Slimnīcas: Naudas trūkumu sajutīs pacienti
Slimnīcas: Naudas trūkumu sajutīs pacientiVeselības ministrija ar mediķus pārstāvošajām organizācijām pagaidām nav vienojusies, kā nākamgad pieejamā finansējuma ietvaros palielināt ārstniecības personu algas. Viedokļi par to, kā sadalāms pavisam plānais papildu finansējuma deķītis, būtiski atšķiras. Brīdī, kad Veselības ministrija un politiķi norāda, ka algas būs iespējams palielināt tikai viszemāk atalgotajām mediķu grupām, jāatgādina, ka arī pie plānotā, bet nesaņemtā papildu finansējuma – 119 miljoniem eiro – bija plānots par 20 procentiem paaugstināt tikai zemāko mēnešalgu.
Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam nākamgad tiks novirzīts 42,1 miljons eiro. Veselības ministrijā norāda, ka, meklējot labāko risinājumu finansējuma sadalei, īpaši uzmanība pievērsta tiem mediķiem, kuri strādā diennakts režīmā. «Tas nozīmē, ka darba samaksa palielināsies mediķiem, kas sniedz gan neatliekamo, gan plānveida stacionāro palīdzību,» skaidro ministrijā. Tāpat darba samaksas pieaugums būs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajiem.
Slimnīcu vadītāji, mediķu arodbiedrība un citi iesaistītie sarunās ar Veselības ministriju pauž neapmierinātību ar valdības galalēmumu. Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas vadītājs Valts Ābols norāda, ka valdības lēmums veselības nozarei papildus piešķirt tikai 50 miljonu eiro radīs ļoti bīstamas sekas medicīnas nozarē Latvijā ilgtermiņā. «Lietas jāsauc īstajos vārdos – darbos veselības nozare nav prioritāte esošajai valdībai,» saka V. Ābols, kurš vienlaikus ir arī Bērnu slimnīcas vadītājs.
Veselības aprūpē trūkstošo finansējumu pirmām kārtām izjutīs pacienti – gan attiecībā uz valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, gan ārstniecības procesu kvalitāti, uzskata lielo slimnīcu vadītāji. Latvijā jau pašlaik uz vienu pacientu ir divas reizes mazāk māsu nekā citās Eiropas valstīs, un veselības aprūpē nav iespējams strādāt divas reizes ātrāk, lai kompensētu personāla trūkumu – mediķu trūkuma apstākļos var izdarīt mazāk, nekā būtu nepieciešams. «Budžeta veidošanas laikā diskusija ir tikai par papildu budžeta sadali, taču, ja veselības nozare būtu patiesa prioritāte, tad tas nozīmētu raudzīties ne tikai uz daļu no papildu naudas, bet atbildīgi iedalīt atbilstošu proporciju no katra gada budžeta,» uzskata V. Ābols. Latvijā veselības nozarei atvēlēts mazāk nekā desmit procentu no katra gada budžeta. Pārējās Baltijas valstīs tas ir 13 procentu, bet Eiropas valstīs vidēji – vairāk nekā 15 procentu. «Te nav saruna par jaunu naudu, bet par to, kam un cik esam gatavi no tā, kas mums jau ir. Katrai valdībai ir iespēja salāgot vārdus ar darbiem,» saka slimnīcu pārstāvis.
Pēc pēdējo divu gadu darba samaksas pieauguma veselības nozarē daļa mediķu pārdomāja un nepameta darbu valsts apmaksātajā veselības aprūpē, jo «radās ticība, ka valdība solījumu turēs un likumā ierakstīto pildīs». To diskusijās ar politiķiem vasaras beigās sacīja visu slimnīcu vadītāji. «Šīs valdības lēmums var likt mediķiem atkal pārdomāt, savukārt jaunajiem mediķiem – tas ir signāls, ka faktiski nevar paļauties uz politiķu solījumiem un pat lēmumiem,» norāda V. Ābols.
Slimnīcu vadība arī uztraucas, kā tiks sadalīts papildu finansējums. «Bažas rada arī ierobežotā papildu finansējuma sadalīšanas scenāriji – ja papildus piešķirto finansējumu sadalīs visiem vienlīdzīgi, būtisku uzlabojumu nejutīs neviens, bet atsevišķās vietās situācija var pat pasliktināties,» spriež slimnīcas vadītājs, «tā vietā ir jānodrošina lielāks atalgojuma pieaugums tiem darbiniekiem, kuri saņem mazāku algu, bet veic intensīvāku darbu, piemēram, slimnīcās. Tieši slimnīcas ir tā vieta, kur pacienta drošībai, aprūpes kvalitātei un pieredzei var būt izšķiroša nozīme. Mums ir jāstiprina tie mediķi, kuri veic grūtāko un intensīvāko darbu medicīnas jomā Latvijā. Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā pašlaik trūkst ap 1000 mediķu, visvairāk dienestā, bet tam seko lielās slimnīcas – Bērnu slimnīcā – 150, Rīgas Austrumu slimnīcā – vairāk nekā 300, Stradiņa slimnīcā 309.