Saeimas deputāti šajā krīzē jostas savilkt negrib

Tautas kalpiem martā izmaksātais atalgojums liecina, ka to ienākumi nav mazinājušies. 13. Saeimas 13 deputātu atalgojumā uz rokas martā saņēma vairāk nekā 3000 eiro. Lielākajai daļai deputātu ikmēneša ienākumi par darbu Saeimā svārstās no 2000 līdz 3000 eiro. Iepriekšējā krīzē, kas valsti skāra pirms 12 gadiem, Saeimas deputāti draudzīgi nobalsoja par sava atalgojuma samazināšanu, kas viņu ienākumus padarīja par aptuveni piektdaļu plānākus.

Saeimas deputātu atalgojums pašreizējā krīzē nav mazinājies. Ierindas Saeimas deputāta alga uz papīra šogad ir 2963 eiro. Papildus tam Saeimas deputāti, kuri ieņem arī kādu amatu, piemēram, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas komisijas un apakškomisijas priekšsēdētāji, frakcijas priekšsēdētāji, saņem vēl amata piemaksas. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir paredzēti 11 šādi amati, par kuru pildīšanu Saeimas deputātam pienākas amata piemaksa. Savukārt tie Saeimas deputāti, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ārpus Rīgas, saņem arī transporta un mājokļa īres kompensācijas.

Saeimas deputātu atalgojums un kompensācijas apjoms kopš iepriekšējās krīzes ik gadu ir pieaudzis, izņemot 2012. gadu un šo gadu, kad atalgojums ir saglabāts iepriekšējā gada līmenī. Saeimas deputāti pērn nolēma, ka pagājušā gada atalgojuma līmenis ir saglabājams visu 13. Saeimas laiku. Savukārt kompensāciju apmērs, uz ko deputāti var pretendēt, gan ir pieaudzis. Šogad deputāti, kuru dzīvesvieta atrodas vairāk nekā 200 kilometru attālumā no Rīgas, var mēnesī saņemt vairāk nekā 1000 eiro lielu kompensāciju. Tiesa, tik lielu kompensāciju gan pagaidām neviens deputāts saņēmis nav. Februārī lielāko kompensāciju 890 eiro apmērā saņēma deputāts Jānis Krišāns (Saskaņa). Dārgākā mājokļa īre (638 eiro), kas tika kompensēta, bija Saeimas deputātei Dacei Bluķei (Attīstībai/Par!), bet lielākie transporta tēriņi (655 eiro) – Saeimas deputātam Jānim Dūklavam (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Ekonomiska rakstura problēmas Latvija nepiedzīvo pirmo reizi. Iepriekšējā krīzē, kas Latviju piemeklēja pirms 12 gadiem, taupības nolūkos tika samazinātas gan ministru, gan Saeimas deputātu algas. 2009. gadā tautas kalpi draudzīgi nobalsoja, ka atalgojums jāsamazina un pēc tam tas jāiesaldē uz diviem gadiem. Līdz ar to iepriekšējās krīzes laikā deputātu algas saruka par 20 procentiem. Pēc tam gan atalgojums strauji atsāka kāpt, un, salīdzinot ar 2009. gadu, ierindas deputāta atalgojums uz papīra šobrīd jau ir dubultojies.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, premjers, ministri un Saeimas priekšsēdētāja – pagaidām nav gatavas arī atteikties no apmēram 1000 eiro lielajiem ikmēneša reprezentācijas izdevumiem, pat neskatoties uz to, ka reprezentācijas pasākumi tikpat kā nenotiek. Amatpersonas to pamato ar nepieciešamību turpināt darbu.

Valsts aparāta, tajā skaitā Saeimas, darbs tiešām nav apstājies. Martā notika septiņas Saeimas sēdes. Februārī tādas bija tikai četras. Savukārt Saeimas komisiju un apakškomisiju sēžu martā bija krietni mazāk nekā, piemēram, februārī. Martā kopumā notika 47 Saeimas komisiju un septiņas apakškomisiju sēdes.

Salīdzināšanai februārī – attiecīgi 104 un 18 sēdes.

Darbs nav apstājies arī pašvaldībās. Īstenībā pašvaldību domēs darba apjoms ir pieaudzis. Tomēr Saldus novada domes deputāti aprīļa sākumā nolēma grozīt Saldus novada pašvaldības budžetu, novirzot finansējumu no pašvaldības reprezentācijas izdevumiem novada daudzbērnu ģimeņu atbalstam.

Kamēr amatpersonas turpina izmantot reprezentācijas izdevumus un algā saņem vairāk nekā 2000 eiro, Covid-19 krīze bez darba šobrīd atstājusi vairākus tūkstošus strādājošo, kas nozīmē jostas savilkšanu un dzīvošanu no dīkstāves vai bezdarbnieku pabalsta vai pat pilnīgu palikšanu bez ienākumiem. Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija pagājušās nedēļas vidū par dīkstāves pabalstiem liecina, ka vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis aptuveni 258 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 552 darba ņēmēji. 10 938 cilvēkiem jeb 86 procentiem no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 233 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro. Līdz piektdienas, 17. aprīļa, pēcpusdienai dīkstāves pabalsti bija izmaksāti 16 587 darba ņēmējiem un 977 pašnodarbinātām personām.

Savukārt kopējais bezdarbnieku skaits valstī marta beigās bija sasniedzis 61 150, tajā skaitā martā par bezdarbniekiem kļuva teju 3000 strādājošo, ziņo LETA. Aprīļa pirmajā nedēļā par bezdarbniekiem kļuva vēl vairāki tūkstoši iepriekš nodarbināto, bezdarbnieku skaitam tuvojoties 66 tūkstošiem. Iepriekšējā krīzē – 2008. gadā – Latvijā bija 88 tūkstoši bezdarbnieku, bet 2010. gadā pat 210 tūkstoši strādājošo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.