Satversmes tiesa lemj par labu bērnu nākotnei
Valsts dzimšanas dienā Satversmes tiesa pasniegusi brīnišķīgu dāvanu tiem krievu un citu tautību bērniem, kuri mācās privātajās mazākumtautību skolās – arī viņiem būs tiesības un pienākums apgūt valsts izglītību valsts valodā.
Šī ir kārtējā Kremļa polittehnologu sakāve. Viņi cenšas sabotēt izglītības valodas reformu, pakļaujot krievu bērnus diskriminācijai, taču arvien tuvāk ir brīdis, kad tiesiskie līdzekļi, ar kuriem pārbaudīt reformas juridisko stiprību, būs izsmelti.
Vienots standarts katrā skolā
Pavasarī Satversmes tiesa atzina par Latvijas Republikas pamatlikumam atbilstošu pāreju uz valsts valodu valsts un pašvaldību skolās, pagājušās nedēļas nogalē tika pasludināts spriedums attiecībā uz privātajām mazākumtautību skolām. Vēl atlicis izspriest par valsts valodas klātbūtni bērnudārzos un augstskolās. Taču pamata bažām kļūst arvien mazāk, jo katrs iepriekšējais spriedums veido pamatojumu arī nākamajam. Tieši tā noticis šajā lietā attiecībā uz privātajām mazākumtautību skolām. Tās drīkst dibināt, tajās drīkst mācīt mazākumtautības kultūru un valodu. Taču, ja runa ir par valsts standartiem, kas mācību noslēgumā garantē valsts izsniegtu diplomu, tiem jābūt vienādi piemērotiem ikvienā skolā – gan valsts un pašvaldību dibinātā, gan privātā komercskolā. Kā preses konferencē piektdien sprieduma publiskošanas pasākumā skaidroja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un tiesnesis Gunārs Kusiņš, privātās skolas patiešām drīkst veidot savas atšķirīgas programmas un mācīt bērniem atšķirīgu mācību saturu, taču, ja runa ir par valsts diplomu, standartiem jābūt ievērotiem. Valstij ir jānodrošina izglītības mērķu sasniegšana, un valsts valodas apguve, kā arī tās pilnvērtīgs lietojums neapšaubāmi ir šāds mērķis. Ja tomēr privātā skola nevēlas sarunāties valsts valodā, tā drīkst pasniegt neformālu izglītību, taču jau bez valsts diploma.
Puškins nebūs jātulko
Izglītības reforma nebūt neaizliedz mazākumtautības valodas lietošanu skolās, jo tie priekšmeti, kas attiecas specifiski uz mazākumtautību identitāti un kultūru, arī turpmāk būs apgūstami mazākumtautību valodās. Piemēram, literatūra. Krieviem neliks Puškina dzeju mācīties no atdzejojumiem latviešu mēlē. Taču pārējos vispārizglītojošos priekšmetus viņi apgūs valsts valodā. Un nav tiesa, ka valodas reforma notiek pēkšņi un neapspriežoties ar sabiedrību, kā to apgalvo reformas pretinieki. Šīs pārejas nepieciešamība apspriesta jau kopš neatkarības atgūšanas, un tās īstenošanā tiek ievērots saudzējošs pakāpeniskums, kas nodrošina tiesisko paļāvību. Dominējošā valsts valodas proporcija mazākumtautību skolās tiks sasniegta triju gadu laikā, kā to paredz grozījumi Izglītības likumā. Un šī reforma pilnībā atbilst Satversmei, tā norāda tiesa:
«Ņemot vērā Latvijas īpašos vēsturiskos apstākļus, kas izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas un rusifikācijas rezultātā, kā arī pašreizējo situāciju valsts valodas lietojuma kontekstā, Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs, regulējot mācību valodu lietojumu vispārējās izglītības procesā privātajās izglītības iestādēs, ir nodrošinājis līdzsvaru starp valsts valodas lietojuma veicināšanu un pie mazākumtautībām piederošo personu tiesībām uz savas identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu.»
Latvijas valsts garantē
Satversmes tiesa šajā spriedumā arī ir pamatojusi, kādēļ rūpes par valsts valodas lietošanu ir visas sabiedrības interesēs. Tā nav tikai katra paša darīšana, kādā valodā runāt:
«Valsts valodas prasme ir nepieciešama ikvienai personai, lai veiksmīgi iekļautos sabiedrībā. Turklāt tā aizsargā arī pie valstsnācijas piederošo personu tiesības brīvi lietot valsts valodu jebkurā dzīves jomā visā valsts teritorijā. Līdz ar to pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis – demokrātiskas iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība.»
Jāatgādina, ka Satversmes tiesa pagājušajā gadā saņēma vairākus pieteikumus par Izglītības likuma grozījumu iespējamo neatbilstību Satversmei. Pavasarī tika nolasīts spriedums lietā par valsts un pašvaldību skolām, kas tika rosināta pēc 12 Saeimas deputātu iesnieguma. Tagad lietā, kas sākta pēc Tengiza Džibuti, Danas Džibuti un Davida Džibuti iesnieguma. Šie reformas pretinieku piemeklētie mazākumtautības pārstāvji vēlas saņemt Latvijas valsts diplomu par izglītību krievu valodā. Taču tā vietā saņēmuši tiesas atteikumu.
Satversmes tiesas dāvana Latvijā dzīvojošo mazākumtautību bērniem un sabiedrībai kopumā skan sekojoši:
«Atzīt Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļu par atbilstošu Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam.» Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Latvijas valsts to garantē.