Saeimas komisija nobalso par Pēterbaznīcas atdošanu vācu draudzes nodibinājumam – rīdziniekiem par to vairs nebūs nekāda teikšana

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nav atsaukusies aicinājumiem saglabāt Svēto Pētera baznīcu Rīgai un rīdziniekiem un šonedēļ izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu, kas paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.

Nodibinājumam tiks nodotas arī Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības. Kā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), Rīgas Svētā Pētera baznīca ir nozīmīgs simbols, un, lemjot par piemērotāko risinājumu, svarīgi salāgot visas intereses, ņemot vērā arī to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā luterāņu draudzei piederoša baznīca. Vienlaikus gan viņš tādā gadījumā ignorējis faktu, ka patiesībā katoļi skaitās Pēterbaznīcas vēsturiskie īpašnieki, proti, līdz 1524. gadam tas bija Romas Katoļu baznīcas dievnams.

To par šokējošu un skumju iznākumu nosauca arī komisijas pārstāve Linda Medne (JKP), norādot, ka Latvijas iedzīvotājiem, Rīgas pilsētai par un gar Pēterbaznīcu teikšana vairs nebūs. Vēl vairāk – pēc konkrētā likuma interpretācijas, nodibinājums teorētiski drīkstēs izīrēt Pēterbaznīcas skatu torni un pieguļošās telpas trešajām personām par grašiem, bet, valstij uzrādīt, ka apsaimniekošanā vieni zaudējumi, tādējādi Latvijas iedzīvotājiem nāksies segt  nodibinājuma nesaimniecisko, jau iepriekš paredzamo darbību, vai arī apzināto rīcību.

“Atgādināšu, ka “ekspertu” darba grupa, esot pie šī likumprojekta strādājusi gadiem, tāpēc tagad ir jāsteidzas un nevar vairs veltīt laiku, lai profesionāli atrisinātu dažādos riskus, kuri slēpjas zem šī Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojekta. Lai cik slikti viss izskatītos, priekšā tomēr vēl ir balsojums Saeimas plenārsēdē. Cerēsim, ka daļai deputātu tomēr modīsies sirdsapziņa nenostāties pret sabiedrību un savas valsts – Latvijas galvaspilsētu,” uzsvēra Medne.

Vienlaikus portālā manabalss.lv turpinās parakstu vākšana par Pēterbaznīcas piederības noteikšanu Rīgai. Iniciatīvas autors Didzis Zīraps uzsver: “Pēterbaznīcai, kā vienam no mūsu galvaspilsētas un valsts simboliem, juridiski ir jāpieder tautai, tātad reģistrētai uz tās demokrātiskās pārstāvniecības institūcijas vārda, tāda ir mana visdziļākā pārliecība!”