Sociālā budžeta biezā sega – miljards eiro

Sociālās apdrošināšanas budžets ļoti jūtīgi reaģē uz izmaiņām, un neapšaubāmi Covid-19 epidēmijas dēļ ieviestā ārkārtas situācija ne tikai Latvijā, bet kopumā pasaulē būtiski ietekmēs sociālo budžetu. Pašlaik, kā rāda Labklājības ministrijas dati, sociālā budžeta ieņēmumi pārsniedz izdevumus, līdz ar to arvien papildinās uzkrājums, taču prognozēt, kā aina mainīsies tuvākajos mēnešos, ir sarežģīti pat ekspertiem.

Visticamāk, neviens nevēlas skaļi izteikt bažas par sociālās apdrošināšanas budžeta stabilitāti un spēju pārvarēt iespējamo ieņēmumu samazinājumu darba vietu skaita sarukuma dēļ un izdevumu pieaugumu sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Pozitīvā ziņa iedzīvotājiem, tostarp pensionāriem, ir tā, ka sociālajā budžetā pēdējos gados ir veidojies uzkrājums. Tomēr 2008.-2009. gada ekonomiskā krīze, kas Latviju skāra ļoti smagi, atgādina, ka uzkrājums sociālajā budžetā var sarukt pietiekami strauji.

Prognozēt grūti

Labklājības ministre Ramona Petraviča atzīst, ka pašlaik ļoti grūti prognozēt, cik dziļas būs sekas ar jauno koronavīrusu Covid-19 saistītajai krīzei, jo neviens nevar arī prognozēt, cik ilga būs ārkārtas situācija. Vērtējot pašreizējo situāciju, ministre nosauc dažādus sociālā atbalsta pasākumus. Valdība arī vienojusies par slimības lapu apmaksas izmaiņām, kur valsts apņēmusies tās apmaksāt jau no otrās slimošanas dienas strādājošiem, kuri saslimuši ar Covid -19 vai kuriem jāatrodas karantīnā. Iespējams, valdība lems arī par citām izmaiņām, kuras finansiāli būs jāsedz no sociālās apdrošināšanas budžeta, piemēram, lielāks atbalsts bezdarbniekiem.

Pašlaik sociālās apdrošināšanas budžetā ir uzkrājums jeb, kā to nosauca labklājības ministre, sociālās drošības spilvens ir vairāk nekā viens miljards eiro. «Es ceru, ka viss uzkrājums nebūs jāiztērē, lai segtu ar krīzes situāciju saistītās sekas, tāpēc aicinu darba devējus izvērtēt, vai, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, visus atbrīvot vai arī nogaidīt divus mēnešus un skatīties, vai darbu var atsākt, piemēram, viesnīcas, ēdināšanas uzņēmumi. Mums jādara viss iespējamais, lai sekas būtu iespējami mazākas,» stāstīja R. Petraviča. Šīs bažas saistītas ar iespējamo sociālā budžeta ieņēmumu kritumu martā, taču nav skaidrs, cik lielā mērā tas ietekmēs ieņēmumu – izdevumu attiecību. Nākamais faktors būs sociālo izmaksu pieaugums slimības un bezdarbnieka pabalstu dēļ.

Krāts desmit gadus

Vislielākais sociālā budžeta uzkrājums pēdējo gadu laikā bija 2008. gadā – vairāk nekā 1,3 miljardi, kas ļāva pārciest ekonomiskās krīzes triecienu, jo uzreiz 2009. gadā izdevumi bija par vairākiem simtiem miljonu eiro lielāki nekā ieņēmumi un uzkrājums sāka dilt. Vislielākā ieņēmumu – izdevumu neatbilstība bija 2010. gadā, kas arī atspoguļojas uzkrājumā, tas gada laikā samazinājās uz pusi – valsts apņemšanās un sociālās apdrošināšanas garantijas bija jāmaksā. Tiesa, bija mēģinājums samazināt pensijas, ierobežot citus sociālos maksājumus. Viszemāko punktu, tas ir mazāko līdzekļu atlikumu sociālajā budžetā tas piedzīvoja 2013. gada beigās, taču jau 2014. gadā sociālās apdrošināšanas budžetā ieņēmumi bija par 100 miljoniem eiro lielāki nekā izdevumi un uzkrājums atkal sāka stabilizēties. Pēdējo gadu laikā ieņēmumi stabili bijuši lielāki nekā izdevumi. Labklājības ministrijas dati rāda, ka pērn gada beigās uzkrājums bija 1,122 miljardi eiro. Visādā ziņā šie skaitļi bez liekiem vārdiem parāda, kā krīzes situācijā samazinās nodokļus, tostarp sociālo iemaksu maksājošo skaits un kā pieaug vajadzības, kuras ir iespējams samaksāt tikai tad, ja ir pietiekami liels uzkrājums.

«Sociālās apdrošināšanas budžets ļoti jūtīgi reaģē uz izmaiņām,» uz Neatkarīgās jautājumu par prognozēm sociālā budžeta stabilitātei saka Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Viņš pieredzējis arī 2008. – 2009. gada krīzi. «Mums ir skaidrs, ja būs būtisks nodarbināto skaita samazinājums un samazināsies iemaksas sociālajā budžetā, tādā situācijā būs jādomā, kā izpildīt visas saistības, bet pašreizējā brīdī sociālajā budžetā ir uzkrājums ap vienu miljardu eiro un tās saistības, kuras ir uzņēmusies sociālās apdrošināšanas sistēma, ir jāspēj realizēt,» saka I. Alliks. «Tālākajā nākotnē jāraugās, kādi būs ieņēmumi sociālajā budžetā, un viss būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas attīstības.» Viņš atgādina, ka iepriekšējās krīzes laikā Latvijā bez darba palika vairāk nekā 250 000 cilvēku. «Toreiz ar šo situāciju mēs tikām galā,» uzsver valsts sekretārs. «Pašreiz bezdarbnieku skaits palielinājies par vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem. Mēs patiešām ceram, ka nodarbinātības samazināšanās un nepieciešamie drošības pasākumi nebūs ar tik graujošām sekām, kā bija iepriekšējās krīzes laikā. Sociālās apdrošināšanas sistēma pašlaik spēj nodrošināt savu saistību izpildi. Ja apstāsies visa dzīve -sociālā un ekonomiskā, un miljons strādājošo paliks bez darba, tad tā ir pavisam cita force major situācija, bet es negribētu zīmēt pašlaik šādas apokaliptiskas ainas.»

Viņš norāda, ka pašreizējā brīdī nevienam nav pamats satraukties par to, ka kāds sociālās apdrošināšanas pakalpojums netiks nodrošināts. «Protams, iepriekšējās krīzes laikā bija arī situācijas, kad bija jādomā par izmaksu ierobežojumiem, bet pašlaik mēs neesam tādā situācijā, lai kaut ko samazinātu vai apsvērtu kaut ko samazināt. Drīzāk te varētu būt runa par kāda sociālās apdrošināšanas pasākuma palielināšanu, ja gadījumā ieilgs šī ārkārtas situācija,» norāda I. Alliks.

Brīdi pirms…

Finanšu ministrijas dati rāda, ka šā gada pirmajos divos mēnešos koronavīrusa Covid-19 ietekme kopbudžetā vēl nebija vērojama. Kopbudžeta ieņēmumi bija par 0,6 procentpunktiem augstāki nekā pērn janvārī – februārī, bet izdevumi palielinājās par 4,6 procentpunktiem. Gada sākumā bija vērojams augsts nodokļu ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar pieaugumu ieņēmumos no darbaspēka nodokļiem. Augstāki, nekā plānoti gada sākumā, ieņēmumi kopbudžetā bijuši arī no sociālās apdrošināšanas iemaksām (plus 21,9 miljoni eiro).

Izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada janvārī – februārī bija par 35,4 miljoniem eiro jeb 6,9 procentpunktiem augstāki nekā attiecīgajā periodā pērn. Gada pirmajos divos mēnešos straujāk palielinājās izdevumi slimības pabalstiem (plus 14,6%) un bezdarbnieka pabalstiem (plus 23,9%). Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos būs vērojams intensīvāks izdevumu pieaugums slimības un bezdarbnieka pabalstiem, kas ietekmēs situāciju valsts speciālajā budžetā, kur pēdējos gados bija vērojams augsts pārpalikuma līmenis, vērtē Finanšu ministrija.