“Bija liela vilšanās,” par Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera runu Eiroparlamenta (EP) septembra sesijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” izteicās EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
“Atšķirībā no iepriekšējo gadu runām, Krievija netika pieminēta vispār,” bija pārsteigts deputāts. Viņaprāt, to vajadzēja pieminēt 2014. gada notikumu sakarā, kad Krievijas atbalstīja militāru seperātistu ofensīvu Ukrainas austrumiem ar mērķi sadalīt Ukrainu, kas radīja turpmāku ģeopolitisku risku.
“Tik globāli, kā bija iecerēts, tas nesanāca,” atzina Zīle. Prezidenta runā nedaudz tika pieminēts kiberdrošības jautājums un enerģētikas savienība, taču vairāk tika skarta laika negrozīšana. “Manuprāt, tie nebija svarīgākie jautājumi, kas tika prezentēti,” vērtēja EP deputāts. Šī ir pēdējā Junkera runa esošajā amatā, jo nākamgad beidzas termiņš viņa vadītajai komisijai.
Visām ES valstīm ir sarežģīti būt vienotām dažādos jautājumos, jo katrai ir savas intereses, tādēļ EK prezidents pauda savus uzskatus, ka atsevišķus lēmumus, piemēram, ārlietās, varētu pieņemt ar kvalificētā vairākuma palīdzību. “Tas dotu ātrāku lēmumu pieņemšanu tajās valstīs, kurām ir lielākas balstiesības,” deputāts izteica savu vērtējumu.
Runājot par ES politisko ietekmi, kad ES it kā sēž pie visiem galdiem, bet tās balsij politiskā ziņā nav tik liels spēks kā vajadzētu, Zīle izteicās, ka pamatā tas ir paša Junkera vairāku gadu darba novērtējums, kā arī to, ka patiešām “bieži vien Eiropa ir nevarīga attiecībās pret Krieviju.”
“Eiropai ir vajadzīgs jauns skatījums uz to, kā sastrādāties ar kaimiņiem, kas ir mūsu ģeopolitiskie partneri,” atzina Zīle.
Kas attiecas uz pulksteņa negrozīšanu, deputāts pastāstīja, ka sākotnēji bija domāts, ka tas būs vasaras laiks, bet tagad dalībvalstīm ir dota iespēja izvēlēties, vai tas būs ziemas, vai vasaras laiks. Tas varētu radīt nekārtības transporta saitēs. Tāpat viņš izteica vērtējumu, ka Latvijā derētu vasaras laiks.
Eiropas Savienības valdības vadītājs Žanks Klods Junkers 13. septembrī sniedza runu par iepriekšējo gadu izvērtējumu un skatu nākotnē. Iepriekš Junkers ir paudis uzskatu, ka Brexit nesagraus Eiropas ideju, kā arī piedāvāja izveidot Eiropas solidaritātes vienību, kurā varētu darboties brīvprātīgie jaunieši. Solidaritātes ideju Junkers pieminēja arī runājot par Eiropas cīņu pret terorismu. Viņš solīja ātrāk izveidot Eiropas kopējo robežsardzes dienestu.
Tāpat arī tika gaidīts, ka savā vakardienas runā viņš apskatīs Eiropas vājos punktus – Brexit, teorismu, imigrāciju un sarežģītās attiecības ar Krieviju.
Foto: F64