Robežsardze – valsts vizītkarte

Latvijas Valsts robežsardze vairāku gadu garumā ir veikusi ārkārtīgu lielu darbu. Drīzumā noslēgsies robežsargu pārapbruņošana ar NATO standartam atbilstošiem ieročiem un tiks īstenotas vairākas likumdošanas iniciatīvas, kā arī nodrošinātas apmācību programmas. Savukārt robežsargu aktīvā dalība militārajās mācībās ļauj gūt pārliecību, ka dienests spēs izpildīt dubulto funkcionalitāti – robežas uzraudzību miera laikā, bet militāru pretošanos kara laikā, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars. Intervijā robežsardzes priekšnieks runā par dienesta darbinieku ikdienu, pārkāpēju aizturēšanu, valsts robežas iekārtošanu un tās attīstību.

Cik gadus jūs esat robežsardzē?

Šodien ir nedaudz vairāk kā 26 gadi. 1992. gadā sāku dienestu uz Latvijas – Lietuvas robežas, kura tajā brīdī neeksistēja kā robeža. Valsts bija lēmusi un vienojusies ar Lietuvu, ka tur ir tā robeža. Ritas pagasts starp Aknīsti un Neretu bija mana pirmā dienesta vieta. Man bija jāiziet apmācības kurss Vārves mācību centrā. Es sāku dienestu. Toreiz tas bija Jelgavas bataljons. Dienestu sāku kā kaprālis, robežsargs un, protams, arī ar patruļām uz robežas un ikdienas robežsarga darbu.

Bet kāpēc robežsardze? Ar ko piesaistīja robežsardze?

Iespējams, ar to, ka tas bija viens no aicinājumiem, kas mani uzrunāja. Aicinājums, kas izskanēja 1991. gada nogalē – cilvēkiem, kuri vēlas veidot robežsardzi un vēlas atjaunot Latvijas robežas, pieteikties dienestam Aizsardzības spēkos. Mani uzrunāja šis aicinājums, kas bija publicēts un izplatīts visdažādākajos veidos. Protams, kā cilvēks, kurš bija pieradis pie disciplīnas un atbildības par savu veicamo pienākumu, biju pārliecināts, ka robežsardze būs tā vieta, kas man nav sveša un dos iespējas izpausties jomās, kurās es tobrīd jutos spēcīgs.

Atceraties pirmo dienu uz robežas? Kāda tā bija, ko darījāt?

Pirmā diena atmiņā paliek ar apstākļiem, kādos mēs ieradāmies. Mūs atveda uz Riti, un robežsargu izvietojums tajā brīdī bija piecu stāvu dzīvojamā māja. Vienā no kāpņu telpām, kur katrā dzīvoklī 5-7-10 vīri. Bez apkures, ar elektriskām apsildīšanas ierīcēm. Bija viens transporta līdzeklis, ar kuru mūs izvadāja pa robežas posteņiem. Tā bija unikāla sajūta, pirmoreiz nokļūstot uz Latvijas, neatkarīgas valsts robežas, kura vēl nebija, protams, apzīmēta. Bet bija noteiktas pazīmes, kur atrodas robeža. Tā bija kolosāla sajūta, ka, lūk, es piedalos procesā, kuru neviens nekad neaizmirsīs, un tai skaitā arī es.

Kāds ir Latvijas robežsargs?

Tas ir cilvēks, kam ir uzticēta ārkārtīgi liela atbildība. Tas ir cilvēks, no kura valsts ik dienu prasa ļoti. Cilvēks, kurš šodien, manā izpratnē, pietiekami labi sagatavots. Tas ir cilvēks, kuram robežsardze spēj iedot izpratni un mīlestību pret savu valsti caur to, ka robežsardze saglabā savas tradīcijas jau no 1919. gada. Tas ir cilvēks, kurš ciena sevi un caur cieņu pret sevi viņš izpauž arī cieņu dienestam, savam pienākumam un tiem cilvēkiem, ar kuriem viņam ik dienu jāsastopas. Tas ir cilvēks, kurš jebkurā brīdi ir gatavs ekstremālām situācijām, kad jāziedo sevi vai jāspēj sevi aizstāvēt.

Valsts vizītkarte?

Noteikti – valsts vizītkarte. Tas mums iegājis tā leģendāri – valsts vizītkarte. Tas ir cilvēks, kurš pirmais sagaida jebkuru ieceļotāju Latvijā un, kas ir īpaši svarīgi – arī tādus cilvēkus, kuri pirmo reizi ieceļo Latvijā. Tā arī ir viena no lielajām atbildībām attiecībā uz robežsarga darbu, robežsargu dienestu – viņš ir pirmais cilvēks, ko cilvēki satiek, ieceļojot Latvijā.

Cik mums ir robežsargu?

Tie ir vairāk nekā 2000 bruņoti cilvēki, kas ik dienu veic pienākumus gan robežšķērsošanas vietās uz robežas, gan starp robežas šķērsošanas vietām. Tā ir arī aviācijas struktūrvienība ar četriem gaisa kuģiem. Tā ir Ventspils pārvalde, kura līdztekus robežas pārbaudēm un imigrācijas kontrolei nodrošina jūras uzraudzību ar trīs kuģiem un deviņiem kuteriem. Tie ir vairāk nekā 500 transportlīdzekļi un virkne citu lietu, kas nepieciešamas robežsardzes funkciju izpildei. Būtiskākais ir mūsu cilvēki – vairāk nekā 2000 robežsargi, visdažādāko profilu izpildītāji, sākot ar robežpārbaudēm un beidzot ar imigrācijas pārbaudēm.

Cik cilvēku un auto ik gadu šķērso Latvijas robežu?

Pēdējos trīs gados personu skaits, kas šķērso robežu, ir nedaudz virs četriem miljoniem cilvēku. Ja runājam par autotransportu, tas ir nedaudz virs miljona. Izteikti pieaug avio pārvadājumi un lidmašīnu skaits. Krasi pieaug ar lidmašīnām atvesto cilvēku skaits.

Kādi ir tipiskākie pārkāpumi, ko robežsargs parasti atklāj?

Robežsargam ir jāatklāj, jāspēj konstatēt cilvēku, kurš nav vēlams Latvijai. Kuram nebūtu Latvijā jāieceļo. Tie ir cilvēki, kuri mēģina izmantot viltotus, nederīgus dokumentus; kuri ir kādās listēs attiecībā uz Latvijas drošības jautājumiem. Ļoti daudz dažādi pārkāpumi, kas saistīti ar transporta dokumentiem, nenomaksātiem sodiem, ar neesošām apdrošināšanām. Ikdienas lietas, kuras cilvēks dažādu iemeslu dēļ neizpilda un ierodas robežšķērsošanas vietā. Ārkārtīgi liels izaicinājums mums ir nelikumīga robežšķērsošana. Tā ir cilvēku pārvietošana un akcizēto preču pārvietošana.

Cik gadā jūs noķerat tos pārkāpējus? Cik vispār izdodas notiesāt šos pārkāpējus?

Ja mēs runājam par nelikumīgu robežšķērsošanu un nelegālu cilvēku pārvietošanu – iepriekšējais gads un arī šis ir rezultējies ar to, ka pārvadātāji tiek notiesāti un viņiem tiek piespriesta arī reāla brīvības atņemšana. Vienā no pēdējiem gadījumiem tie bija trīs, četri un pieci gadi reālas brīvības atņemšanas. Paši nelikumīgie robežas šķērsotāji, kurus pārvietoja, arī saņem sodus. Tie ir krietni mazāki, bet arī saistīti ar brīvības atņemšanu. Ja mēs salīdzinām sodus pirms trīs četriem gadiem… Mēs ārkārtīgi skaļi runājām par to, ka tiek piemēroti pārāk maigi sodi. Sodi izpaudās tikai tajā laikā, kamēr viņš pavadīja līdz tiesai vai līdz prokurora lēmumam. Tie bija trīs četri mēneši. Šodien mēs esam situācijā, kurā sodi ir bargi un manā izpratnē iedarbīgi.

Kas ir tie, kuri ieceļo, šie nelegāļi? Kas ir vedēji?

Jau kopš 2015. gada ir mēģinājumi nelikumīgi pārvietot cilvēkus, Vjetnamas pilsoņus. Arī šogad nav izņēmums, un tas turpinās. Šos cilvēkus pārvieto Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas pilsoņi. Ja mēs paskatāmies 2015.-2016.gadu, tad daudzi Latvijas iedzīvotāji un pilsoņi mēģināja iesaistīties šajā rūpalā. Es pieļauju, ka tieši situācija, ka mēs panācām gan kriminālsodīšanu, gan reālo cietuma sodu piespriešanu, kā arī esam ieguldījuši resursus robežas situācijas uzlabošanā, attur Latvijas pierobežas iedzīvotājus no tiešas robežšķērsošanas. Diemžēl viņi iesaistās citos posmos organizētajās grupās, lai pārvietotu tālāk cilvēkus uz Eiropu.

Kā mainās nozieguma raksturs gadu gaitā? Kas tagad izvirzījies priekšplānā?

Izteiktākais šodienas apdraudējums ir nelegālie robežšķērsošanas gadījumi. 2015. gadā pārvietošana notika ārkārtīgi bezkaunīgā veidā. Elementāri piebraucot pie robežas konkrētajā brīdī tur, kur ceļš to ļauj. No otras puses, pāri robežai pārskrien cilvēki, [viņus] sasēdina automašīnās un dodas prom tālāk uz Eiropas Savienību (ES). Ļoti laicīgi mēs šāda veida pārvietošanos pārtraucām.

Šodien tas jau noziedzīgajiem grupējumiem kļuvis daudz sarežģītāk un arī daudz dārgāk. Šodien, ja cilvēki tiek pārvietoti, viņi vismaz divas trīs dienas tiek turēti attālumā no robežas. Tad atkal citi cilvēki brauc viņiem pakaļ. Iespējams, arī pēc tam notiek kaut kādas šo cilvēku pārvadātāju maiņas. Šodien viņi ir spiesti veikt izlūkošanu; ir spiesti veikt cilvēku pavadīšanu. Mēs esam, manuprāt, padarījuši viņiem dārgāku procesu. 2015. gadā ir vairāk nekā 500 cilvēki aizturēti.

Kā jūs iekšzemē šos nelegālos iebraucējus atklājat?

Iekšzemē šodien nav tādu risku, ka cilvēki, kuri nelikumīgi šķērsojuši robežu, kaut kur nelegāli strādātu kādās pagrīdes rūpnīcās. Šodien galvenais risks, ja mēs runājam par valsts iekšzemi – cilvēki iebrauc legāli, iepriekš saņemot vīzu un uzturēšanās atļauju, un tad veic darbības. Pelna naudu bez atļaujas. Tas ir izteiktākais. Ir [izstrādāta] zināma sistēma, kā mēs šādus cilvēkus kontrolējam. Jebkurš cilvēks, kas iebrauc Latvijā ar Latvijā izsniegtu īstermiņa vīzu vai tūrisma vīzu, ir pakļauts kontrolei attiecībā uz izceļošanu no mūsu valsts. Imigrācijas kontroles amatpersonas pārliecinās, vai šis cilvēks ir atstājis savu deklarēto vietu un ir izceļojis no valsts. Ja mēs runājam par termiņuzturēšanās atļaujām vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, tad šie cilvēki, sadarbībā ar Pilsonības imigrācijas lietu pārvaldi ir pakļauti regulārām pārbaudēm. Tiek konstatēts, vai viņi nav kaut ko pārkāpuši. Notiek regulāri pasākumi kopā ar Valsts darba inspekciju ar mērķi konstatēt cilvēkus, kas, iespējams, nodarbināti nelikumīgi.

Izstāstiet kādu spilgtu epizodi, vērienīgu operāciju.

Pirmais, kas uzreiz nāk prātā, atkal saistīts ar Vjetnamas pilsoņu pārvietošanu. Tas notika 2016. gadā un mums visiem deva pārliecību, ka vairs nevaram rēķināties tikai paši ar saviem spēkiem, bet ir jāstrādā kopā ar Eiropas kaimiņiem un partneriem. Stāsts ir par Vjetnamas pilsoņu pārvietošanu uz Poliju, kur Latvijas, Lietuvas, Polijas atbildīgās amatpersonas veica virkni darbību, tostarp arī tā dēvētās kontrolētās piegādes.

Mēs konstatējam, ka cilvēki ir šķērsojuši robežu. Tad viņus novērojām līdz Lietuvai. Lietuvas kolēģi novēroja tālāk līdz Polijai. Gala rezultātā operācijas noslēgumā tika aizturēti kopumā 84 Vjetnamas pilsoņi, kas nelikumīgi šķērsoja robežu. Polijā tika aizturēti četri cilvēki, kuri nodarbojās ar organizēšanu. Viena no grupām tika likvidēta. Protams, to nebija iespējams izdarīt ļoti īsā laikā. Lietuvas un Polijas kolēģi mums palīdz arī ar citiem pasākumiem. Mūsu partneri, piemēram, brauc pie mums un piedalās speciālās operācijās, lai atklātu negodīgus robežsargus.

Vai noziedznieki meklē jaunus veidus, kā piepelnīties? Varbūt viņi izdomā jaunu kontrabandas veidu, maina taktiku?

Tas bija izteikti novērojams 2015.-2016.gadā, kad tie, kas nodarbojās ar akcizēto preču pārvietošanu, mainīja savu nodarbošanos un mēģināja iekļauties nelikumīgā cilvēku pārvietošanā. Šodien, kad mēs pietiekami stipri stājamies pretī cilvēku pārvietošanai, pagaidām neesam konstatējuši, ka uz zaļās robežas, piemēram, ar Krieviju, būtu parādījušās jaunas tendences, kā cilvēki mēģina pārkāpt likumu. Jauna tendence ir tāda, ka nelikumīgos robežšķērsotājus mēģina pārvietot transporta līdzekļos, kravas automašīnās vai mikroautobusos slēptā veidā robežšķērsošanas vietās. Tas, ka tiks meklēti citi ceļi, kā pārvietot cilvēkus, tas ir pilnīgi noteikti un pilnīgi skaidrs.

Kā iet ar žoga būvēšanu uz robežas? Cik tālu esam tikuši?

Attiecībā uz Latvijas-Krievijas robežjoslas ierīkošanu mums viss ir tā, kā bijām plānojuši. Izņēmumus radīja pērn notikušās dabas kataklizmas, kad applūda liela daļa robežas un nebija iespējas turpināt darbus. Valsts ir atvēlējusi pietiekamu finansējumu, lai šie darbi varētu tikt realizēti. Domāju, ka šogad mēs pabeigsim visus žoga būvniecības procesus. Šogad uzstādīsim 90 kilometrus žoga tajās vietās, kurās bijām plānojuši to izdarīt. Kopējās Latvijas-Krievijas robežas izveidošanas izmaksas ir 22 miljoni eiro. Kopā tie ir 283 kilometri, un nepieciešamajos darbos ietverta apauguma novākšana, kā arī tiltu un tiltiņu būvniecība, lai varētu pārvietoties robežsargs un vieglā tehnika.

Nebija iedomājama robežjoslas iekārtošana un žoga būvniecība, ja nebūtu parakstīti un noslēgti visi dokumenti [Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas līgumi]. Šodien robeža ir skaidri iezīmēta dabā. Tāpat ir pilnīgi skaidrs, kur mēs varam rīkoties, kur mums būtu jārīkojas un jāuzstāda kādi papildu elementi. Noteikti šis ir tas, kas mūs atturēja iepriekšējos gados. Tādēļ, iespējams, mēs esam nokavējuši pāris gadus ar robežas iekārtošanu. Ja robežas iekārtošana būtu notikusi 2015.gadā, es pieļauju, neviens nemēģinātu pārvietot te 500 – 600 cilvēkus pāri robežai.

Vai visi strīdi ar privātās zemes īpašniekiem ir atrisināti?

Diemžēl nē, jo zemes vienību skaits ir pietiekami ievērojams. Uz Krievijas robežas ir gandrīz 200-300 zemes vienības, un lielākā daļa darbu ir paveikta. Arī parlaments ir pieņēmis vairākus lēmumus par zemes atsavināšanu no cilvēkiem, kuri nevēlējās panākt saprātīgu vienošanos par izmaksām. Ir vēl atsevišķas zemes vienības, kur īpašnieki ir miruši, bet neviens nav definējis sevi kā mantinieku. Šie ir sarežģīti gadījumi. Priekšā mums ir Baltkrievijas robeža, kur arī ir ap 100 īpašnieku. Tas process ir pietiekami sarežģīts un vēl turpināsies.

Kā robežsardze plāno attīstīties?

Man ir ārkārtīgi liels gandarījums par helikopteriem. Esam savlaicīgi definējuši un saņēmuši atbalstu no ministrijas, un šodien notiek process, lai aizstātu divus jau tūlīt savu mūžu nodzīvojušus helikopterus ar diviem pilnīgi jauniem. Ar 2019. gadu, kad robežsardze svinēs savu simtgadi, sākoties jaunai robežsardzes ērai, mums būs divi jauni helikopteri. Robežas iekārtošana tā, lai robežsargs varētu veikt savus pienākumus, turpināsies un tiks pabeigta veiksmīgi. Ir noteikts finansējuma apjoms, ir noteikti plāni, kā mēs pilnveidojamies un iegūstam papildu ierīces. Par šīm pozīcijām jāsaka.. nav mums šodien pietiekami finanšu resursi. Tie pamatā ir ES finanšu resursi. Viņi nav pietiekami, lai mēs varētu teikt, ka pēc gada, diviem vai trim mums viss būs pietiekami.

Vairāku gadu garumā ir paveikts ārkārtīgi liels darbs, un visi robežsargi ir apbruņoti ar NATO standartiem atbilstošām pistolēm. Šis gads un vēl varbūt nākamais gads – tad mēs pabeigsim pārapbruņošanas procesu uz triencienšautenēm. Tas nav vienīgais, ko mēs darām. Šodien ir arī likumdošanas iniciatīvas, ir apmācību programmas nodrošināšana. Robežsargu aktīva dalība militārajās mācībās mums ļauj gūt pārliecību, ka platiem soļiem tuvojamies tam, ko valsts ir definējusi – robežsarga dubulto funkcionalitāti – miera laikā robežas uzraudzība, bet kara laikā – būt par karavīru.

Neskatoties ne uz kādiem tehniskiem līdzekļiem, robežsardzē nevar iztikt bez suņa. Kinologs ar suni ir spējīgs izpildīt konkrēto uzdevumu, ko mēs sagaidām. Mēs patiesi lepojamies ar savu kinoloģijas dienestu. Mūsu kinologi ir sertificēti kā “Frontex” aģentūras eksperti un apmāca portugāļu robežsargus darbiem ar suņiem. Lai arī robežsardzes kinologi ir ļoti pieprasīti arī citur Eiropā, galvenais uzsvars ir Latvijā. Tiek veidots projekts jaunam Kinoloģijas centram. Es ļoti ceru, ka es vēl varēšu piedzīvot situāciju, kad sāksies Kinoloģijas centra būvniecība.

Foto: