Sausums iznīcina zemnieku cerības uz izcilu ražu

Siltā pavasara un vasaras dēļ labības pļauja Latvijā šogad iesākusies par pāris nedēļām agrāk nekā citus gadus. Tomēr sausums un karstums, kas lielākajā valsts daļā valdīja aprīlī, maijā un jūnijā, pēc Eiropas Komisija prognozēm, kviešu ražu Latvijā samazinās par 9 procentiem. Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apsekojumi liecina – vasarāji, it īpaši Kurzemē, šogad cerojuši maz vai nav cerojuši vispār, kas neļauj cerēt uz labu ražu.

Ziemas miežu novākšana Latvijā jau ir sākusies, un drīzumā arī labības kombaini dosies kviešu laukos. LLKC speciālisti vērtē, ka sausuma ietekmē graudi šogad būs sīkāki, nekā vajadzētu, līdz ar to ražas, visticamāk, būs apmierinošas, bet ne izcilas. Šogad ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkstoši hektāru.

Lauksaimniecības uzņēmuma Baltic Agro speciālisti secina, ka šogad pļaujas laiks Latvijā ir sācies agrāk, nekā ierasts. Ņemot vērā iepriekšējā gada smagos ražas novākšanas apstākļus, kad nemitīgi lija lietus, zemnieki cenšas nodrošināt maksimālo jaudu, lai nezaudētu jau tā tik grūti izaudzēto.

Lauksaimnieki atzīst, ka sliktās ziemošanas dēļ ziemāju platības šogad ir mazākas. «Situācija šogad smaga, ja runājam par gaidāmo ražību. Ziemāju maz, sējumi izretināti. Vasarāji sausuma dēļ veidoja ļoti mazas vārpiņas. Iemesls – cerošanas beigās, laikā, kad graudaugi veidoja graudus vārpā, bija sauss un karsts laiks. Graudaugi bija klimatiskā stresa apstākļos, barības vielas no augsnes nespēja uzņemt,» atklāj Baltic Agro Jelgavas servisa centra vadītājs Egils Sviķis.

AS Rīgas dzirnavnieks, kas ir viena no lielākajām graudaugu pārstrādātājām Latvijā, lēš, ka pirmos šā gada ražas graudus uzņēmums varētu pieņemt aiznākamnedēļ. Šajā sezonā plāno iepirkt līdz 150 000 tonnu graudu – kviešus, rudzus un auzas. Papildu uzmanība tiks veltīta bioloģiskajiem graudu iepirkumiem, kā arī graudiem, kas tiek audzēti bez augšanas regulatoriem, ievērojot striktas Rīgas dzirnavnieka graudu audzēšanas prasības.

Pēc Rīgas dzirnavnieka vērtējuma, šobrīd graudu cenas ir līdzīgā līmenī, kādā tās bija pērn sezonas sākumā. Aktuālās iepirkumu cenas zemnieku ērtībām tiks publicētas Rīgas dzirnavnieks mājaslapā.

AS Dobeles dzirnavnieks pērn pārstrādāja 226 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 39 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils atklāj, ka ražošanas jaudas plānots kāpināt arī šajā gadā. «Paredzam, ka šogad pārstrādāsim jau vairāk nekā 250 tūkstošus tonnu graudu, tāpēc turpinām darbu pie tā, lai uzlabotu graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes procesus. Efektīva kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir mūsu ražošanas pamats,» uzsver K. Amsils.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs:

– Maijs un jūnijs ir tie mēneši, kad graudaugiem praktiski noformējas raža, izveidojas attiecīgo stiebru skaits uz kvadrātmetru un graudi vārpās. Būtiskākais šajā procesā ir mitrums, kura šogad trūcis praktiski visos laukos. Sausuma ietekmē Kurzemē vasaras rapsis maz zarojies, daudzi ziedi tukši, un tie nobirst. Biezība vasarājiem arī nav apmierinoša. Vidzemē un Latgalē atkarībā no tā, kur nokrišņi tikuši vairāk, lauki izskatās apmierinoši, tomēr mitrums, kas sagaidīts jūnija beigās un jūlija sākumā, ļauj cerēt vienīgi uz lielāku graudu rupjumu. Savukārt Zemgalē mitruma trūkumu vizuāli tik ļoti novērot nevar, jo šajā reģionā vairāk dominē ziemāju labības, kas spēja izmantot agro pavasara mitrumu

Anita Skudra, AS Rīgas dzirnavnieks direktore:

– Šogad pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā tik agri saņemsim pirmās graudu ražas. Parasti mēs tās gaidām jūlija beigās un vēsākās vasarās pat augusta pirmajā nedēļā, bet šogad tās saņemsim kādas divas trīs nedēļas ātrāk. Šobrīd vēl pāragri spriest par to kvalitāti, bet, ņemot vērā zemnieku paustās bažas, pats svarīgākais, lai izaudzētā labība atbilst pārtikas graudu kvalitātes kritērijiem. Mūsu speciālisti apseko laukus, un pašreiz esam optimistiski noskaņoti par graudiem Vidzemē un Latgalē. Tomēr viss atkarīgs no turpmākajiem laika apstākļiem. Kā rāda pēdējie gadi, situācija šajā jomā var negaidīti mainīties pat nedēļas laikā.

Foto: F64