildu vietas, taču pilnībā likvidēt rindas nebūs iespējams.
A. Ašeradens rosināja sagatavot Ministru kabinetā ziņojumu par vietu nepietiekamību bērnudārzos un risinājumiem gadījumos, kad pašvaldības milzīgā mehāniskā pieauguma dēļ ar šo problēmu netiek galā pašas saviem spēkiem.