Saeimai Pēterbaznīcas jautājumā vajadzētu veicināt kristīgo konfesiju vienotību

Tā kā Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikums Rīgas Svētā Pētera baznīcas tiesības nodot īpašam nodibinājumam, kurā būtu pārstāvēta valsts, Rīgas pilsēta un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), nav izpelnījies vispārēju atbalstu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai jārod cits risinājums. Diskusijas par to, vai baznīcas pārvaldībā nevajadzētu iesaistīties pēc iespējas vairāk konfesiju pārstāvjiem, sākušās arī katoļu vidū.

Kā zināms, šobrīd Pētera baznīcas ēka un zeme, kur tā atrodas, zemesgrāmatā nav ierakstīta un tai nav noteikts īpašnieks. Lai arī Levits rosinājis veidot nodibinājumu no četriem lielajiem spēlētājiem, prezidenta piedāvājumam pagaidām nav atbalsta. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis uzskata, ka ir jāturpina diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm, lai saprastu, kas ir labākais modelis, kā baznīcu pārvaldīt.

Vienlaikus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) paziņojis, ka šobrīd izskatīti tiek galvenokārt divi pretendenti – LELB un Rīgas pilsētas pašvaldība, kas jau darbojas kā Sv. Pētera baznīcas apsaimniekotāja bez īpašumtiesībām.

Nepamanīts nepaliek fakts, ka diskusijās nav iesaistīta Romas Katoļu baznīca, kas būtībā skaitās Pēterbaznīcas vēsturiskā īpašniece, kas to pārvaldīja no celšanas brīdim 1209. gadā līdz pat 1524. gadam. Kopš 1991. gada Pētera baznīca ir Rīgas domes īpašums, kuru šobrīd pārvalda Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Sv. Pētera baznīcas pārvalde.

Sociālajos tīklos katoļu neiesaistīšana raisījusi plašas diskusijas – daļa viedokļu paudēju uzskata, ka katoļi paši nav izrādījuši vēlēšanos uzņemties atbildību par šo dievnamu, kas viņu skatījumā nav pareizi, kamēr daļa atzīst, ka katoļi varētu arī nebūt tiešie pārvaldnieki, bet iesaistīties dievnama ikdienā gan tiem būtu vēlams.

“Man personīgi šķiet pieņemami, ja īpašnieks ir Rīgas pilsēta, bet dievkalpojumus noturēt un pastorālās aktivitātes veikt varētu luterāņi un katoļi. Jo baznīcu jāpiepilda ar ticīgajiem, ko līdz šim luterāņiem nav izdevies realizēt pienācīgi. Ja pilsēta ir gatava uzņemties rūpes par mūriem, tad jāpriecājas. Baznīcai nebūs finanšu riska, bet būs iespēja sludināt evaņģēliju un garīgi aprūpēt ticīgos,” diskusijā paudis Siguldas Katoļu draudzes prāvests Rihards Rasnacis, turpinot, ka “katoļi vēlas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku šajā dievnamā saņem pestīšanu”.

Vai tas nenozīmē, ka Saeimai tomēr vajadzētu atrast veidu, kā nodrošināt, ka Pēterbaznīcā plecu pie pleca darbojas vairākas konfesijas? Jo nenoliedzami, ka lielākās briesmas, kas šodien apdraud kristīgo pasauli, ir tas, ka kristietība tiek šķelta. Vai šoreiz ar Saeimas rokām?

Komentāri