Sanitāro grāmatiņu vairs nav. Veselības kontrole tikai uz papīra.
Birokrātiskais slogs un nereti tikai formālas veselības pārbaudes – tā varētu raksturot nu jau par vēsturi kļuvušās sanitārās grāmatiņas. Ieraksts šajā grāmatiņā nevarēja apliecināt to, vai cilvēks ir vesels konkrētā brīdī vai jau nākamajā nedēļā pēc pārbaudes veikšanas saslimis ar kādu infekcijas slimību.
«Mēs, veicot šīs izmaiņas noteikumos, vēlējāmies samazināt birokrātisko slogu un izmaksas darbiniekiem un darba devējiem, ko prasīja regulāras pārbaudes un atzīmes sanitārajā grāmatiņā, vienlaikus šo veselības pārbaužu sistēmu veidojot atbilstošu mūsdienu prasībām,» Neatkarīgajai sacīja Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vecākā referente Vija Ozoliņa. Noteikumu izmaiņu «sāls» ir apstāklī, ka tādas pārbaudes, kādas tika prasītas no daudzu nozaru darbiniekiem, nereti faktiski bija bezjēdzīgas, jo nepasargāja citus no infekciju slimību izplatīšanas. Piemēram, ja sanitārajā grāmatiņā pagājušajā nedēļā jums ir atzīme par visām veiktajām pārbaudēm un atzinums, ka esat vesels, šonedēļ varat sasirgt ar kādu zarnu infekciju. Tāpēc svarīgākais ir likt darbiniekiem saprast, ka jāseko līdzi savam veselības stāvoklim, jāatpazīst šo slimību pazīmes un neiet uz darbu slimam. «Jaunā kārtība vairāk ir vērsta uz darbinieku pašu atbildību,» saka V. Ozoliņa. Tiesa, divām darbinieku grupām – cilvēkiem, kuri strādā tiešā saskarē ar pārtiku, un personām, kuras strādā ciešā saskarē ar bērniem – joprojām vajadzēs veikt veselības pārbaudes, taču saņemot ne sanitāro grāmatiņu, bet izziņu no sava ģimenes ārsta.
Pie bērniem tikai pēc pārbaudes
Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību, tika grozīti pērn vasarā. Tagad izmaiņas ir stājušās spēkā, un patiešām ļoti daudzi darbinieki un darba devēji var atviegloti uzelpot, jo vairs nav vajadzīgas sanitārās grāmatiņas jeb -oficiāli – Personas medicīniskās grāmatiņas. Tomēr pagaidām tās visiem gan nevajadzētu izmest, jo gadījumā, ja šajā grāmatiņā ir derīgs ieraksts, tas der kā apliecinājums darbinieka veselības stāvoklim, un tieši tiem strādājošajiem, kuriem arī turpmāk būs jāveic pārbaudes. Veselības ministrijas speciāliste V. Ozoliņa stāsta, ka, atceļot sanitārās grāmatiņas kā tādas, obligātās veselības pārbaudes ir saglabātas divām darbinieku grupām. Viena no tām ir darbinieki, kuri strādā tuvā kontaktā ar bērniem, piemēram, bērnudārzā, skolā vai medicīnas iestādē, kur sniedz palīdzību bērniem. Otra grupa ir cilvēki, kuri strādā darbos kādā no pārtikas aprites posmiem, bet kur ir tieša saskare ar nefasētu pārtiku. Šiem darbiniekiem gan nav nepieciešamas sanitārās grāmatiņas – tā vietā obligāto pirmreizējo un periodisko veselības pārbaudi veic ģimenes ārsts, izsniedzot izziņu uz speciālas veidlapas.
Zaudējušas jēgu
Ir skaidrs, ka sanitāro grāmatiņu atcelšana mazinās birokrātisko slogu, izmaksas, arī veikto analīžu daudzumu, tomēr, vai tas nemazinās arī drošību par to, ka kāds darbinieks «staigā» ar slimību un nepārbaudās? V. Ozoliņa piekrīt: jā, kādreiz bija regulāras pārbaudes un bija grāmatiņā ieraksts, taču tas nebūt negarantēja, ka cilvēks patiešām konkrētajā dienā darba vietā ir vesels. Sanitārās grāmatiņas pēc būtības bija zaudējušas jēgu. «Daudz lielāka nozīme ir tam, ka darbinieks laikus pamana un atpazīst slimības simptomus un vēršas pie ārsta, neiet uz darbu, tādā veidā reāli pasargājot citus no inficēšanas,» uzsver V. Ozoliņa. Mainot noteikumus, speciālistu diskusijās nonākts pie secinājuma, ka jāaizstāj grāmatiņas ar darbinieku pārbaudi pie ģimenes ārsta un tikai divām darbinieku grupām. Eksperti arī esot norādījuši, ka tieši bērni ir visneaizsargātākie pret dažādām infekciju slimībām, tāpēc, protams, darbiniekiem, kas strādā aprūpes vai izglītības sfērā, pārbaudes jāveic, tostarp reizi gadā plaušu izmeklējums (rentgens), lai pārliecinātos, vai nav tuberkuloze. Pārtikas nozarē būtiskākais ir dažādas zarnu infekcijas, taču tās visātrāk var pamanīt tieši pats darbinieks.
Mediķiem – nevajag
Tomēr saskaņā ar jauno kārtību sanitārās grāmatiņas vairs nav vajadzīgas mediķiem, turklāt māsām, ārstiem, sanitāriem pat nav jāveic arī obligātās pārbaudes (izņemot tos medicīnas darbiniekus, kuri strādā ar bērniem). Tā kā mediķi ik dienu ir kontaktā ar pacientiem, rodas jautājums, vai tiešām ir bijis lietderīgi atcelt pat plaušu ikgadējās pārbaudes, lai iespējami ātri atklātu tuberkulozi? V. Ozoliņa atzīst: jā, par to bija diskusijas ekspertu vidū, tomēr tika izlemts noteikt šādas pārbaudes tikai mediķiem, kuri strādā ar bērniem. «Visus gadījumus mēs arī nevaram iekļaut un paredzēt,» saka V. Ozoliņa. Turklāt attiecībā uz mediķiem ir spēkā citi noteikumi, kur no veselības riska viedokļa tiek paredzēts reizi trijos gados veikt pārbaudes. Svarīgākais, ka valsts atteikusies no «nelietderīgām pārbaudēm, kas nekādi nenovērš inficēšanās riskus pakalpojuma saņēmējiem». Tomēr noteikumi paredz, ka darba devējam ir tiesības nosūtīt darbinieku veikt veselības pārbaudi situācijās, ja ir aizdomas vai ir informācija, ka darbinieks ir inficējies ar kādu no infekcijas slimībām.
Nepilnības 6%
Veselības inspekcijas dati rāda, ka neatbilstības sanitāro grāmatiņu jomā ārstniecības iestādēs līdz šim konstatētas sešos procentos gadījumu. Kā piemēru var minēt Rīgu un Rīgas reģionu. «Biežākās neatbilstības bija tas, ka daži darbinieki savlaicīgi neveica obligātās veselības pārbaudes,» sacīja Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Konstantija Reinfelde. No visām veiktajām kontrolēm 18 ārstniecības iestādēs konstatētas neatbilstības – astoņos gadījumos daži darbinieki nebija veikuši pārbaudes, bet desmit gadījumos atklātas dažādas citas nenozīmīgas neatbilstības, piemēram, nav darbinieka paraksta par simptomu ievērošanu. Kontroles arī turpmāk tiks veiktas pēc plāna.