Pēc Latvijas simtgades dziesmu un deju svētkiem tika nojaukta Mežaparka Lielā estrāde. Demontāža notika divus mēnešus, saglabājot estrādes kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības – vitrāžas, dzegu fragmentus un ornamentus, ko paredzēts izstādīt jaunajās estrādes telpās. Šodien topošās mūsdienīgās Lielās estrādes pamatos tika iebetonēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, un kapsulā ir ievietots arī 2019. gada 16. janvāra laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze numurs.
Lielās estrādes pārbūve turpināsies līdz 2020. gada 18. jūnijam jeb XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Pēc tam turpināsies pārbūves otrā kārta, kas ilgs līdz 2023. gadam, kad dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu. Atvadas no ierastā Lielās estrādes veidola notika aizvadītajos dziesmu un deju svētkos. Turpmāk tā būs vizuāli ļoti mainījusies. Saskaņā ar arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša ieceri brīvdabas estrāde Mežaparkā atspoguļo Latvijai raksturīgus simbolus: kalnu, koku, birzi un lapotni.
Šie simboli ietver skatuves vispārējo tēlu, atspoguļojot tās tapšanu no atsevišķiem elementiem (koka simbols) līdz lapotnes simbolam, ar ko tiek saprasti ar skaņu saistītie elementi – akustiskie vairogi, ekrāni, gaismas, skaņas iekārtas utt. Dziedātāju tribīnes simboliski attēlo kalnu. Estrāde iegūs ne tikai jaunu veidolu, bet arī tiks palielināts dziedātāju vietu skaits – līdz 11 200 vietām. Pēc rekonstrukcijas Lielā estrāde pārtaps daudzfunkcionālā kompleksā, ko varēs izmantot dažādiem publiskiem pasākumiem. Zudībā nav gājis 1955. gadā celtās estrādes arhitektoniskais mantojums. Saglabāti ir gan estrādes 3D skenējuma faili un saglabāto artefaktu rasējumi, gan vērtīgākās detaļas.