Slidenais laiks nes traumas

Ziema ir skaista, taču vienlaikus tā var būt bīstama, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Sals, apledojušas ietves un gari, tumši vakari pat īslaicīgu pārvietošanos ārpus mājām var padarīt par izaicinājumu arī spēka gados esošiem cilvēkiem. Lai novērstu traumas un nelaimes gadījumus, šajā periodā pastiprināta uzmanība jāpievērš tiem, kam kustības ir apgrūtinātas veselības stāvokļa un vecuma dēļ.

Drošība ziemā sākas ar piemērotu, laikapstākļiem piemērotu apģērbu un apaviem, kas pasargā no apsaldēšanās un paslīdēšanas, tomēr vēl vairāk jāpiedomā pie līdzcilvēku ikdienas paradumiem un mājokļa stāvokļa.
Sals, apledojums un kritieni 

Zema gaisa temperatūra būtiski palielina veselības riskus. Senioriem krasas temperatūras organisms panes sliktāk – aukstumā pasliktinās asinsrite, pieaug sirds un elpošanas sistēmas noslodze. Turklāt salā veidojas bīstams un ne vienmēr uzreiz pamanāms apledojums, kas šīs vecuma grupas pārstāvjus pakļauj kritieniem. Zināms, ka cienījama vecuma cilvēkiem kritieni mēdz būt īpaši bīstami un var beigties ar nopietnām traumām, no kurām atgūties var būt sarežģīti.
“If pieredzē šogad ir atlīdzību gadījumi, kad cilvēki vecumā virs 65 gadiem, pastaigājoties ar suni, neveiksmīgi paslīdēja un guva lūzumus. Šajos gadījumos tika izmaksāta atlīdzība aptuveni 720 eiro apmērā par traumas faktu kā tādu, pamatojoties uz diagnozi. Citos gadījumos iedzīvotāji ir paslīdējuši uz ietvēm, ejot laukā no mājas vai dodoties uz sabiedriskā transporta pieturu, un guvuši muguras saišu sastiepumus un astes kaula sasitumus, kur izdevumi par ārstēšanos tuvojas pat 1500 eiro robežai.

Bieži vien cilvēki nenovērtē, cik pēkšņi kritiens var pārvērsties nopietnā negadījumā, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, tāpēc tuviniekiem kopā ar senioru vajadzētu apdomāt, vai cilvēkam ar līdzsvara, kustību un citiem ierobežojumiem došanās ārpus mājām šādos apstākļos būtu vēlama,” norāda If Nelaimes gadījumu apdrošināšanas produkta vadītāja Inga Draule.

Mājoklis – drošības sala vai riska zona?

Ziema var būt izaicinoša arī atrodoties mājoklī. Ja nepieciešamas papildu rūpes par mājokļa uzturēšanu, piemēram, sniega tīrīšanu, malkas nešanu, krāsns kurināšanu vai apkures sistēmas uzraudzīšanu, jāatceras, ka tas prasa fizisku piepūli un pārvietošanos sarežģītākos apstākļos, kas senioram var būt par smagu. Ja zināms, ka cilvēkam jāveic šie regulārie darbi, piedāvā savu palīdzību vai, ja iespējams, algo kādu, kurš par to parūpētos seniora vietā.

Īpaši vērīgiem jābūt apkures drošības jautājumos. Gāzei, elektriskajiem sildītājiem un krāsnīm jāpievērš pastāvīga uzmanība, jo pat neliels aizmāršīgs brīdis var nozīmēt nenoslēgtu gāzi vai pārslogotu sildītāju, un tad tas jau kļūst par nopietnu apdraudējumu.

“Negadījumi mājoklī bieži notiek aiz šķietami nelielas neuzmanības – aizķeršanās aiz paklāja vai mēģinot aizsniegt kādu augstāku plauktu,” skaidro Inga Draule. “Turklāt ziemā telpās biežāk valda krēsla, līdz ar to šie riski pieaug. If reģistrēti vairāki atlīdzību gadījumi, kad seniori paslīd vannas istabā, aizķeras aiz paklāja, sasit pēdu pret stenderi vai galda kāju.”

Saziņa ikdienā – rūpes, kas ļauj novērst sliktākos scenārijus

Šādas situācijas var novērst, parūpējoties par vienkāršiem risinājumiem – iegādājoties neslīdošus paklājus (arī vannasistabā), nodrošinot labu apgaismojumu un pārvietojot ikdienā nepieciešamos priekšmetus viegli aizsniedzamā augstumā.
Ne tikai ziemā, bet arī citos gadalaikos, būtiska ir regulāra saziņa ar senioru. Pat īss zvans vai ziņa ataino rūpes par cilvēku, turklāt tā ir arī drošības pārbaude, kas ļauj saglabāt mieru visām iesaistītājām pusēm. Ja cilvēks gados uz zvanu neatbild, tas var būt pirmais signāls, ka nepieciešams pārliecināties par viņa veselību un drošību.

Lai būtu zināms, kā rīkosieties šādās situācijās, kad uz zvanu vai ziņu atbildi nesaņemat, vērts ar senioru jau laikus vienoties par alternatīvu risinājumu jeb plānu B, piemēram, sarunāt kādu labi zināmu kaimiņu, radinieku vai draugu, kurš dzīvo tuvumā un būtu gatavs aiziet apskatīt, vai viss ir kārtībā.

Dodoties ārpus mājām

Lai arī kustības svaigā gaisā ir svarīgas, ziemā priekšroka jāsniedz drošībai. Īsa pastaiga pa pazīstamu, neslīdošu maršrutu un, vēlams, ar kādu pavadošo personu ir labāka izvēle nekā brauciens sabiedriskajā transportā vai došanās uz veikalu vai tirgu.

Noderīgs atbalsts ir arī dažādas viedierīces, piemēram, viedpulksteņi ar kritiena noteikšanas funkciju vai personīgās ārkārtas palīdzības sistēmas (PERS), kas automātiski atpazīst nopietnu kritienu un nekavējoties nosūta paziņojumu neatliekamajai palīdzībai vai tuviniekiem. Bieži vien tajās izmanto GPS tehnoloģijas, kas ļauj precīzi noteikt cilvēka atrašanās vietu. Arī uzraudzības lietotnes viedtālruņos nodrošina iespēju gan senioram, gan radiniekiem ātri pārliecināties, ka ikdienā viss norit mierīgi un droši.

Pārvietojoties ārpus mājām, jāņem vērā arī tas, ka ziema ir vīrusu laiks, turklāt atlabšana no slimībām gados vecākiem cilvēkiem mēdz būt smagāka un ilgāka, tāpēc pārtikas un medikamentu sagāde ar tuvinieku palīdzību ir ne tikai ērtāks, bet arī drošāks variants un ļauj izvairīties no vietām, kur atrodas daudz cilvēku ar lielākām vai mazākām saslimšanām.