Slimnīcas: Veselības nozarē valda spriedze
Slimnīcu vadītāji situāciju veselības aprūpē iekrāsojuši tik melnā krāsā, ka politiķiem ar vienu spaini baltas krāsas nepietiks, lai nākamgad to atrisinātu.
Situācijā, kad Latvijā joprojām nav darbotiesspējīgas valdības, kas varētu dot skaidru atbildi par medicīnas darbinieku atalgojuma palielinājumu, virsstundām un finansējumu veselības aprūpei. «Viens spainis krāsas» jeb solījumi grozīt divu likumu pārejas noteikumus spriedzi veselības nozarē nevar samazināt.
Par to liecina arī pēdējo nedēļu notikumi, kad politiķi drudžaini rīkojas, mēģinot atrast kādu risinājumu problēmai, kas sākās šoruden, kad mediķi saprata: nav nākamā gada budžeta likuma un nav solītā finansējuma ne virsstundu apmaksai, ne algu palielinājumam par 20 procentiem. Tomēr ne Saeimas sēdes, ne dažādas tikšanās nav mazinājušas bažas par nākamo gadu veselības jomā – kādas būs algas, cik stundas un ar kādu apmaksu mediķi varēs strādāt, cik mediķu slimnīcās trūks? Arī aizvadītās nedēļas pēdējā darba dienā slimnīcu vadītāji pulcējās sapulcē slimnīcā Biķernieki Rīgā, kur Saeimas deputātiem izteica viedokli par situāciju pašlaik un nākamā gada prognozes.
«Ja netiks veiktas nekādas izmaiņas, lai nodrošinātu mediķiem atalgojuma palielinājumu, kā arī palielinātu virsstundu skaitu, nāksies samazināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas stundu vai darba dienu skaitu slimnīcās. Sekas vienkārši var būt traģiskas. Pirmkārt, cietīs pacienti, kuri, nespējot laikus saņemt tūlītēju palīdzību, būs spiesti nīkt garās rindās vai būs spiesti doties uz kaimiņu pilsētu traumpunktiem,» saka Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, «bet ilgtermiņā, ņemot vērā, ka virsstundu samazinājums būtiski ietekmēs arī darba samaksas apjomu, ir paredzama darbinieku aizplūšana uz privāto sektoru vai ārvalstīm, vēl vairāk padziļinot krīzi veselības aprūpes nozarē.»
Slimnīcas ir uztrauktas par virsstundu samazinājumu mediķiem, proti, saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Ārstniecības likumu 2019. gadā mediķi drīkstēs strādāt mazāku skaitu virsstundu nekā šogad, kas nozīmē, lai slimnīca paveiktu darbu (pieņemtu pacientus, veiktu izmeklējumus, operētu pacientus) tāpat kā šogad, ir vajadzīgs lielāks skaits mediķu. Otrs variants – ļaut mediķiem tomēr strādāt vairāk virsstundu. «Virsstundu samazinājums no nākamā gada 1. janvāra apvienojumā ar arvien pieaugošo ārstu un medicīnas māsu trūkumu Latvijas slimnīcās nozīmēs, ka mediķi nespēs aprūpēt pacientus pašreizējā apjomā. Atkarībā no apkalpojošā personāla skaita slimnīcas vai nu nāksies divas līdz desmit dienas mēnesī slēgt, nesniedzot arī neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, vai būs jāīsina darba laiki,» brīdina J. Kalējs.
Taču no mediķu interešu viedokļa ir nodrošināt adekvātu darba samaksu par normālu darba laiku, lai virsstundas būtu kā izņēmums, nevis ikdienišķa parādība, kā nopelnīt normālu atalgojumu.
Par to runā Latvijas Medicīnas un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), kura pagaidām nav devusi piekrišanu likuma grozījumiem, lai palielinātu mediķiem atļauto virsstundu skaitu. «Mums ir nepieciešamas politiskas un finansiālas garantijas mediķu atalgojuma palielināšanai par 20 procentiem no nākamā gada,» teica arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, «arodbiedrība varētu piekrist virsstundu skaita palielināšanai, taču galvenie nosacījumi, lai arodbiedrība to atbalstītu, ir mediķu atalgojuma palielināšana un pārejas periods palielinātam virsstundu skaitam, kas nepārsniegtu trīs gadus.»
Pēc J. Kalēja teiktā, 1200 slimnīcu darbinieku parakstījuši vēstuli, apliecinot, ja no nākamā gada mediķu atalgojums pieaugs par 20 procentiem, viņi ir gatavi strādāt vairāk virsstundu.