Sinfonietta Rīga un Zuzeum aicina uz kamermūzikas vakariem mākslas centra Lielajā zālē
Pirmatskaņojumi, baroka mūzikas dārgumi, maģiskais Šēnbergs un Mocarta ģēnija gars – klāt ikgadējie kamermūzikas svētki Zuzeum mākslas centrā! Cikla “Vasaras vakara kamermūzika” četros koncertos, no 27. līdz 30. augustam klausītājus gaida tikšanās ar pasaules kamermūzikas aizraujošākajiem paraugiem Sinfonietta Rīga mākslinieku un viņu draugu sniegumā, savukārt pirms koncertiem un koncertu starpbrīžos mākslas centra zālēs būs aplūkojama pasaulslavenā tēlnieka Ervīna Vurma izstāde “Kā tas ir”. Muzikālos notikumus vadīs Orests Silabriedis.
Nu jau par gaidītu tradīciju kļuvušais Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertcikls “Vasaras vakara kamermūzika” Mākslas centrā Zuzeum šogad norisināsies augusta izskaņā – laikā, kad vēlās vasaras pēcpusdienas vēl tvīkst zied rotā, bet vakaros gaisā jau virmo sentimentālas rudens vēsmas. Šīs nostalģijas pilnās gadalaiku metamorfozes tik atbilstīgas kamermuzicēšanas būtībai!
Šogad orķestra spilgtās personības kamermūziķu ampluā atklāsies četros atšķirīgos koncertvakaros, kurus kuplinās arīdzan saistošie Oresta Silabrieža ievadvārdi. Baroka skaņumākslas pārlaicīgā dzīvesgudrība tajos sabalsosies ar mūsdienu jaunrades nevaldāmo enerģiju, un emocionāli nospriegota delartiska melodrāma – ar vien klasicismam piemītoša spožuma niansēto spēku.
- augustā uz skatuves kāpjot rūdītiem senās mūzikas lietpratējiem, aizdomāsimies par mūžzaļām vērtībām un dzīves pārejošo dabu. Programmas centrā liktā teju hipnotiskā Stefano Landi Passacaglia della Vita te sabalsosies ar ugunīgi trauksmainu tarantellu un pat četru dažādu reģionu pārstāvošu baroka skaņražu elegances un smeldzes pilnajām čakonām. Pie vakara virsotnēm pieskaitāma arī alegorijām piesātinātā Dītriha Bukstehūdes kantāte “Kā briedis brēc pēc ūdens upēm” un tā dēvētā “Londonas Baha” svinīgā “Kāzu kantāte”.
Koncertcikla lielākā intriga ir 28. augusta vakars – Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta programma “Rītausmas vilki”, kurā īpaši šiem mūziķiem darināti latviešu komponistu darbi sabalsojas ar amerikāņu skaņraža Braisa Dressnera leģendārajam Kronos kvartetam veltīto opusu. Līdzās Aleksandra Avrameca jaundarbam, kurā īpaša uzmanība pievērsta vēja fenomena radošai izpētei, skanēs teātra pasaules smalkākās nianses pārzinošā Edgara Mākena mūzika, kam iedvesma smelta mūsu pašu lepnuma Pētera Vaska žanra virsotnēs. Ritmiskas enerģijas caurstrāvots savukārt solās būt citkārt ar sitaminstrumentu spēli asociētā Ernesta Mediņa jaunākais veikums. Sekojot pirms diviem gadiem Zuzeum atskaņotajam Džordža Krama kara neprāta tematikai velītajam darbam “Black Angels”, Sinfonieta Rīga stīgu kvartets turpina izzināt Kronos kvarteta plašā repertuāra lappuses, šoreiz klausītājiem piedāvājot apzināties entropisko procesu nenovēršamību līdz ar Dressnera opusu “Le Bois” (“koksne”). Darbs sakņots pārlaicīgajā Perotēna polifonajā rakstībā un idejā par visu lietu laicīgumu, kontemplējot par ugunsgrēkā nopostīto tūkstoš gadu seno Parīzes Dievmātes katedrāles jumta koka pārsegumu likteni.
Ne tikai Latvijas koncertdzīvē vien klātienes sastapšanās ar 20. gadsimta austriešu skaņumākslas vizionāra Arnolda Šēnberga ikonisko melodrāmu “Mēness Pjero” ir allaž ļoti gaidīts un īpašs notikums. 29. augustā kopā ar Sinfonietta Rīga mūziķiem to izdzīvos pasaules slavas priekšvakarā esošais soprāns Katrīna Paula Felsberga. Pilna aforismiem un simboliem, lakmetu satricinošiem vērojumiem un komentāriem, šī partitūra spēcīgi rezonē arīdzan ar laiku un apstākļiem, kādos šobrīd dzīvojam mēs.
Un cikla izskaņā – trīs kamermūzikas zelta repertuāram piedēvējamas vērtības! 30. augusta programmā “Mūžzaļais akācijas koks” līdzās Vīnes klasiķa Volfganga Amadeja Mocarta koncertiskuma caurstrāvotajam Klavieru kvintetam, kuru pats ģēnijs uzskatījis par vienu no saviem labākajiem skaņdarbiem, skanēs ceturtdaļgadsimtu pēc tā tapušais vācu romantisma lielmeistara Kārļa Marijas Vēbera virtuoza azartiskuma un saistoša melodiskuma pilnais Klarnetes kvintets. Savukārt pirms apaļa gadsimta komponētais čehu meistara Leoša Janāčeka pūšaminstrumetu sekstets “Jaunība” uzmanību saista ar tautiskiem ritmiem un gaišu nostalģiju, gaumīgu humora dzirskti un atmiņā iegulstošiem melodiskiem motīviem.