Saeimā šī gada valsts budžetu plānots pieņemt aprīļa sākumā
Budžeta komisijas deputāti ir gatavi intensīvam darbam, lai šī gada valsts budžetu galīgajā lasījumā varētu pieņemt darba grafikā paredzētajā termiņā – aprīļa sākumā. To trešdien, 27. februārī, sacīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars pēc tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru.
“Pēc Finanšu ministrijas plāna šī gada budžeta projektu parlamentā plānots iesniegt nākamnedēļ – 8. martā. Projekta nodošana izskatīšanai komisijās paredzēta 14 .martā, pirmais lasījums – 20. martā, savukārt pieņemšana galīgajā lasījumā plānota aprīļa pirmajā nedēļā,” par valsts budžeta likuma pieņemšanas darba grafiku informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Šodienas sēdē finanšu ministrs deputātus iepazīstināja ar šī gada valsts budžeta projekta izstrādes gaitu, atzīmējot, ka tas sagatavots, pamatojoties uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem pagājušā gada septembrī. Ministrs arī uzsvēra, ka budžeta pieņemšana iekavējusies par četriem mēnešiem, tādēļ tā pieņemšanai vajadzētu būt iespējami raitai.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne informēja, ka izskatīšanai Saeimā kā 2019.gada valsts budžeta projekts tiks virzīts tā saucamais tehniskais valsts budžets un 14 to pavadošie likumprojekti. Savukārt, ņemot vērā februārī Saeimā veiktos grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, netiks sagatavots vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts šim gadam.
Projektā ar nelielām korekcijām plānots turpināt līdz šim uzsāktos pasākumus, kā arī, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem, tostarp finanšu tirgus sakārtošanai, Diasporas likuma normu īstenošanai, mediķu, tiesnešu, prokuroru atalgojuma palielināšanai, mediju telpas stiprināšanai.
Pieskaroties jautājumam par pedagogu darba samaksu, ministrs uzsvēra, ka papildu finansējumu atalgojuma palielināšanai varēs novirzīt tikai tad, ja tiks īstenotas solītās izglītības reformas, tostarp sakārtots un optimizēts skolu tīkls un efektivizēti darba procesi. Iepriekš panāktā vienošanās par darba samaksas pieaugumu paredz, ka solījumus pilda visas iesaistītās puses, ne tikai valsts, pauda Reirs.
Foto: F64