Sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti joprojām ir sāpīgs jautājums

Šovasar veiktās aptaujas dati liecina, ka mācību biedrs vai kolēģis ar kustību, redzes, dzirdes traucējumiem un neredzamu invaliditāti radītu traucējuma sajūtu mazāk nekā katram piektajam respondentam, taču – ja mācību vai darba kolēģim būtu psihiskas saslimšanas vai intelektuālās attīstības traucējumi, tad traucējuma sajūta rastos vairāk nekā pusei aptaujāto.

Sabiedrības noskaņojums tika vērtēts pētījuma “Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums” ietvaros. Pētījumā analizēta gan Pamatnostādņu Konvencijas īstenošanai ieviešana, gan ANO Komitejas rekomendāciju ieviešana, gan progress 10 gados  pēc Konvencijas ratifikācijas.

Ar galvenajiem secinājumiem par pētījumu personas ar invaliditāti pārstāvošo organizāciju un vairāku ministriju pārstāvji tika iepazīstināti Invaliditātes lietu nacionālās padomes sēdē.  

Izmaiņas cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātē sabiedrība vērtē pozitīvāk – 6% aptaujāto uzskata, ka tā ir būtiski uzlabojusies un vēl 42% domā, ka nedaudz uzlabojusies. Paši cilvēki ar invaliditāti gan šādi domā retāk – 5% domā, ka būtiski uzlabojusies, bet 28% domā, ka uzlabojusies nedaudz.

Pētījumā sniegti secinājumi un ieteikumi iekļaujošas izglītības, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un sabiedrības izpratnes jomās, kas turpmāk tiks izmantoti nozaru politikās, definējot pasākumus cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju sekmēšanai.

Pētījums pieejams Valsts kancelejas Pētījumu un publikāciju datu bāzē: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3249